Pērnā gada beigās Ķīnas Jūras spēki pieņēma apbruņojumā pirmo pašas Ķīnas uzbūvēto lidmašīnu bāzes kuģis “Shandong” un otru pasaulē lielāko iznīcinātājkuģi “Nanchang”, kas spēj nest vadāmās raķetes. Tas demonstrē Ķīnas centienus līdz 2049. gadam izveidot spēcīgu okeāna floti, kas spētu kontrolēt lielu daļu Klusā un Indijas okeāna reģiona, raksta domnīca “Warsaw Institute”.
Ja Ķīna sasniegtu šo mērķi, tas nopietni mainītu varas balansu reģionā, mazinot ASV Kara flotes varas monopolu Klusajā okeānā, kāds tajā bijis kopš Otrā pasaules kara beigām. Ķīnas flotes attīstības tempu atspoguļo fakts, ka laika posmā no 2015. gada līdz 2017. gadam Ķīna pēc tonnāžas uzbūvēja divreiz vairāk kuģu nekā Amerikas Savienotās Valstis. Šo kuģu vidū ir modernie 055 un 052D tipa kuģi.
Ķīna joprojām ir atkarīga no naftas un pārtikas piegādēm, kas galvenokārt norit caur Indijas okeānu. Tomēr atšķirībā no ASV, Ķīna pagaidām nespēj kontrolēt kritiskos jūras ceļus. Tas nozīmē, ka konflikta gadījumā Ķīna ir pakļauta jūras blokādes draudiem.
Ķīniešu ambīcijas pagaidām ierobežo ASV “nenogremdējamais aviobāzes kuģis”, proti, Taivāna, kā arī ASV gaisa spēku bāzes Japānā un pastāvīgā ASV Septītās flotes klātbūtne reģionā. ASV bāzes Japānā, Dienvidkorejā un Guamā nedod iespēju Ķīnai iegūt stratēģisko dziļumu reģionā. Lielākās Ķīnas pilsētas, kas atrodas valsts austrumu piekrastē, tādējādi aizvien ir pakļautas potenciālam uzbrukumam. Šo iemeslu dēļ Ķīna visai agresīvā veidā cenšas iegūt kontroli pār Dienvidķīnas jūru.
Pirmais 055 tipa kuģis, kas uzsāka dienestu 2020. gada janvārī ir moderns iznīcinātājkuģis, kas spēj iznīcināt mērķus gan gaisā, gan zem ūdens. Paredzēts, ka pateicoties modernām elektronikas un radaru sistēmām, šī tipa kuģi nākotnē eskortēs Ķīniešu aviobāzes kuģus.
Domnīca raksta, ka gan amerikāņu gan ķīniešu avoti ir vienasprātis, ka 055 tipa iznīcinātājkuģi rada draudus visiem pašlaik zināmajiem kara kuģiem, turklāt iznīcinātājkuģu plašais pielietojums ievērojami stiprinās Ķīnas Jūras spēkus un samazinās ASV ietekmi reģionā.