Neatkarības karš

Izšķirošais uzbrukums un uzvara pirms 90 gadiem

Rīga, 1919. gada 8. oktobris. ''Latvijas Republikas Pagaidu valdības paziņojums. Karu iepriekš nepieteicot, pretēji visā pasaulē pieņemtiem noteikumiem, vācu karaspēks kopā ar dažām krievu nodaļām un zem krievu karaspēka aizsega šorīt sāka uzbrukumu Rīgas virzienā [...] Pagaidu valdības ministru prezidents K.Ulmanis.''

Priekšstati par bermontiādi — vienu no Latvijas Neatkarības kara posmiem — plašākai sabiedrības daļai parasti saistīti tikai ar Latvijas armijas cīņām, tomēr 1919. gada rudenī kaujās starp Latvijas armiju un Pāvela Bermonta-Avalova (turpmāk —P. Bermonts) komandēto Krievijas Rietumu brīvprātīgo armiju piedalījās arī Latvijas tā laika sabiedroto...

22. jūnijā, pieminot 1919. gada jūnijā Cēsu kaujās kritušos karavīrus, Cēsīs, Vienības laukumā, notika bruņoto spēku militārā parāde. Savukārt 23. jūnijā Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies Igaunijas Aizsardzības spēku rīkotajā Uzvaras dienas parādē Valgā, Igaunijā, no kurienes tās dalībnieki dosies uz Valku, kur Lugažu laukumā notika...

Sadarbībā ar Rekrutēšanas un jaunsardzes centru filmu studija "Mistrus Media" veido dokumentālo filmu "Jaunatne Latvijas brīvības cīņās", kura stāsta par to, kā uzreiz pēc valsts neatkarības pasludināšanas 1918. gada novembrī skolēni un studenti pieteicās aizstāvēt Latvijas valsti un kā Latvijas Brīvības cīņās un frontes aizmugurē iesaistījās ap...

Pēc uzvaras pār pulkveža Pāvela Bermonta-Avalova komandēto karaspēku 1919. gada novembrī, lielākā daļa Latvijas teritorijas bija atbrīvota. Ienaidnieka – konkrēti, lielinieku – kontrolē vēl bija palikusi tikai Latgale.

Šā gada 28. februārī aprit 120 gadi kopš Latvijas armijas ģenerāļa, ievēro-jamā Latvijas kara aviācijas organizētāja un lidotāja Jāņa Indāna dzimšanas dienas (par viņa dzīvesgājumu skat. rakstu «Latviešu aviācijas ģenerāļa liktenis» «Tēvijas Sarga» 2005. gada 3. nr.). Šoreiz — par kādu spilgtu epizodi Latvijas Neatkarības kara laikā, proti, par J...

Ar vērienīgiem piemiņas pasākumiem 1. augustā atzīmējām latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas simtgadi. Strēlnieku un viņu piemiņas godināšanas aizsākumi meklējami jau Pirmā pasaules kara gados, taču pilnvērtīgs darbs sākās tikai pēc Latvijas Neatkarības kara un Latvijas valstiskuma nostiprināšanās.

Starpkaru Latvijas Republikas augstāko militāro apbalvojumu — Lāčplēša Kara ordeni — simboliski dibināja Latvijas Neatkarības kara laikā 1919. gada novembrī.

Šā gada 26. februārī aprit 130 gadi kopš Latvijas armijas štāba priekšnieka — ģenerāļa Aleksandra Kalēja dzimšanas.

Nesen Nacionālo bruņoto spēku vadība aicināja vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņus palīdzēt izraudzīt nosaukumus iegādātajām kaujas izlūkošanas bruņumašīnām.

1844. gadā Anglijā dibinātā organizācija YMCA — Young Men’s Christian Association (Jaunekļu kristīgā savienība), kuras mērķis bija kristīgo vērtību praktiska izplatīšana sabiedrībā, attīstot «veselīgu garu, prātu un miesu», no 1855. gada darbojās visā pasaulē — Anglijā, Kanādā, Austrālijā, ASV, Šveicē, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē u. c...

Pirms 130 gadiem — 1886. gada 26. jūlijā Latgalē — Domopoles pagastā, Mastareigas ciemā (tag. Bērzpils pagasta teritorijā) zemnieka ģimenē dzimis ievērojams Latvijas un latviešu virsnieks — ģenerālis Kazimirs Olekšs. Beidzis vietējo pagasta skolu, viņš devās uz Pēterburgu, kur apmetās pie sava krusttēva un turpināja mācīties. 1907. gada rudenī...

Nacionālajos bruņotajos spēkos veidojas jauna tradīcija — 10. jūlijā atzīmēt armijas dzimšanas dienu. Šīs tradīcijas sākotne meklējama gandrīz gadsimtu senā vēsturē.

Ģenerālis Hugo Rozenšteins dzimis 1892. gada 11. jūlijā Vecsalacas pagasta «Mērniekos». 1911. gadā beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. 1914. gadā kā brīvprātīgais iestājies Krievijas impērijas armijā 92. Pečoras kājnieku pulkā Narvā. Karaskolu Petrogradā beidzis 1915. gadā, seko dienests 24. rezerves bataljonā un 25. rezerves bataljonā. Viņa...

1918. gadā neatkarību ieguva virkne valstu Centrāleiropā un Austrumeiropā, arī Latvijas Republika (18. novembrī). Kopš 1915. gada vasaras Latvijas teritorijā atradās pasaules kara frontes līnija, tāpēc tieši Latvija no visām topošajām Baltijas un pat visa reģiona valstīm bija ļoti sarežģītā stāvoklī.

Tūlīt pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Latvijas Pagaidu valdības rīcībā nebija savu bruņoto spēku. Pirmās nacionālā karaspēka vienības tapa lielās grūtībās.

1918.—1920. gadā Latvijas Pagaidu valdības vadībā Latvijas valsts cīnījās par savu neatkarību ārkārtīgi sarežģītā un grūtā situācijā. Tās sarežģītību izteiksmīgi apliecina fakts, ka tolaik Latvijas teritorijā atradās un cīņās piedalījās 14 dažādu bruņoto spēku vienības (Latvijas, Padomju Latvijas, provāciskās Latvijas valdības, Krievijas Sarkanās...

1868. gada 10. septembrī Kurzemes guberņas Bauskas pagasta Klūgās zemnieka Jāņa Ezeriņa ģimenē piedzima dēls Kārlis — viens no ievērojamākajiem latviešu izcelsmes karavīriem Krievijas armijā un viens no nedaudzajiem Krievijas armijas bijušajiem ģenerāļiem, kuri dienēja arī Latvijas armijā, turklāt ļoti augstā un atbildīgā amatā.

Tradicionāli, 29. janvārī, Skrundā notika Karoga dienas pasākums, kuru apmeklēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš, karavīri, zemessargi un jaunsargi. Karoga dienas tradīcija aizsākās pirms vairāk nekā desmit gadiem, lai pieminētu 1919. gada 29. janvāra notikumus, kad pulkveža Oskara...

3. martā Skrundas novadā notika vairāki pasākumi par godu Kurzemes atbrīvošanas sākuma 100. gadadienai. Svinīgajos pasākumos piedalījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts, Jaunsardzes un informācijas centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs, karavīri, zemessargi un...

6. martā pulkveža Oskara Kalpaka muzejā un pie piemiņas vietas “Airītes” notika atceres pasākums, lai godinātu 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieri pulkvedi O. Kalpaku, kurš 1919. gada 6. martā krita sadursmē ar vāciešiem pie “Airītēm” Kurzemē.

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika bija jāizcīna un jānosargā smagās kaujās Latvijas Neatkarības karā, kas sākās valsts proklamēšanas mēnesī un noslēdzās 1920. gada augustā ar Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma parakstīšanu. Šogad atzīmējam simto gadskārtu kopš 1919. gada 18. maija cīņām Kaugurciema kāpās, kas apliecināja...

1919. gadā izveidotā Komandantūras rota gadu gaitā un reorganizāciju rezultātā 1936. gadā pārtop par bataljona izmēra vienību, un ir vienīgā vienība, kas 1992. gadā atjaunota ar tās vēsturisko nosaukumu. Mūsdienās Štāba bataljons ir izveidojies par daudzfunkcionālu vienību, kas to atšķir no citiem bataljoniem. Nacionālo bruņoto spēku Štāba...

Šodien Viesītē, Jēkabpils pusē, visi interesenti varēja uz brīdi iejusties zemessarga vai jaunsarga ādā, apskatot un izmēģinot Nacionālo bruņoto spēku ekipējumu, tostarp arī ieročus.

Ar piemiņas brīdi Jūras spēku Patruļkuģu eskadrā Daugavgrīvā šodien godināja tos sabiedroto jūrniekus, kuri gāja bojā vai tika smagi ievainoti, sniedzot atbalstu Latvijai Neatkarības karā 1919. gadā.

Bermontiāde – viens no Latvijas Neatkarības kara posmiem – plašākai sabiedrības daļai asociējas ar Latvijas armijas cīņu par Rīgu un tās apkārtni. Bet šajās trauksmainajās dienās kaujas starp Latvijas armiju un pulkveža Pāvela Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju norisinājās arī Kurzemē.

Filma “Dvēseļu putenis”, kas savu pirmizrādi visā Latvijā piedzīvos jau šovakar, simboliski ievada arī Valsts svētku nedēļu. Tā šodien preses konferencē teica filmas veidotāji un aktieri.

Šodien, 8. novembrī, pie Latvijas Kara muzeja tika iedegts Brīvības cīnītāju piemiņas ugunskurs, kas degs līdz pat Lāčplēša dienas, 11. novembra, vakaram.

Tieši pirms simts gadiem Latvijā notika vienas no asiņainākajām kaujām valsts dibināšanas vēsturē, kurā latviešu karavīri no Rīgas padzina apvienoto vācu – krievu karaspēku. Zīmīgi, ka vācu spēku sastāvā tolaik dienēja ne viens vien vēlākais Otrā pasaules kara ģenerālis. Portāls “Sargs.lv” kopā ar vēsturniekiem nolēma noskaidrot, kāpēc Pirmajā...

Latvijas armijas bruņotajam vilcienam piekomandēta britu kara jūrnieku grupa – lielgabala apkalpe. 1919. gada novembra beigas Tieši pirms simts gadiem, 1919. gada 11. novembrī, Latvijas armija guva uzvaru pār pulkveža Pāvela Bermonta - Avalova komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju, atbrīvojot Rīgu no ienaidnieka. Šīs kaujas tiek dēvētas par...

11. novembrī Doma baznīcā jau tradicionāli notika Lāčplēša dienai veltītais svētbrīdis. Tajā Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš vērsa uzmanību, ka dzimtenes aizsardzība nesākas un nebeidzas tikai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzi, Robežsardzi un policiju, bet gan ar katru Latvijas pilsoni.

Ar līdz šim nebijušu militārās parādes un tautas lāpu gājiena apvienojumu vakar noslēdzās Lāčplēša dienai veltītie pasākumi. Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas vienībām un ikvienam iedzīvotājam bija iespēja simboliski iziet to ceļu, ko pirms 100 gadiem mēroja Latvijas armijas karavīri cīņā pret Bermonta karaspēku.

Raksts pārpublicēts no portāla "Satori": https://www.satori.lv/article/11-novembra-musdienu-mits Neraugoties uz to, ka Latvijas proklamēšanas simtgade ir aizvadīta, simtgades tēma vēl nepavisam nav beigusies. 2019. gads ir bijis gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas, gan Latvijas Universitātes, gan Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgades gads. Daudzās...

Jānis Krūmiņš bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kurš Otrā pasaules kara ietekmē ar ģimeni emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņa mazmeita Ina jeb Aina pati dzimusi 18. novembrī, bet viņas dēls - 11. novembrī. Tagad ģimene piepildījusi vectēva sapni – atgriezusies Latvijā. Sarunā ar aizsardzības nozares ziņu portālu “Sargs.lv” Aina...

18. novembra militārās parādes vērošana no īpašas vietas un aizsardzības ministra Arta Pabrika rokasspiediens. Tāda bija balva Aizsardzības ministrijas rīkotā konkursa “Neatkarības ceļš” uzvarētājiem un viņu tuviniekiem. Kas cilvēkus motivēja piedalīties konkursā un kādas bija sajūtas, vērojot parādi kopā ar aizsardzības nozares darbiniekiem, to...

Viens no Latvijas Neatkarības kara posmiem iegājis vēsturē ar nosaukumu Bermontiāde. Tas ir atvasinājums no pretinieka karaspēka komandiera – pulkveža Pāvela Bermonta – uzvārda.

Atzīmējot Latgales atbrīvošanas simtgadi, 2020. gada pirmajā pusē Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, tai skaitā Zemessardzes 3. Latgales brigāde, sadarbībā ar pašvaldībām Latgalē rīkos virkni svinīgu pasākumu.

1919. gada decembrī Latvijas armijas Virspavēlnieka štābā sāka plānot Latgales atbrīvošanas operāciju. To vajadzēja veikt pēc iespējas ātrāk, kamēr Padomju Krievijas spēki nebija pārformējušies un saņēmuši lielākus papildinājumus.

Apmeklējot Latgales atbrīvošanas simtgadei veltītos pasākumus Daugavpilī un Krāslavā, Polijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālleitnants Raimunds Andžejčaks (Rajmund Andrzejczak) uzsvēra, ka poļi palīdzēja sargāt Latvijas drošību gan pirms 100 gadiem Neatkarības kara laikā, gan dara to tagad – NATO kaujas grupas sastāvā.

Rušenicā, Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā atklāts piemiņas stends Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulkam, kas pirms simts gadiem piedalījās Latgales atbrīvošanā.

Atzīmējot Latgales atbrīvošanas simtgadi, ar kuru noslēdzās Latvijas Neatkarības kara pēdējā aktīvās karadarbības fāze, Preiļos notikuši dažādi pasākumi. Bijusi gan iespēja doties ekskursijā “Preilieši lielinieku varā", gan arī apskatīt Neatkarības kara laika un mūsdienu Latvijas bruņoto spēku tehniku un aprīkojumu.

Rēzeknes pilsētas iedzīvotāji, karavīri, zemessargi un jaunsargi visas dienas garumā, piedaloties dažādos piemiņas pasākumos, svinēja Rēzeknes atbrīvošanas simtgadi kopš Neatkarības kara.

1.latviešu atsevišķā bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks, kurš 1919. gada 6. martā krita sadursmē ar vāciešiem Kurzemē pie „Airītēm”, varētu lepoties ar Latvijas panākumiem. Tā piemiņas pasākumā Lubānas novada Visagala kapos sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Neatkarības kara laikā Latvija karoja gan ar Vācijas, gan Padomju Krievijas karaspēku. Latvijas armijai gūstot panākumus, gūstā krita aizvien lielāks pretinieka karavīru skaits, kuru izvietošanai bija jāveido īpašas karagūstekņu nometnes. Šoreiz stāsts par Latvijas armijas saņemto karagūstekņu ikdienu Vidzemes-Latgales gūstekņu nometnē.

Atzīmējot Latvijas Neatkarības kara noslēguma simtgadi, Rīgas Brāļu kapos norisināsies piemiņas pasākums par godu Neatkarības karā kritušajiem karavīriem, iededzot sveces par katru kritušo karavīru.

10. augustā, atzīmējot Latvijas Neatkarības kara noslēguma simtgadi, Zilupē norisināsies piemiņas pasākumi par godu Neatkarības karā kritušajiem karavīriem. Laika posmā no 16.00 līdz 17.45 Zilupē Raiņa ielas posmā no Brīvības ielas līdz Partizānu ielai būs arī apskatāma Zemessardzes un Valsts robežsardzes militārās tehnikas, ieroču un ekipējuma...

10. un 11. augustā aizsardzības nozare svinīgi atzīmēs Latvijas Neatkarības kara noslēguma simtgadi, īpaši izceļot Latvijas un Padomju Krievijas Miera līguma parakstīšanu. 11. augustā jau plkst. 9.00 visu konfesiju baznīcas un draudzes aicinātas ieskandināt baznīcu zvanus visā Latvijas, tādējādi atzīmējot miera līguma parakstīšanu un valsts...

Vēlu, lai nākotnē nekad nevienam Latvijas diplomātam nevajadzētu lūgt palīdzību līgumu slēgšanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tomēr, bet ja tas būs nepieciešams, Latvijas karavīri palīdzēs diplomātiem sasniegt tos mērķus, kas ir mūsu tautas un valsts interesēs, tā, pieminot 3488 kritušos Latvijas karavīrus Neatkarības kara izskaņas simtgades...

1920.gada 11.augustā Rīgā iznākošie laikraksti kā ikkatru rītu publicēja Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba ziņojumus par stāvokli frontē: „Frontē viss mierīgi”. Tajā pašā dienā, tikai nedaudz vēlāk, pulksten 12 un 40 minūtēs, Rīgā, Ārlietu ministrijas ēkā, pēc pusgadu ilgušām smagām sarunām beidzot tika parakstīts Latvijas Republikas un Padomju...

11. augustā pie Brīvības pieminekļa notika Latvijas Neatkarības kara noslēguma un Latvijas - Padomju Krievijas Miera līguma parakstīšanas simtgadei veltīta zibakcija, kuras laikā Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Jūras spēku orķestris un Zemessardzes orķestris atskaņoja Jurjānu Andreja skaņdarbu “Nevis slinkojot un pūstot”.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku bāzē Rīgā notiks piemiņas pasākums Latvijas Neatkarības karā kritušajiem Lielbritānijas, Francijas un Īrijas jūrniekiem.

Karavīru uzruna “Gods kalpot Latvijai” ir brīvības cīnītāju atstāts, viņu sviedriem un asinīm rakstīts tēvzemes mīlestības apliecinājums, kas ikvienam Latvijas iedzīvotājam vēsta par trim vērtībām – tēvzemes mīlestību, pašaizliedzību un ziedošanos, kā arī krietnumu darot savu darbu, mīlot ģimeni un aizstāvot to. Tikai augstu turot šo vārdu vērtību...

Sagaidot valsts svētkus un arī Latvijas armijas 101. gadadienu, tapusi dokumentāla filma par Latvijas armiju – “Mans zelts”. Tā stāsta par latviešu karavīra nesalaužamo garu cauri gadsimtiem – no brīža, kad tikai sāka veidoties Latvijas armija, līdz pat mūsdienām, kad Nacionālie bruņotie spēki dienesta pienākumus pilda plecu pie pleca ar citu NATO...

Daugavpilī pirms gaidāmajiem valsts svētkiem atklāts piemineklis, kas veltīts Latvijas Neatkarības kara laika Latvijas un Polijas armiju virspavēlniekiem - maršalam Juzefam Pilsudskim un Edvardam Ridzu-Smiglijam un ģenerālim Jāni Balodim un Pēterim Radziņam, kuru kopējie pūliņi sekmēja Daugavpils atbrīvošanu no boļševikiem.

Militāro iestāžu un vienību tradīcijas ir tiešs veids, kā gadu simtiem tiek nodrošināta militārās sabiedrības saikne ar pagātni. Katrs laikmets tradīcijās ienes savas korekcijas un izmaiņas, dažkārt tas notiek labprātīgi, bet dažkārt - apkārtējo apstākļu ietekmē. Šogad Latvijas armijas tradīcijas būtiski ietekmē Covid-19 izplatība, kas ierobežo un...

Ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības, Zemessardzes 3. Latgales brigāde tuprina tradīciju atzīmēt Latvijas Neatkarības kara noslēguma - Latgales atbrīvošanas no lieliniekiem - gadadienu. Īpašs notikums gaidāms Ludzā. Pērn pilsētā pēc Zemessardzes 32. kājnieku bataljona karavīru un zemessargu iniciatīvas uzstādīts piemiņas akmens...

31. martā Rīgas Brāļu kapu teritorijā tika uzstādīti 15 putnu būrīši, kurus Rīgas Zooloģiskā dārza ekspertu vadībā izgatavoja jaunsargi. Rīgas Brāļu kapu ansamblis, kur atdusas Latvijas varoņi, ir ne tikai ļoti simboliska vieta, bet tajā izveidots arī parks, kura simtgadīgajos kokos – ozolos, liepās, bērzos un gobās – savu mājvietu rod daudzas...

Svētdien, 2. maijā, plkst. 10, Rīgas Brāļu kapos, par godu Latvijas armijas ģenerāļa, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Pētera Voldemāra Radziņa 141. dzimšanas dienas atcerei, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Imants Ziediņš noliks ziedus.

Turpinot Latvijas valsts un Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) simtgades svinību laikā uzsākto publikāciju sēriju, vēsturnieki un arhīvisti izdevuši grāmatas "Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos" trešo daļu, informē LNA pārstāve Anete Mežmača.

Šogad 22. jūnijā, 1919. gada Cēsu kauju gadadienā, aizsardzības nozare svinīgi atzīmēs Varoņu piemiņas dienu, aizsardzības nozares vadībai, karavīriem un zemessargiem piedaloties atceres pasākumos Rīgā un Latvijas reģionos.

Mums ir jāgodina Latvijas Neatkarības karā abās frontēs pusēs karojušie varoņi, ne tikai uzvarētāji. Tā otrdien 22. jūnijā, Varoņu piemiņas dienā, svinīgajā vakara jundā, uzrunājot Rīgas 1. Brigādes zemesssargus un klātesošos Rīgas Brāļu kapos uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Ar plašiem svētku pasākumiem Igaunijā trešdien 23. jūnijā atzīmē 102. gadadienu kopš Igaunijas bruņoto spēku un Latvijas armijas uzvaras Cēsu kaujā.

Šodien plkst. 10.00 Jūras spēku Patruļkuģu eskadrā Daugavgrīvā notiks piemiņas pasākums, godinot Lielbritānijas, Francijas un Īrijas jūrniekus, kas krituši, sniedzot atbalstu Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā.

Lāčplēša dienas priekšvakarā, piedaloties piemiņas dienas svinīgajā ceremonijā, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrālijā Marģers Krams, turot svētu latviešu karavīru piemiņu, godina Latvijas Neatkarības karā kritušos karavīrus, noliekot piemiņas vainagu Austrālijas Kara memoriālā Kanberā.