Avīze “The New York Times” reiz recenzijā nodēvēja ģeopolitikas ekspertu un “Stratfor” dibinātāju Džordžu Frīdmenu par “maģisko astotnieka bumbu” (Magic 8-Ball), kam uzdot jautājumus par nākotni. Portāls “Sargs.lv” sarunā ekspertam lūdz ieskatīties Ķīnas un ASV nākotnē. Dž. Frīdmens uzsver - Ķīnu un Krieviju vieno t.s. “maskirovkas” spējas, t.i., tās prot sevi padarīt par spēcīgākām un liek izskatīties baisāk, nekā tās patiesībā ir.
Viena no dilemmām Austrumeiropā ir Krievijas loma nākotnē. Krievija lēnām aiziet no pasaules lielvaru saimes. Lai gan tās ekonomika nav lielāka par Spānijas ekonomiku, Krievijai vēl joprojām ir visai iespaidīgi Bruņotie spēki. Kādas patiesībā ir Krievijas iespējas?
Nevar noliegt - Krievijas ekonomika ir sakropļota. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievija zaudēja savu galveno ģeopolitisko priekšrocību un aizsardzības sistēmas pamatu – stratēģisko telpu. Pašlaik Krievija mēģina veidot t.s. “skarbo politiku”, izmantojot nemilitārus līdzekļus ar mērķi paturēt kontrolē to, ko tā uzskata par sev vajadzīgu.
Mēs to redzam un varējām paredzēt Baltkrievijā – ja Baltkrievija nonāk Rietumu ietekmes zonā, Smoļenska kļūst par robežpilsētu. Ja Baltkrievija paliek Krievijas ietekmē, apdraudēta kļūst Polija.
Tas bija redzams ne tikai Baltkrievijā, bet arī Kaukāzā. Kaukāzs ir otrs virziens, kas var radīt draudus Krievijai. Dienvidos Krievijas aizsardzība ir stabila, taču plāna – to ir iespējams caursist. Viss, kas notika Kalnu Karabahā, kur Krievijas interesantās attiecības ar Azerbaidžānu sadūrās ar attiecībām, kurās sevi par partneri Azerbaidžānai redzēja Turcija, beidzās ar to, ka Krievijas Armijas vienības atkal ir Kaukāzā, savukārt turkiem ir dots mājiens netuvoties. Tā rezultātā mainījās viss spēku līdzsvars Kaukāzā. Līdzīgus procesus var redzēt arī Centrālāzijā, it īpaši Kirgizstānā un Kazahstānā.
Krievijas militārais potenciāls ir ierobežots. Krievija lielās, ka tā izstrādā neskaitāmas jaunas tehnoloģijas. Visas ASV ražotnes nespēj izstrādāt to, ko pašlaik rada Krievijā, tomēr Krievija ir tikai prototipa, turklāt atsevišķos gadījumos tikai vizuāla prototipa, dzimtene. Pašlaik būtisks indikators ir Krievijas atvērtība militāro tehnoloģiju jautājumos. Krievija (agrāk arī PSRS) izturējās ļoti nopietni pret savu militāro tehnoloģiju izstrādi. Vēl nesen ASV bija gatavas atdot visu, lai kaut uz mirkli ieskatītos Krievijas rūpnīcās. Tagad krievi to visu rāda paši.
Sešus gadus vēlāk ir redzams, ka mēs esam pārvērtējuši Krievijas spējas – tās ekonomika nespēj atbalstīt Krievijas militārās ambīcijas. Krievijas ekonomiskā situācija nepieļauj tās nonākšanu plašā militārā konfliktā. Aukstajā karā PSRS zaudēja tādēļ, ka tika ierauta konfliktā, ko nespēja finansiāli atļauties, un tā rezultātā tika salauzts Krievijas ekonomikas mugurkauls. Pašlaik Krievija vēlas izmantot nemilitārus līdzekļus, lai ap sevi radītu bufervalstu loku.
Krievija apzinās sava militārā blefa robežas un to, ka, ja tā vēlas, lai ASV neapdraud Krieviju, tā nevar apdraudēt ASV intereses. ASV vēstījums tuvākajai nākotnei ir vienkāršs – ja Krievija uzbruks Polijai, tiks nogalināti amerikāņi, tad neviens vairs nevarēs paredzēt, kā ASV rīkosies tālāk. Tas atgādina situāciju Aukstā kara laikā bija Berlīnē – amerikāņu karavīri ir klupšanas akmens Krievijai.
Iepriekš jūs minējāt, ka pasaules politikas ass tagad būs Klusā okeāna reģions. Cik lielā mērā Ķīna spēj izaicināt ASV varenību? Vai pastāv kāds t.s. “ķīniešu sapnis”, ko Ķīna var pretstatīt t.s. “amerikāņu sapnim”?
Ķīna ir dzimusi kā marksistu valsts, taču kopš laika, kad tā marksismu pameta, tā nav izlēmusi, kas tā vēlas būt. Vēsturiski Ķīna ir iesaistījusies starptautiskajā tirdzniecībā ar pārtraukumiem. Jo lielāka bija Ķīnas iesaiste starptautiskajā tirdzniecībā, jo sašķeltāka un nevienlīdzīgāka tā kļuva. Piekrastes reģioni kļuva aizvien bagātāki laikā, kad iekšzemes apgabali palika nabadzīgi.
Mao Dzeduns savā laikā šajos reģionos sev vāca armiju, ar ko doties uz piekrasti un likvidēt revolūcijas pretiniekus. Viņš saprata, ka Ķīna nevar palikt atvērta pasaulei. Dana Sjaopina lēmums atvērt Ķīnu pasaulei bija riskants, taču tas bija nepieciešams.
Šī iemesla dēļ Ķīna lieto tās pašas ideoloģiskās metodes, ko savā laikā izmantoja PSRS, cenšoties radīt iespaidu, ka PSRS ir spēcīgāka par ASV. Ķīnieši runā par saviem sasniegumiem kosmosā – Ķīna ir izdevies uz Mēnesi nosūtīt kuģi bez pasažieriem. ASV to izdarīja pirms sešdesmit gadiem. Neskatoties uz to, Ķīna to pasludina par milzīgu sasniegumu – arī ķīnieši ir kļuvuši par “maskirovkas” meistariem.
Šo iemeslu dēļ Ķīna nav sapratusi, kas tā ir un kas tā vēlas būt, un, pēc manām domām, tai nav šādas izvēles privilēģijas. ASV var atļauties eksperimentēt – ieņemt Kapitolu un darīt citas neprātīgas lietas – un izdzīvot, jo Ziemeļos no ASV ir Kanāda, Dienvidos – Meksika, un abas šīs valstis ASV neapdraud. Ķīniešiem šādas privilēģijas nav.