Ukrainai vajag noturēties šo ziemu, un tad jau pavasarī tā var iegūt pārsvaru karā pret Krieviju, bet līdz ASV Neatkarības dienai 4. jūlijā panākt mieru, uzskata bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs.

Diskusijās par plānoto militāro mācību poligonu Kapčamiestā, Lietuvas dienvidos, iesaistās Krievijas vēstījumus izplatoši propagandisti, brīdināja Lietuvas Valsts drošības dienesta vadītājs Remiģijus Bridiķis.

Ukrainas valsts pārvaldē notikušas nozīmīgas pārmaiņas – par prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāju iecelts līdzšinējais militārā izlūkdienesta (GUR) vadītājs Kirilo Budanovs. Izdevums “Politico” analizē, kā leģendārajam izlūkam, kurš nupat kārtējo reizi apmuļķojis Krievijas specdienestus, izdosies nomainīt frontes operācijas pret sarežģīto...

ASV prezidenta Donalda Trampa sankcionētā ASV militārā operācija Venecuēlā, no valsts izvedot prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu Sīliju Floresu, ir vērtējama pretrunīgi, atzina Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Krievija arī turpmāk attīstīs militāro infrastruktūru Baltkrievijas teritorijā, lai atbalstītu agresiju pret Ukrainu un radītu priekšnoteikumus iespējamiem nākotnes militāriem scenārijiem pret NATO. Šādu vērtējumu snieguši ASV bāzētā Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi, analizējot Krievijas pēdējos triecienus Ukrainas rietumu reģionu dzelzceļa...

Aizvadītais gads robežpārkāpēju radītā spiediena ziņā ir bijis saspringts, pirmdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" vērtēja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Krievija apgalvo, ka 2025. gadā esot sagrābusi vairāk nekā 6300 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, taču šie paziņojumi neatbilst reālajai situācijai kaujas laukā. Par to teikts ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) analītiķu jaunākajā ziņojumā.

Eiropas sabiedrotie, kas atbalsta Ukrainu cīņā pret Krieviju, apgalvo, ka strādā, lai aizsargātu demokrātisku valsti, ievērotu starptautiskās tiesības un pretotos Krievijas agresijai. Taču, kā raksta “The Wall Street Journal”, šī motivācija ir balstīta arī pašu interesēs: Eiropa uzskata, ka Maskavai izdevīgs darījums var izraisīt plašāku karu, kas...

Krievija joprojām sagaida diezgan nopietnu kapitulāciju no Ukrainas puses, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Krievija, visticamāk, noraidīs jebkuru ASV izstrādātā miera plāna versiju, jo uzskata to par šķērsli savu mērķu sasniegšanai Ukrainā un pasaulē. Pie šāda secinājuma nonākuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi, izskatot pēdējos Kreml̦a informatīvos signālus.

Jaunākās sarunas par Ukrainas miera plānu nedod pamatu uztraukumam par iespējamu negatīvu ietekmi uz drošības situāciju Baltijas reģionā, uzskata Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kamēr Ukraina apsver ASV uzspiesto miera līgumu, kas sākotnēji atzīts par nelabvēlīgu Kijivai, Krievija varētu sākt gatavot uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm drīz pēc tam, kad Ukrainas kaujas laukos apklusīs ieroči. Tā pagājušajā nedēļā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notikušajā Baltijas drošības konferencē brīdināja ASV bāzētā “Starptautiskā kara...

NATO ir sagatavoti plāni ko darīt ar tā saukto Kaļiņingradas jeb agresorvalsts Krievijas kontrolēto Kēnigsbergas apgabalu gadījumā, ja Krievija nolemtu uzbrukt kādai no alianses dalībvalstīm, tā intervijā Polijas militārās nozares medijam “Defence 24” atzina NATO Sabiedroto spēku augstākais komandieris ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs.

Līdzīgi kā filmā "Straume" tiek pārbaudīta Latvijas iedzīvotāju spēja būt vienā laivā, otrdien valsts svētkiem veltītajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants.

Balstoties uz Stratēģisko un starptautisko studiju centra (CSIS) šī gada septembrī publicēto pētījumu “Karš un mūsdienu kaujas lauks”, piedāvājam ieskatu svarīgākajās atziņās un vērojumos par laikmetīgo karadarbību. Iepriekšējās rakstu sērijas daļās aplūkots, kā mūsdienu karadarbība pārveido globālo varas līdzsvaru, kā arī tas, kā tehnoloģijas...

Balstoties uz Stratēģisko un starptautisko studiju centra (CSIS) šī gada septembrī publicēto pētījumu “Karš un mūsdienu kaujas lauks”, piedāvājam ieskatu svarīgākajās atziņās un vērojumos par laikmetīgo karadarbību. Pirmā rakstu sērijas daļa tika veltīta tam, kā mūsdienu karadarbība pārveido globālo varas līdzsvaru un sabiedrības noturību, savukārt...

Karadarbība Ukrainā un Tuvajos Austrumos ir pārrakstījusi ne tikai reģionālo drošības karti, bet arī izmainījusi pašu kara būtību. Tie iezīmē laikmetu, kurā tehnoloģijas, politika un sabiedrība saplūst vienotā sistēmā, bet uzvara arvien vairāk ir atkarīga no noturības un spējas pielāgoties, nevis tikai no bruņojuma vai skaitliskā pārspēka...

Drošības situācija Latvijā kļūst arvien izaicinošāka, ceturtdien intervijā LTV "Rīta panorāmā" sprieda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Krievijas kā uzbrucēja priekšrocība ir tāda, ka tai ir viegli noorganizēt mazas sabotāžas, kuras Rietumiem ir grūti paredzēt, sacīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns.

Baltijas jūra pēdējos gados arvien skaidrāk iezīmējas kā hibrīdkonfrontāciju zona. Tajā norisinās procesi, kas šķietami ievēro likuma rāmi, bet faktiski tiek izmantoti kā ietekmes un spiediena mehānismi. Kopš 2023. gada beigām Rietumu izlūkdienesti novērojuši pieaugošu Krievijas tā dēvētās “ēnu flotes” aktivitāti jeb civilos kuģus, kas pārveidoti...

Eiropas valstīm ir jāpāriet uz "kara režīmu", lai aizsargātu un uzturētu mieru kontinentā. Ar šādu aicinājumu intervijā RND nāca klajā Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jūnsons.

Neraugoties uz trešo gadu, kad Ukrainā norit Krievijas pilna mēroga iebrukums, Eiropas valstis aizvien nav izdarījušas pietiekami, lai sagatavotos iespējamajai pretstāvei ar agresoru, arī attiecībā pret Ukrainas atbalstu, Eiropai pietrūkst skaidra redzējuma par sasniedzamo kara rezultātu. Tik skarbu kritiku sarunā ar portālu “Sargs.lv” pauda...

Apvienotā Karaliste saskaras ar pieaugošu apdraudējumu no naidīgām valstīm, piemēram, Krievijas, Irānas un Ķīnas, bet terorisma risks ir "milzīgs", jo "Al-Qaeda" un ISIS cenšas radikalizēt potenciālos teroristus. Par to paziņojis Lielbritānijas iekšējās izlūkošanas dienesta (MI5) vadītājs Kens Makallums, ziņo “Reuters”.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas drošības vide ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Karadarbības daba ir kļuvusi digitālāka un tehnoloģiski sarežģītāka, kas ļauj Krievijai īstenot hibrīdoperācijas arī ārpus frontes līnijām. Par to, kā šīs pārmaiņas ietekmē kara raksturu, kādu lomu tajā ieņem jaunās tehnoloģijas un cik gatava...

“Mans vēstījums [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam ir tāds, ka mēs ne tikai gatavojamies, bet arī ieguldām spējās un būsim tik spēcīgi, lai nevienam pat neienāktu prātā pārbaudīt mūsu drošību,” paneļdiskusijā “Kas notiek ceļā uz mieru caur spēku?” ikgadējās Rīgas konferences ietvaros sacīja ASV vēstnieks NATO Metjū Vaitekers (Matthew...

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sākoties jaunajam studiju periodam, Latvijai nedraudzīgu valstu ietekmei var tikt pakļauta arī akadēmiskā vide, brīdina Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

NATO ir saskārusies ar nopietnāko tās gaisa telpas pārkāpumu kopš alianses dibināšanas pirms vairāk nekā 75 gadiem, kad 19 Krievijas lidroboti ielidoja Polijas gaisa telpā. Alianses ģenerālsekretārs Marks Rite reakciju uz 10. septembra iebrukumu nosauca par "ļoti veiksmīgu", lai gan Polijas un Nīderlandes iznīcinātāji notrieca tikai 4 dronus. Jau...

Krievijā un Baltkrievijā ir sākušās stratēģiskās mācības “Zapad 2025”. Lai gan to aizsegā iespējams veidot abu agresorvalstu karaspēka grupējumus reālam militāram iebrukumam, pašreizējā izlūkošanas informācijas analīze neliecina, ka šobrīd tiktu gatavots šāda veida grupējums, savā jaunākajā pārskatā secina Militārās izlūkošanas un drošības dienests...

Kamēr starptautiskajā sabiedrībā pieaug diskusijas par iespējamiem miera scenārijiem starp Ukrainu un Krieviju, Kijivai tiek izdarīts spiediens apsvērt kompromisus, tostarp atkāpšanos no daļas teritoriju, kuras Krievija vēl nav ieņēmusi. Kā vēsta Eiropas politikas analīzes centrs (CEPA), šāda piekāpšanās Ukrainas sabiedrībā un bruņotajos spēkos...

Lai lemtu par Latvijas bruņoto spēku nosūtīšanu miera uzturēšanā uz Ukrainu, jābūt skaidrībai, kādas būs drošības garantijas un Eiropas valstu loma procesā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Krievijas mērķis gaidāmajās sarunās Aļaskā ir sanaidot Ukrainu ar ASV, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Vācijai tuvākajos gados nav jābaidās no Krievijas iebrukuma, paziņojis nesen izveidotās Teritoriālās aizsardzības divīzijas komandieris, Bundesvēra ģenerālmajors Andreass Henne.

Mūsdienu konfliktos liela loma ir uzbrukumiem no gaisa, tāpēc pretgaisa aizsardzībai ir jābūt prioritātei visās trīs Baltijas valstīs, intervijā sacīja Izraēlas militāro tehnoloģiju kompānijas "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors Romāns Palarija.

Krievija ir ļoti liels meistars informatīvajā karā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Pārskatāmā nākotnē iespējamā Palestīnas valsts atzīšana nemainīs Izraēlas plānus Gazas joslā, tādu viedokli pauž Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietniece Sintija Broka-Kovalevska.

Ja ASV piemēros sekundārās sankcijas Ķīnai un Indijai, tās varētu attālināties no Krievijas, padarot to ekonomiski un politiski izolētāku, līdz ar to arī militāri ievainojamāku, tādu viedokli pauž Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.

Nesen mediji ziņoja, ka Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji sarunā ar ES galveno diplomāti Kaju Kallasu it kā esot norādījis, ka Pekina nevar pieļaut Krievijas sakāvi karā pret Ukrainu. Austrālijas armijas atvaļinātais ģenerālis un militārais analītiķis Miks Raiens, kurš daudz uzmanības pievērš Krievijas–Ukrainas karam, uzskata, ka ir vismaz trīs...

Uzreiz pēc NATO samita Hāgā aicinājām uz interviju aizsardzības ministru Andri Sprūdu, lai noskaidrotu, kā gāja Latvijai šajā samitā un ko no pieņemtajiem lēmumiem varam gaidīt. Runājām arī par sabiedroto klātbūtni, aizsardzības finansējumu un to, kā Latvija plāno izmantot Eiropas Savienības resursus.

Rudenī paredzētās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās stratēģiskās militārās mācības "Zapad-2025" patlaban vairāk vērtējamas kā informatīva ietekmes operācija, šādu vērtējumu pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

Stratēģiskā komunikācija nav tikai tehnisks instruments, bet valsts aizsardzības būtiska sastāvdaļa, kuras pamatā ir cilvēku uzticība, sapratne un iesaiste. Tā uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds, uzrunājot "Riga Stratcom Dialogue 2025" dalībniekus konferences otrās dienas atklāšanā. Viņš norādīja, ka sabiedrības iesaiste un komunikācija ir...

Pasaules informatīvā vide kļūst arvien haotiskāka, un tās radītie izaicinājumi tieši ietekmē sabiedrību spēju vienoties par kopīgu realitāti. Par to "Riga Stratcom Dialogue 2025" atklāšanas runās uzsvēra NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ukrainas spēki ir labi sagatavoti iespējamai Krievijas atbildei uz svētdien veiktajiem dronu uzbrukumiem Krievijas aviobāzēs izvietotajiem tālās darbības bumbvedējiem, medijiem sacīja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Šī gada maijā Rīga kļūs par Eiropas dronu tehnoloģiju centru, uzņemot starptautisku Dronu samitu, kas pulcēs aizsardzības nozares vadošos ekspertus, pētniekus un uzņēmējus. Pasākuma līdzorganizators – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – šajā iniciatīvā ienes zinātnes un inovāciju perspektīvu. Universitātes inovāciju prorektore Liene Briede...

Kādas rudenī izvērtīsies Krievijas un Baltkrievijas kopīgās stratēģiskās mācības "Zapad-2025", būs ļoti atkarīgs no situācijas Krievijas karā Ukrainā, intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

ASV atkārtoti aicina Krieviju izbeigt agresiju pret Ukrainu un noslēgt pamieru, taču Kremlis joprojām spītīgi bloķē jebkādus centienus. Vācu medijs "BILD" ziņo, ka Rietumu politiskajos kuluāros parādījies satraucošs pieņēmums: kara beigās Vladimira Putina režīmu varētu satricināt nopietni iekšpolitiski izaicinājumi.

Krievijas diktators Vladimirs Putins cenšas izmantot Uzvaras dienas parādi Maskavā kā apliecinājumu tam, ka "Kremļa vara joprojām ir stipra". Tomēr britu laikraksta “The Times” komentētājs Rodžers Boiss norāda – šī pasākuma patiesā nozīme ir daudz neskaidrāka.

Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu, 4. maijā Talsos norisinājās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) diena - Brīvības svētki un militārā parāde. Piedāvājam aizsardzības ministra apsveikumu visiem Latvijas iedzīvotājiem šajā svētku dienā.

Vidējā un ilgtermiņā Krievijai būs arvien grūtāk atgriezties pie miera laika ekonomikas - tas savukārt rada iekšējo pieprasījumu uzturēt agresīvu ārpolitiku un turpināt bruņošanos, teikts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) apdraudējuma novērtējumā un aizvadītā gada darbības pārskatā.

Krievijas "trieciena veikšanas ķēde" — tas ir laiks no mērķa atklāšanas līdz trieciena veikšanai — šobrīd ir kļuvusi ievērojami ātrāka nekā kara sākumā, pateicoties uzlabotām izlūkošanas spējām, raksta “Business Insider”. NATO ir jāreaģē uz šīm pārmaiņām, uzsver eksperti.

Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kuros Latvijai atkal jāsaskaras ar agresorvalsts Krievijas centieniem ar varu atjaunot savu impēriju, nav pieļaujama ekonomēšana uz valsts drošības tēriņiem, jo okupācijas radītie zaudējumi būs nesalīdzināmi lielāki, nekā gadījumā, ja valstij aizsardzības izdevumiem būs jāparedz 5% un vajadzības gadījumā pat 10%...

Iespējams, kādā brīdī būs jāatgriežas pie jautājuma par sieviešu obligātu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā (VAD), intervijā atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Zobenu dāvināšanas tradīcija jāsaglabā un jāturpina, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns.

Saistībā ar parādes zobenu iegādi armijas virsniekiem aizsardzības ministrs Andris Sprūds izdevis rezolūciju apturēt iepirkuma plānošanu, izvērtēt specifikācijas un apjomus, kā arī to, uz kurām virsnieku kategorijām šis iepirkums attiecas. Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina diskusijās par parādes zobenu iegādi armijas virsniekiem ņemt...

Krievi arī pamieru karā Ukrainā definēs kā savu uzvaru, un tas rada satraukumu par iespējamu spēku pārgrupēšanos un draudiem mūsu reģionā, atzina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Ja Ķīnas pilsoņi, kurus frontē sagūstījuši Ukrainas bruņotie spēki, izrādīsies Ķīnas armijas karavīri, pret Pekinu būtu jāievieš sankcijas. Tā intervijā laikrakstam “The Telegraph” norādījis Ķīnas Starpparlamentu alianses (IPAC) aktīvists un izpilddirektors Lūks de Pulfords, vēsta Ukrainas ziņu portāls “Unian”.

Šobrīd liekam stingrus pamatus Latvijas nacionālajai aizsardzības industrijai. To nosaka trauksmainā ģeopolitiskā situācija. Ir skaidrs, ka Krievija rada apdraudējumu Latvijai un iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kā turpinās karadarbība Ukrainā.

Vašingtonā bāzētā republikāņu domnīca “The Heritage Foundation” tās pirmā ceturkšņa publikācijās, kas veltītas NATO atturēšanas stratēģijas uzlabošanai un transatlantisko attiecību stiprināšanai, izcēlusi arī Latvijas pieņemto lēmumu ietekmi uz NATO aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanu, atzinīgi vērtējot Latvijas mērķtiecīgo kustību...

Pirmais pamiera līgums, kas noslēgts ar ASV starpniecību sarunās Saūda Arābijā, sniedz vairāk ieguvumu Maskavai, bet faktiski nekādus – Kijivai, raksta “The Times”.

Tuvākajos gados tiks vismaz dubultota vietējās industrijas klātbūtne Latvijas aizsardzības spējās, trešdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Aukstā kara laikā ASV un Padomju Savienība spēja vienoties vismaz par vienu lietu: kodolieroču izplatīšana ir bīstama visiem. Šobrīd, Trampa prezidentūras laikā, šāda pārliecība šķiet vājāka nekā jebkad agrāk. Galvenais iemesls – Trampa draudzīgā attieksme pret Krieviju un nicinošā izturēšanās pret NATO, raksta “Financial Times”.

Karam Ukrainā ieejot ceturtajā gadā, šķiet, ka Krievija ir atradusi panākumus gūstošu kombināciju Ukrainas armijas noplicināšanai – kombinētu kājnieku, dronu un planējošo bumbu taktiku, ko britu militārie analītiķi dēvē par “uzbrukuma trijstūri”, un to Ukraina nespēj apturēt. Tas liek uzdot jautājumu, vai arī NATO ir jāsāk apsvērt aizsardzību pret...

Kājnieku mīnas ir svarīgs spēju pastiprinātājs, kurš nebūt nav ne brīnumierocis, ne arī pienāks "pasaules gals", ja tās būs mūsu krājumos, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš.

ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunai uz karu Ukrainā būs drīzāk negatīva nekā pozitīva ietekme, šādu viedokli izteica politologs Kārlis Daukšts.

Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas nenozīmē tūlītēju visas pierobežas nomīnēšanu un apdraudējuma radīšanu iedzīvotājiem, pauda bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Līdz ar Krievijas diktatora Vladimira Putina izvirzītajiem nosacījumiem uguns pārtraukšanai Ukrainā bumba ir nonākusi ASV administrācijas pusē, Latvijas Radio komentēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis.

Lai Latvija spētu daudz labāk sagatavoties iespējamai Krievijas agresijai, valsts iekšlietu dienestiem aktīvi jāvēršas pret tā sauktajiem “krievu pasaules” gaidītājiem, jo Krievijas iebrukuma gadījumā šie cilvēki var izrādīties visaktīvākie kolaboranti. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst Ukrainas kara veterāns Serhijs, ar segvārdu “Krim”.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir paziņojis par plāniem apspriest ar Eiropas partneriem iespēju paplašināt Francijas kodolaizsardzību uz citām valstīm. Kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES Francija ir kļuvusi par vienīgo kodolvalsti blokā. "Kyiv Post" apkopojis Eiropas preses veikto analīzi par šī priekšlikuma plusiem un mīnusiem.

Ne visi Miera līgumi nes mieru – daži noved pie lielāka kara. Minskas II vienošanās bija vāja un nespēja apturēt Krievijas agresiju. Tā deva Maskavai laiku un iespēju sagatavoties jaunam uzbrukumam, kas rezultējās pilna mēroga Krievijas iebrukumā Ukrainā 2022. gada februāri. Kara pētījumu institūta (ISW) pētniece Natālija Bugajova medijā “Kyiv...

Amerikas Savienotās Valstis nožēlos, ka pametušas Ukrainu, tā intervijā ar mediju “Newsweek” norāda bijušais ASV sauszemes spēku komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess.

Pašlaik Krievija var izdzīvot tikai karojot, jo visa tās ekonomika ir pakārtota militārajām vajadzībām, otrdien intervijā Latvijas Radio vērtēja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Miers ir pievilcīgs, tomēr grūti sasniedzams stāvoklis. Dažādiem cilvēkiem dažādos laikos tas var nozīmēt dažādas lietas. Tas attiecas arī uz Ukrainu. Miera meklējumi var dot vienu no diviem būtiski atšķirīgiem rezultātiem: Višī stila kapitulāciju, iespējams, ar pagaidu pamieru, kas Krievijai dod vairāk laika, lai tā varētu atjaunot bruņojumu un...

Mūsdienās Krievijas informatīvās un ietekmes operācijas ir ar daudz plašākiem uzdevumiem, nekā varētu likties, sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst bijusī aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova vietniece Hanna Maļara. 2022. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma viņas atbildībā nonāca cīņa ar Krievijas specdienestu informatīvajiem uzbrukumiem...

Lai apspriestu atbalstu Ukrainai, 24. februārī norisinājās Eiropas aizsardzības ministru video konference, kurā tās dalībnieki pauda stingru un nepārprotamu atbalstu Ukrainai. Sanāksmē piedalījās Igaunijas, Francijas, Ukrainas, Vācijas, Somijas, Zviedrijas, Latvijas, Nīderlandes, Norvēģijas aizsardzības ministri, kā arī pārstāvji no Dānijas...

Ukrainu šogad sagaida neskaidrību pilns laiks, šādu vērtējumu pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Eiropas valstīm, jo īpaši Baltijas valstīm, ir aktīvi jāgatavojas iespējamai agresijai no Krievijas puses. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” stāsta bijušā Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova vietniece Hanna Maļara. Kā norāda eksperte, lai laicīgi atturētu Krieviju no tālākiem soļiem, uz jebkuriem hibrīdajiem uzbrukumiem jāseko stingrai...

Skaidrs, ka ASV jaunās administrācijas ārpolitikas pamatnostādnes būs balstītas savās interesēs, tāpēc, lai saglabātu transatlantisko saikni, Eiropai jāspēj sevi pozicionēt kā spēcīgu partneri, kam ir ko piedāvāt ASV, kas spēj pretoties Krievijai un ļaunuma asij, sociālajā tīklā "Facebook" pārdomās pēc Minhenes drošības samita dalās Latvijas Valsts...

Šonedēļ aprit viens gads, kad pēc manas iniciatīvas, kopā ar Lielbritāniju esam izveidojuši starptautisko Dronu koalīciju. Tās mērķis ir kopīgi palīdzēt Ukrainai piegādāt kaujas laukā tik nepieciešamos bezpilota lidaparātus. Trīs gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir skaidri apstiprinājies, ka šis ir arī tehnoloģiju, īpaši...

Miers Ukrainā var tikt panākts tikai ar pašas Ukrainas piekrišanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

“Kā pasaulē spēcīgākajai aliansei, NATO jāturpina kolektīvi stiprināt savas aizsardzības un atturēšanas spējas gaisā, jūrā un uz zemes. Lai stiprinātu kolektīvo aizsardzību un attīstītu spējas, kas atbilst NATO aizsardzības plānu prasībām, visām alianses dalībvalstīm ir jākāpina savi ieguldījumi aizsardzībā. Ar 2 % no IKP aizsardzībai šobrīd ir par...

Turpmāko starptautisko sarunu rezultāts vienlaikus varētu noslēgties ar Ukrainas un Krievijas uzvaru, Latvijas Televīzijai atzina Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Eiropas Savienībai un NATO ir jāstiprina sadarbība, lai aizsargātu kritisko enerģētikas infrastruktūru no uzbrukumiem, kas arvien vairāk apdraud Eiropas stabilitāti. Kremlis, kas jau iepriekš izmantojis enerģētiku kā ieroci, nezaudē savu “galvenā aizdomās turamā” statusu. Tāpēc NATO ir pienācīgi jānodrošina Baltijas jūras – tā sauktā "NATO ezera" –...

Svarīgas nav pašas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putnu kā tādas, bet lai viņš aizvācas no Ukrainas, ceturtdien sarunā ar žurnālistiem Briselē sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

Mazie incidenti liek armijai attīstīt spējas, kas ir atšķirīgas no konvencionālajā karā nepieciešamā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

Cilvēkiem būtu jāieklausās aicinājumos nedoties uz Krieviju un Baltkrieviju, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir bail no sarunām par kara izbeigšanu, otrdien platformā "X" pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, šādu viedokli paužot īsi pēc tam, kad Putins bija noraidījis tiešas sarunas ar Zelenski.

Gandrīz trīs gadus ilgajā Krievijas pilna mēroga karā pret Ukrainu agresorvalsts bruņotie spēki līdz pagājušā gada oktobrim kopumā zaudējuši aptuveni 700 000 karavīru, no kuriem, kā liecina Krievijas un raidorganizācijas “BBC” pētnieku aplēses, vismaz 400 000 ir miruši vai pārāk smagi ievainoti, lai atgrieztos kaujas laukā. Eiropas politikas...

Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā būs jārisina nopietnas dilemmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ukrainas armija pērn augustā sāka uzbrukumu Kurskas virzienā, jo analīzē tika konstatēts, ka tā ir Krievijas bruņoto spēku vājā vieta, intervijā sacīja Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Pēc republikāņa Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā sāksies ļoti agresīva un skaļa protekcionisma politika, tomēr pavisam cits jautājums ir, ar ko šī politika beigsies, intervijā aģentūrai LETA teica bijušais Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis.

Baltijas valstu aizsardzība ir neaizstājama NATO un Eiropas Savienības kopējās drošības arhitektūras sastāvdaļa. Pieaugošie hibrīddraudi un nesenie kritiskās infrastruktūras bojājumi Baltijas jūrā vēlreiz apliecina nepieciešamību pastiprināt reģionālo sadarbību, cieši sadarbojoties gan ar sabiedrotajiem, gan starptautiskajām organizācijām. Tā darba...

NATO ir jāstiprina klātbūtne Baltijas jūrā un jāvēršas pret Krievijas "ēnu floti", uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš otrdien piedalījās Baltijas jūras NATO sabiedroto samitā Helsinkos, Somijā.

Ar Krievijas "ēnu flotes" kuģiem varētu cīnīties, ieviešot bargākus cietumsodus šo kuģu apkalpes locekļiem par Baltijas jūrā pastrādātajām pretlikumīgajām darbībām, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieris, flotiles admirālis Māris Polencs.

Ja tuvākajā laikā ASV nepiešķirs ievērojamu palīdzības paketi Ukrainai, valsts varētu zaudēt karu nākamo 12–18 mēnešu laikā. Politikas analītiķis Roberts Kagans, kurš specializējas ASV ārpolitikā un starptautiskajās attiecībās, savā jaunākajā rakstā “The Atlantic” norāda, ka tas nebūs tikai teritoriju zaudējums, bet gan pilnīga Ukrainas sakāve, kas...

Nākamā gada budžeta prioritāte būs aizsardzības spēju un budžeta stiprināšana, aģentūrai LETA apgalvoja "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Nav jāsatraucas par to, ko jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps runā, bet jāskatās, ko viņš reāli dara, intervijā Latvijas Radio sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Elīna Vrubļevska.

Otrajai Donalda Trampa administrācijai gatavojoties uzņemties vadību par ASV ārpolitiku un drošības politiku, Vašingtonā notiek spraigas debates par to, kādai valstij kara beigās jābūt Ukrainai, kādu miera līgumu var panākt ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un kādas vispār ir ilgtermiņa perspektīvas, lai panāktu modus vivendi ar Krieviju. Šim...

Pretēji vairāku ekspertu paustajam, par mieru Ukrainā nav iespējama vienošanās tikai starp Krieviju un ASV, kurā Ukraina būtu gala produkta saņēmēja, intervijā laikrakstam "Diena" pauž Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Ja Somija vai Igaunija prasīs NATO 4. panta konsultācijas, Latvija to atbalstīs, norādījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Domājot par Baltijas jūras reģiona drošību, ir "jātur galdā" jautājums arī par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, piektdien intervijā TV3 izteicās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Līdz ar Donalda Trampa stāšanos ASV prezidenta amatā Savienoto Valstu ārpolitika un drošības politika būs mazāk prognozējama, aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders.

Pierādījies, ka incidentu Baltijas jūrā novēršanā vislabāk strādā fiziska klātbūtne. Tā intervijā, runājot par kritiskās infrastruktūras drošību Baltijā jūrā, saka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Māris Polencs. Lai īstenotu nepārtrauktu klātbūtni, Jūras spēku jūrnieki Latvijas teritoriālajos jūras ūdeņos un...

ASV un Eiropas attiecības ekonomiskajā plāksnē var būtiski ietekmēt NATO stabilitāti un rīcībspēju, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Ukrainas specdienesti ar Krievijas varas un spēku struktūru pārstāvju likvidācijām Krievijā mēģina graut pretinieku morāli, atzina Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Ja Sīrijā neiestāsies miers, bet atsāksies militāri konflikti, no turienes ir sagaidāms jauns masveida migrācijas vilnis, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas veic desmitiem izmeklēšanu par iespējamu sabotāžu, un prezidents Gitans Nausēda atzinis, ka pieaug apdraudējuma līmenis valstī.

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaucamo izlozē nākotnē varētu iekļaut arī 20 un 21 gadu vecos jauniešus, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pieļāva topošais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Krievija turpina gatavoties reālai militārai konfrontācijai ar rietumvalstīm, taču pirms tam tā var mēģināt panākt NATO šķelšanos, uzskata Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta (BND) prezidents Bruno Kāls.

Hibrīduzbrukumi, nevis atklāts karš, joprojām ir ticamākais apdraudējums Latvijai, šādu vērtējumu intervijā žurnālam "Ir" paudis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam izvirzītais Kaspars Pudāns.

Krievija jau vairākus gadu desmitus ir apguvusi informācijas manipulācijas mākslu, pārveidojot tradicionālās propagandas taktikas modernā hibrīdieroču arsenālā. Šīs dezinformācijas kampaņas ir mērķētas ne tikai uz konkrētām valstīm kā Ukraina vai Baltijas valstis, bet arī uz visu Rietumu sabiedrību, radot maldus, šķelšanos un uzticības zudumu...

Ukrainas Bruņoto spēku uzbrukumi Krievijas teritorijas dziļumā ir izšķiroši, lai vājinātu okupācijas armijas potenciālu visā frontē, vēsta ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Kā ik gadu valsts svētku ietvaros Doma baznīcā notikušajā ekumēniskajā dievkalpojumā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags uzrunāja klātesošos un visus Latvijas iedzīvotājus, atgādinot par miera vērtību un tās trauslumu. Savā sprediķī arhibīskaps uzsvēra, ka miers nav dabisks stāvoklis, bet gan privilēģija, kas prasa...

Krievija nespēs nedz ilgi turpināt karu, nedz to viegli pabeigt, prognozē ASV žurnāls "Foreign Policy", atsaucoties uz atklāto avotu izlūkinformācijas (OSINT) analītiķu datiem.

Kopš izveidota dronu koalīcija, Ukrainas bruņotie spēki saņēmuši vairākus tūkstošus dronus, kas palīdzējuši ne tikai veikt militārās operācijas kaujas laukā, bet arī glābt Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju dzīvības. Tā par dronu koalīcijas lomu Ukrainai sniegtajā atbalstā intervijā portālam “Sargs.lv” norāda Ukrainas aizsardzības ministra...

Līdz ar Donalda Trampa uzvaru 2024. gada vēlēšanās, kļūstot par 47. ASV prezidentu, rodas neparedzamības sajūta, domājot par to, kā viņa otrā prezidentūra ietekmēs drošības situāciju Eiropā un pasaulē. Vienlaikus ir skaidrs, ka gaidāmas lielas pārmaiņas. “Sargs.lv” aptaujātie eksperti – Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un...

Maz ticams, ka Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā liks Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam uzreiz mainīt savu taktiku Ukrainā, aģentūrai LETA atzina Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Ukraina nelūgs sabiedrotajiem sūtīt savu kontingentu uz fronti pēc Ziemeļkorejas karavīru pievienošanās Krievijas armijai karā Ukrainā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka šāds lūgums būtu bīstams un apdraudētu esošo atbalstu Ukrainai.

"Militarizētās tēlniecības kompozīcija" pie Ādažu bāzes ir zināma bezgaumība, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Krievija saskaras ar ekonomiskām problēmām un cilvēkresursu trūkumu. Tas var piespiest Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu mainīt kara vešanas taktiku vai atrast veidu, kā nodrošināt resursus, lai saglabātu sava režīma stabilitāti, vēsta Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Pašreizējā Krievijas diktatora Vladimira Putina uzvaras teorija balstās uz konflikta ieilgšanu un pārliecību, ka okupanti spēs uzvarēt nogurdināšanas karā. Tomēr Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi uzskata, ka šie plāni var ciest graujošu sakāvi. Putins un Krievijas militārā vadība ir pavēlējuši karavīriem vairāku gadu garumā veikt uzbrukumus...

No 17. līdz 18. oktobrim aizsardzības ministrs Andris Sprūds piedalījās NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, Beļģijā, kur alianses dalībvalstis diskutēja par NATO atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu. Tajā viņš pauda nepieciešamību ieviest pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli NATO austrumu flangā.

Tuvojoties rudenim un ziemai, Krievijas karaspēks steidzas ar savām operācijām Ukrainā, pauda Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš.

Kosovas premjerministrs Albins Kurti ceturtdien paziņoja, ka Balkānu reģionā pēdējo 25 gadu laikā ir valdījis vislielākais miers, brīvība un demokrātija, taču tas var tikt pagriezts atpakaļ, ja Krievija gūs panākumu Ukrainā un iedrošinās Serbiju uz ekspansiju.

Patlaban esam vistuvāk Tuvo Austrumu "mucas sprāgšanai", atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, komentējot Irānas raķešu triecienus Izraēlai.

Konfliktam Tuvajos Austrumos eskalējoties un skarot stratēģiskās teritorijas, varētu tikt nopietni traucētas globālās enerģijas piegādes ķēdes, notikt straujš naftas un gāzes cenu kāpums, kā arī pieaugt migrantu plūsmas uz Eiropu un terorisma draudi, tādu viedokli pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) Tuvo Austrumu pētniecības programmas...

“Krīzes situācijās komunikācijai ir jābūt operatīvai un precīzai, tādēļ Aizsardzības ministrijai kopā ar Iekšlietu ministriju un sadarbībā ar pašvaldībām ir jāizstrādā mehānisms informācijas aprites uzlabošanai hibrīdu apdraudējumu gadījumā,” pēc tikšanās ar Rēzeknes, Ludzas un Krāslavas pašvaldību priekšsēdētājiem pauda aizsardzības ministrs...

Attiecībā uz Krieviju visas tā dēvētās sarkanās līnijas jau ir pārkāptas un vienīgā iespējamā Ukrainas kara eskalācija ir kodoleskalācija, paziņojis Igaunijas prezidents Alars Kariss, paužot pārliecību, ka Krievija nelietos kodolieročus.

Nedēļas nogales "Shahed" drona incidentā konkrētā rīcība tika novērtēta kā visdrošākais reaģēšanas veids, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Kamēr NATO pārapbruņojas un integrē jaunas dalībvalstis, Baltija strauji kļūst par fortificētu frontes līniju ar pieaugošiem alianses spēkiem, lai pretotos Krievijas draudiem, savā rakstā norāda Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) pieaicinātais pētnieks Dags Livermors. Tomēr, kā norāda pētnieks, lai uzlabotu aizsardzību pret Krievijas...

Militārās mācības “Namejs” tradicionāli ir Nacionālo bruņoto spēku gada noslēguma mācības, kurām pēdējos gados piešķirta paplašināta nozīme un tās ir kļuvušas par visaptverošas valsts aizsardzības mācībām. “Iepriekšējā gadā mācību laikā mēs esam identificējuši nepieciešamos uzlabojumus. Tāpat katru gadu tiek papildinātas mūsu kaujas spējas ar jaunu...

Ļoti modri un ieinteresēti sekojam līdzi karadarbībai Ukrainā - gan cilvēcīgi, gan profesionāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieks, brigādes ģenerālis Georgs Kerlins.

Polijai ir konstitucionāls pienākums notriekt virs Ukrainas Krievijas raķetes, kas varētu trāpīt Polijas teritorijā, pirmdien publicētā intervijā laikrakstam "Financial Times" paudis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

Iespējama krievu drona ielidošana Polijā ir NATO dienas kārtībā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Pagājušajā sestdienā, 17. augustā, noslēdzās ikgadējās Mičiganas Nacionālās gvardes rīkotās militārās mācības “Northern Strike”, kurās šogad piedalījās vairāk nekā 6300 karavīru no ASV un piecām sabiedroto valstīm, tostarp, arī Latvijas karavīri un zemessargi. Mācību gaitā mūsu karavīru sniegumu klātienē novērtēt bija ieradies arī brigādes...

“Šobrīd jums jādara viss, lai karš nenonāktu jūsu zemē,” tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka Ukrainas bruņoto spēku kapelāns leitnants Vladimirs Streļcovs. Viņš 2014. gadā pārdzīvoja pirmo prokremlisko teroristu iebrukumu savā dzimtajā pilsētā Slovjanskā, kur pieredzēja tā sauktās “krievu pasaules” sākotnējās zvērības. Tagad viņšplecu pie pleca...

Pēc Rietumvalstu un Krievijas ieslodzīto apmaiņas arī Latvijas ārlietu dienestam vajadzētu izvērtēt Krievijas vēstniecības Rīgā slēgšanu spiegu darbības ierobežošanai, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Baltijas Aizsardzības koledžas lektors Krievijas militārās un stratēģiskajās studijās Sandis Šrāders...

Pagaidām ar vārdu "miers" Krievijas pret Ukrainu sāktā kara kontekstā katrs domā kaut ko savu, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Krievijas specdienesti savervētos Eiropas valstu iedzīvotājus nereti sūta īstenot kaitnieciskas aktivitātes ārpus viņu mītnes valsts, lai jauktu pēdas, aģentūrai LETA atzina Valsts drošības dienestā (VDD).

Ātrvilcienu satiksmes sabotāžās akti Francijā varētu būt Krievijas mēģinājums sabojāt olimpisko spēļu norisi, pieļauj NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Agresorvalsts Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam būs vajadzīgi pieci gadi, lai atjaunotu savas armijas spēku pirmskara līmenī, paziņojis Apvienotās Karalistes Aizsardzības štāba priekšnieks admirālis sers Tonijs Radakins, vēsta ASV medijs “Newsweek”.

NATO ir vēlme atturēties no tālākas konfrontācijas eskalācijas ar Krieviju, intervijā LTV "Rīta panorāmai" vērtēja Latvijas vēstnieks Polijā Juris Poikāns.