NATO ģenerālsekretārs: Regulāri izvērtējam, vai nepieciešams palielināt militāro klātbūtni Baltijā

Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Ir pilnīgi skaidrs, ka NATO ir te, lai aizsargātu savus sabiedrotos, tā Latvijas un ārvalstu žurnālistiem pēc Ādažu militārās bāzes apmeklējuma šodien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs. Viņš norādīja, ka NATO kaujas grupā Latvijā jau šobrīd ar saviem karavīriem pārstāvētas desmit NATO dalībvalstis, un tā ir trešā daļa no visas alianses. Turklāt sabiedrotie regulāri izvērtē situāciju un to, vai būtu nepieciešams militāro spēku pastiprinājums tieši šajā reģionā. Tajā pašā Stoltenbergs atzīst, ka pašlaik nevienai no NATO dalībvalstīm neesot tieša apdraudējuma, tāpēc arī par šāda soļa nepieciešamību vēl nav jālemj.

Atbildot uz “Sargs.lv” jautājumu, vai gaidāmajā alianses ārlietu ministru sanāksmē varētu tikt pieņemt kādi lēmumi par iespējamo NATO militārās klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas reģionā un Polijā, Stoltenbergs norādīja – pēc tikšanās ar Latvijā izvietoto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu un tās komandieri viņš ir pārliecināts, ka šādu kaujas grupu esamība Baltijas valstīs un Polijā jau līdz šim ir bijis skaidrs signāls par NATO solidaritāti un vienotību. Lai stiprinātu Baltijas reģionu un Poliju, par šādu soli NATO lēma tieši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā. Tāpat sekmīga ir arī NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācija no gaisa spēku bāzēm Lietuvā un Igaunijā, kā arī pastiprināta NATO klātbūtne jūrā. Tajā pašā laikā tas viss tiek darīts tikai atturēšanas nolūkos, jo atturēšanas politika nozīmē konflikta novēršanu, nevis izprovocēšanu.

“Ir pilnīgi skaidrs, ka NATO ir te, lai aizsargātu savus sabiedrotos. NATO kaujas grupā Latvijā jau šobrīd ar saviem karavīriem pārstāvētas desmit NATO dalībvalstis – tā ir trešā daļa no visas alianses. Tāpat esam trīskāršojuši NATO Reaģēšanas spēku izmērus, lai ātri varētu reaģēt uz jebkādiem izaicinājumiem reģionā,” saka J. Stoltenbergs.

Sabiedrotie regulāri izvērtē situāciju un to, vai būtu nepieciešams militāro spēku pastiprinājums tieši šajā reģionā. Tajā pašā laikā viņš atzīst – tā kā pašlaik nevienai no NATO dalībvalstīm nav tieša apdraudējuma, tad pagaidām NATO spēku pastāvīgā klātbūtne var palikt tādā pašā apjomā.

Taču NATO ģenerālsekretārs neslēpj, ka vajadzības gadījumā NATO savus spēkus jebkurā brīdī var pastiprināt, tos ātri pārvietojot no vienas Eiropas vietas uz citu, tāpat arī sagaidot papildspēkus no ASV. Šī spēja regulāri tiek trenēta dažādu liela mēroga militāro mācību laikā. 2018. gadā tādas bija, piemēram, mācības “Trident Juncture”.

Raksturojot pēdējā laika Krievijas pastiprināto militāro aktivitāti gan Krievijas okupētajā Krimā, gan pie tās robežām, Stoltenbergs atzīst, ka Krievijas patiesie nodomi joprojām neesot īsti skaidri. Taču NATO zina, ka Krievija pret Ukrainu militāru spēku izmantojusi jau iepriekš, tāpēc, dzirdot Krievijas agresīvo retoriku, NATO un ES ir jāsaglabā modrība. Gan ASV, gan NATO aicina Krieviju šo situāciju Ukrainas pierobežā deeskalēt un mazināt spriedzi.

“Ja viņi atkal izmantos bruņotos spēku pret suverēno Ukrainu, tad tam būs attiecīga cena un sekas. Mūsu galvenais mērķis – atturēt Krieviju no atkārtota militāra spēka izmantošanas. Jau pēc 2014. gada Krievijai tika piemērotas nopietnas ekonomiskas, politiskas, diplomātiskas un finanšu sankcijas. Tāpat NATO palielināja Reaģēšanas spēkus un izveidoja NATO kaujas grupas visās trīs Baltijas valstīs un Polijā [..] Nevaru precīzi pateikt, kādas tieši sankcijas sekotu šoreiz, taču līdz šim NATO skaidri demonstrējusi, ka tas nepaliek bez atbildes,” viņš saka.

Runājot par Baltkrievijas režīma organizēto hibrīdkaru pret ES, ar migrantiem pārpludinot Polijas, Lietuvas un Latvijas pierobežas, J. Stoltenbergs sacīja, ka šis būs arī viens no jautājumiem, ko NATO ārlietu ministri pārrunās 30. novembrī un 1. decembrī, tiekoties Rīgā. Tas, ka Lukašenko režīms politisku mērķu sasniegšanai izmanto neaizsargātus ļaudis, lai izdarītu politisku spiedienu uz kaimiņvalstīm, ir ciniski un nepieļaujami.

“Lukašenko savu mērķi nav sasniedzis. Eiropas Savienības dalībvalstis turas solidāri kopā, arī NATO un ES sadarbība ir veiksmīga – to apliecina arī mana un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas kopīgā vizīte Lietuvā un Latvijā. Lai atrisinātu situāciju uz Baltkrievijas robežas, jāizmanto visi “darbarīki”, kas ir gan NATO, gan ES “instrumentu kastē”,” viņš norāda.

NATO jaunais stratēģiskais koncepts turpmākajai desmitgadei arī paredz ievērojami stiprināt NATO nekonvencionālās aizsardzības spējas, tai skaitā dažādu hibrīduzbrukumu paredzēšanu un novēršanu. Kā atzīst alianses ģenerālsekretārs, tā kā NATO nedraudzīgās kaimiņvalstis regulāri izmanto dažādus hibrīdkara elementus, sākot ar dezinformāciju par Covid-19 un beidzot ar NATO politisko un militāro spēju apšaubīšanu, lai diskreditētu aliansi, šis būs viens no tematiem arī gaidāmajā ārlietu ministru sanāksmē.

Tāpat J. Stoltenbergs neslēpj, ka NATO šobrīd aktīvi strādā pie koncepta, lai katra dalībvalsts stiprinātu savas sabiedrības noturību pret dažādām krīzēm un satricinājumiem, kas ietver gan kritiskās infrastruktūras, tai skaitā enerģijas nozares, gan piegāžu ķēžu drošības stiprināšanu.

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka NATO ārlietu ministru tikšanās Rīgā notiks no 30. novembra līdz 1. decembrim.

NATO ģenerālsekretārs: Regulāri izvērtējam, vai nepieciešams palielināt militāro klātbūtni Baltijā

Dalīties ar šīs lapas saturu!