Ar svinīgiem pasākumiem atzīmēs Latgales atbrīvošanas simtgadi

Latvijas Neatkarības karš
Sargs.lv/Aizsardzības ministrija
Image
parāde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Atzīmējot Latgales atbrīvošanas simtgadi, 2020. gada pirmajā pusē Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, tai skaitā Zemessardzes 3. Latgales brigāde, sadarbībā ar pašvaldībām Latgalē rīkos virkni svinīgu pasākumu.

“Latgales atbrīvošanas cīņas bija ļoti svarīgas neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas Republikas izveidē. Latvijas armijas izcīnītā uzvara ļāva apvienot mūsu zemi, tādejādi nostiprinot jaundibinātās valsts neatkarību. Ar izcīnīto uzvaru mēs pierādījām visai pasaulei, ka latvieši no sirds alkst savas valsts un ir gatavi par to maksāt dzīvības cenu. Tolaik kopā ar mūsu karavīriem cīnījās arī poļu sabiedrotie. Arī šodien, pēc simts gadiem, poļu karavīri sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas drošībā un aizsardzībā. Esmu patiesi gandarīts, ka arī poļu sabiedrotie piedalīsies šajos Latvijai tik nozīmīgajos svētkos,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

2020. gada 3. janvārī notiks Daugavpils atbrīvošanas simtgades svinības, kuras aizsardzības nozare rīko sadarbībā ar Polijas vēstniecību Latvijā. Svinību ietvaros norisināsies piemiņas pasākums pie Slobodkas krusta – piemiņas vietas 1920. gadā Latvijas brīvības cīņās kritušajiem poļu karavīriem. Daugavpilī arī tiks atjaunota okupācijas gados iznīcinātā plāksne, kas veltīta pilsētas atbrīvošanai no lieliniekiem.

Savukārt 3. janvāra pēcpusdienā notiks dievkalpojums Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīcā un restaurētā pieminekļa Latgales atbrīvošanā kritušajiem poļu karavīriem atklāšana Krāslavas kapos.

16.  janvārī Rušenicā, Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā tiks atklāts piemiņas stends Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulkam, kas pirms simts gadiem piedalījās Latgales atbrīvošanā. Piemiņas stends atradīsies pie 3. Jelgavas kājnieku pulkam veltītā pieminekļa Rušenicā.

Tam sekos Preiļu atbrīvošanas svinības 18. janvārī un Nacionālo bruņoto spēku diena Rēzeknē 21. janvārī un Ludzā – 26. janvārī.

Latgales atbrīvošanas simtgades noslēdzošais pasākums būs Nacionālo bruņoto spēku reģionālā parāde Daugavpilī 4. maijā, kurā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku, un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vienības, tai skaitā, Polijas bruņoto spēku vienības un tehnika, simbolizējot gan Latvijas armijas ieguldījumu valsts aizsardzībā, gan arī pēc gadsimta nezudušo ciešo saikni ar mūsu sabiedrotajiem.

1919. gada decembrī, noslēdzoties Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas padzīšanai no Latvijas teritorijas, bija atlicis noslēdzošais Latvijas Neatkarības kara posms –  Latgales atbrīvošana. 1919. gada jūlijā izveidotā  Latvijas armija šo uzdevumu veica kopā ar Polijas bruņotajiem spēkiem, smagās kaujās atbrīvojot Latgali no lielinieku kontroles.

Daugavpils, Preiļu, Rušenicas, Rēzeknes, Ludzas un citu apdzīvoto vietu atbrīvošana iezīmē Latvijas armijas uzvaru ceļu, kas noslēdzās 1920. gada 11. augustā ar Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumu. Līdz ar Miera līguma parakstīšanu noslēdzās Latvijas Neatkarības karš.

Jau ziņots, ka 7. janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisinājās šogad un turpināsies 2020.gadā. Pasākumi notiek hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919.gada 10.jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: www.mil.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars

Dalies ar šo ziņu