1.latviešu atsevišķā bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks, kurš 1919. gada 6. martā krita sadursmē ar vāciešiem Kurzemē pie „Airītēm”, varētu lepoties ar Latvijas panākumiem. Tā piemiņas pasākumā Lubānas novada Visagala kapos sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Rēzeknes pilsētas iedzīvotāji, karavīri, zemessargi un jaunsargi visas dienas garumā, piedaloties dažādos piemiņas pasākumos, svinēja Rēzeknes atbrīvošanas simtgadi kopš Neatkarības kara.
Atzīmējot Latgales atbrīvošanas simtgadi, ar kuru noslēdzās Latvijas Neatkarības kara pēdējā aktīvās karadarbības fāze, Preiļos notikuši dažādi pasākumi. Bijusi gan iespēja doties ekskursijā “Preilieši lielinieku varā", gan arī apskatīt Neatkarības kara laika un mūsdienu Latvijas bruņoto spēku tehniku un aprīkojumu.
Rušenicā, Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā atklāts piemiņas stends Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulkam, kas pirms simts gadiem piedalījās Latgales atbrīvošanā.
Ar operāciju "Ziema" jeb latviešu – poļu karaspēka uzbrukumu 1920. gada 3. janvārī tika uzsākta Latvijas Neatkarības kara noslēdzošā fāze - Latgales atbrīvošana cīņas. Neskatoties uz sliktajiem laikapstākļiem un Sarkanās armijas ievērojamo pretestību, jau 3. janvārī Latvijas armijas un poļu vienības atbrīvoja Daugavpili un turpināja strauji virzīties uz priekšu, atbrīvojot visu centrālo Latgali un Ziemeļlatgali. Vēl turpinoties Latgales atbrīvošanas cīņām, Maskavā sākās Latvijas un Padomju Krievijas pamiera sarunas, kuru rezultātā 11. augustā tika parakstīts Latvijas Republikas un Padomju