Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumi pulcina ļaudis Viesītē

Ne velti Viesīte šodien izvēlēta par vietu, kur jauniešiem stāstīt par militāro profesiju. Tieši  Viesītē (toreiz Ēķengrāvē) pirms 100 gadiem – 1919. gada 14. oktobrī – notika kauja, kurā Latvijas armija uzvarēja, tādejādi apturot bermontiešu virzīšanos Augškurzemes un Latgales virzienā.  

Pieminot šo svarīgo uzvaru, šodien tika nolikti ziedi pie Viesītes Brīvības pieminekļa. Tas par godu varonīgajām cīņām atklāts 1935. gada 11. augustā.

Zemessardzes 56. nodrošinājuma bataljona komandieris pulkvežleitnants Vents Kodors norāda, ka no tā laika karavīriem mēs varam mācīties trīs lietas – augsto pienākuma apziņu, uzdrošināšanos stāties pretī grūtībām un ticību savai valstij. 

“Šodien mēs atzīmējam simtgadi it kā mazai kaujai, bet tā ir devusi ļoti lielu ieguldījumu visā Neatkarības kara laikā. Šī kauja parādīja, ka esam gatavi aizstāvēt savu valsti, kam toreiz bija tikai nepilns gads, stāties pretī spēcīgākam ienaidniekam. Šodien ziedus nolieku par godu cilvēkiem, kuriem bija uzņēmība, drosme un gribasspēks nosargāt šo valsti,” tā pulkvežleitnants V.Kodors.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicina ikvienu atcerēties notikumus, kas veidojuši mūsu vēsturi. Tāda bijusi arī kauja Viesītē.

“Šī kauja ir piemērs, ko gribēja izdzēst no Latvijas pilsoņu atmiņas tie, kas mūsu valsti okupēja, neatkarīgi, vai viņi nāca no austrumiem vai rietumiem. Viņu doma bija izdzēst pagātni par mūsu varoņdarbiem, izdzēst domu par to, ka paši varam kaut ko paveikt. Viņi gribēja padarīt mūs par pasīviem cilvēkiem, kurus var regulēt no malas. Tie laiki ir pagājuši. Latvijas mūsdienu valsts balstās uz mums pašiem – cik daudz mēs darīsim, cik daudz gribēsim izdarīt, tik labi mēs arī dzīvosim, sākot ar Viesīti, beidzot ar Rīgu. Tā kā atcerēsimies katrs par savu atbildību katrs savā vietā,” aicina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Goda sardzē pie Viesītes Brīvības pieminekļa šodien stāvēja zemessargs Kristaps Dāboliņš. Izbaudījis arī latviešu viesstrādnieka statusu ārzemēs, viņš ar gandarījumu atzīst, ka vislabāk ir mājās, Viesītē. Te ikdienā tiek strādāts savā lauku saimniecībā, bet Zemessardzē pavadīti jau septiņi gadi. “Ir jābūt lielam patriotam ar lielu gribasspēku, jo būt zemessargam jau nemaz nav tik vienkārši, kā cilvēki dažreiz domā. Jābūt gan morāli, gan fiziski spēcīgam. Man tas izdodas, un es ar to ļoti lepojos,” saka Zemessardzes 3. Latgales brigādes 55. kājnieku bataljona zemessargs Kristaps Dāboliņš.

Tikmēr laukumā pie Viesītes kultūras nama jaunieši turpina testēt bruņoto spēku ekipējumu un izmēģināt, kā tad ir – paņemt rokās ieroci.  Viņu vidū arī 10. klases skolnieks Elvis Čakstiņš, kurš pavisam nesen kļuvis par jaunsargu. “Es tikai šogad iestājos, vēl daudz neko nezinu par Jaunsardzi, bet tad jau redzēs,” apņēmības pilns ir Elvis.

Vēsturnieki norāda – ja kauja pie Viesītes nebūtu uzvarēta, tad Neatkarības kara rezultāts varētu būt bijis pavisam citādāks. Bermontiešiem toreiz būtu izdevies sasniegt Daugavu un to šķērsot vienīgajā pārceltuvē Krustpils apkārtnē. Tādejādi pavērtos ceļš uz Daugavpili, radot apdraudējumu arī Latvijas armijas aizmugurējām pozīcijām pie Rīgas. Lai arī bermontiešu spēkiem bijis labāks tehniskais bruņojums, latviešu karavīri tomēr izcīnīja vienu no nozīmīgākajām uzvarām Neatkarības kara laikā. Par godu šai kaujai viens no Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku patruļkuģiem nosaukts Viesītes vārdā.

Kā norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks, tādas kaujas kā šī ir jāatceras katru gadu. Tomēr šis gads ir īpašs, jo šogad tiek svinēta Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara 100. gadadiena.