Aizsardzības nozares vadība piedalās pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas pasākumos

6. martā, godinot 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, kurš 1919. gada 6. martā krita sadursmē ar vāciešiem pie „Airītēm” Kurzemē, aizsardzības nozares vadība, karavīri, zemessargi un jaunsargi piedalījās viņa piemiņai veltītos pasākumos.



Vietā, kur tagad izveidota pulkveža O.Kalpaka piemiņas vieta un muzejs „Airītes”, 1919. gada 6. martā Latvijas Neatkarības kara laikā krita pulkvedis O. Kalpaks, kapteinis Nikolajs Grundmanis, virsleitnants Pēteris Krievs un leitnants Johans Hanss Šrinders.



Pēc muzeja ēkas atjaunošanas 2013. gada 6. martā atklāja no jauna izveidoto ekspozīciju, kura atspoguļo pulkveža O.Kalpaka personību un apskata viņa darbību I pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara laikā.



Jau ziņots, ka 7. janvārī, Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020. gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.



1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.



Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.



1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.



Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.