29. janvārī Skrunda atkal kļuva par vietu, kur Latvijas vēsture sastopas ar šodienu. Karoga diena, kas šeit tiek atzīmēta jau gadiem, ir veltīta 1919. gada 29. janvāra kaujai, kad pulkveža Oskara Kalpaka vadītais bataljons atbrīvoja Skrundas teritoriju no lieliniekiem un virs pilsētas pacēlās sarkanbaltsarkanais karogs.
Šī uzvara bija pirmais nozīmīgais pavērsiens pēc ilgstošas atkāpšanās Neatkarības kara sākumā – pirmais solis ceļā uz Latvijas armijas un valsts nostiprināšanu.
Karoga dienas pasākumi Skrundā sākās jau no rīta, pulcējot karavīrus, zemessargus, jaunsargus, skolēnus un pilsētas iedzīvotājus. Pasākums ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajām Skrundas piemiņas tradīcijām, kas ik gadu atgādina par Latvijas Neatkarības kara notikumiem Kurzemē.
No plkst. 9.00 līdz 14.00 Skrundas estrādes teritorijā norisinājās patriotiskā un izglītojošā piedzīvojumu spēle jauniešiem “Jaunie Skrundas sargi”. Tās laikā dalībnieki pārbaudīja gan fizisko sagatavotību, gan zināšanas par Latvijas vēsturi, valsts aizsardzības pamatiem un pilsonisko līdzdalību.
Pēcpusdienā no Ventas kalna līdz Skrundas kaujas piemiņas akmenim notika tradicionālais Karogu gājiens. Tajā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes pārstāvji, pašvaldības vadība, jaunieši un pilsētas iedzīvotāji. Gājiens noslēdzās pie piemiņas akmens, kur notika svinīgs piemiņas brīdis.
Uzrunājot klātesošos, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs akcentēja Latvijas valsts simbolu nozīmi un vēsturisko nepārtrauktību. Viņš atgādināja, ka pirms 107 gadiem notikušie notikumi Skrundā bija būtiski ne tikai militārā, bet arī morālā ziņā – tie deva pārliecību, ka jaunajai valstij ir iespējams pastāvēt pat pārspēka apstākļos.
Ģenerālis uzsvēra, ka Neatkarības kara karavīru pieredze – dzīve aukstumā, kaujas apstākļos un pastāvīgā nenoteiktībā – šodien kalpo kā atgādinājums par pienākumu aizsargāt savu valsti arī miera laikā. Viņš īpaši izcēla jaunās paaudzes nozīmi Latvijas drošības un sabiedrības noturības stiprināšanā.
Ģenerālis īpaši izcēla jaunās paaudzes lomu uzrunājot klātesošos skolēnus. “Katrs no jums mīl šo valsti. Katrs no jums ir valsts veidotājs. Neviens cits jūsu vietā to neizdarīs,” viņš atgādināja.
Skrundas pilsētas un Skrundas pagasta pārvaldes vadītāja Dace Buķele savā uzrunā uzsvēra 1919. gada 29. janvāra notikumu īpašo vietu Latvijas vēsturē. Viņa atgādināja, ka tieši Skrundā pirmo reizi pēc smagajām atkāpšanās cīņām virs atbrīvotas pilsētas tika pacelts Latvijas karogs, kas kļuva par cerības un neatkarības simbolu.
Pašvaldības vadītāja norādīja, ka Karoga diena nav tikai vēstures pieminēšana, bet arī apliecinājums piederībai Latvijas valstij, tās zemei un pamatvērtībām. Viņa uzsvēra, ka brīvība nav pašsaprotama un tās saglabāšana ir katras paaudzes atbildība.
Kapelāns atgādināja, ka šī apziņa balstās upuros – karavīros, kuri krita par Latvijas brīvību. Pēc uzrunas klātesošie vienojās klusuma brīdī, godinot visus Neatkarības kara dalībniekus.
Pēc piemiņas brīža sekoja piedzīvojumu spēles “Jaunie Skrundas sargi” dalībnieku apbalvošana. Spēle Skrundā tiek organizēta ik gadu un ir kļuvusi par nozīmīgu Karoga dienas sastāvdaļu.
Tās mērķis ir jauniešiem praktiskā un saprotamā veidā skaidrot Latvijas vēstures notikumus, stiprināt izpratni par valsts aizsardzību, kā arī veicināt saliedētību un atbildību par valsti.
Apbalvošanu vadīja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Edmunds Svenčs, kurš uzsvēra Skrundas nozīmi Latvijas militārajā vēsturē un jaunās paaudzes lomu valsts nākotnē.
1919. gada 29. janvāra agrā rītā Kalpaka bataljona karavīri devās no Rudbāržu muižas Skrundas virzienā. Pēc trīs stundu ilgas kaujas ap pulksten 9.00 pilsēta tika atbrīvota. Virs Skrundas pacēlās sarkanbaltsarkanais karogs kā apliecinājums, ka Latvija spēj pastāvēt.
Šodien, vairāk nekā gadsimtu vēlāk, Karoga diena Skrundā apliecina to pašu – valsts nav tikai vēsture vai simbols. Tā ir atbildība, ko katra paaudze uzņemas no jauna.
