Rēzeknes pilsētas iedzīvotāji, karavīri, zemessargi un jaunsargi visas dienas garumā, piedaloties dažādos piemiņas pasākumos, svinēja Rēzeknes atbrīvošanas simtgadi kopš Neatkarības kara.
Rēzeknes atbrīvošanas simtgades svētki sākās Rēzeknes Festivāla parkā, kur pilsētas iedzīvotāji varēja aplūkot militāro tehniku, ieročus, ekipējumu un iepazīties ar karavīru ikdienu. Drēgnajā laikā sanākušie varēja sasildīties ar siltu tēju un baudīt piedāvāto lauka virtuvi.
Edgars, kurš uz tehnikas izstādi atnācis ar meitu, aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” stāsta, ka bērniem ir jārāda labs piemērs, viņa izpratnē tāds šobrīd ir Latvijas karavīrs. Viņš arī uzsver - ir ļoti nozīmīgi, ka bērniem tiek stāstīts par Latvijas vēsturi un karavīra lomu mūsdienās, tādējādi rodot apziņu, ka tieši karavīrs ir tas, kurš sargā Latviju.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Pasākumu apmeklēja arī skolotāji un skolēni. Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas skolotāja Silvija Polāre aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” stāsta, ka pirms nākšanas uz tehnikas izstādi, klases stundā ar bērniem pārrunājuši 21. janvāra vēsturiskos notikumus Rēzeknē. Skolotāja atzīst, ka bērniem ir interesanti aplūkot, kā tagad izskatās Latvijas karavīri un militārais ekipējums, to salīdzinot ar vēstures stundās stāstīto par Latvijas armijas apgādi Neatkarības kara laikā.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Skolotājas vērtējumā Latvijas neatkarības iegūšanas vēsture sabiedrībai ir devusi pašlepnumu. Viņa uzsver, ka Latgales atbrīvošanā partizānu pulkam bijusi izšķiroša nozīme un, jauniešiem, zinot šo vēsturi, sirdī paliks apziņa, ka spējam izcīnīt tieši to, ko vēlamies.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Rēzeknes atbrīvošanas simtgades atceres pasākumi turpinājās Rēzeknes Miera ielas kapos, kur ar piemiņas brīdi tika godināti kritušie karavīri. Izradīt cieņu un nolikt ziedus bija ieradušies Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis, Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Gunārs Vizulis, Nacionālo bruņoto spēku karavīri, NATO sabiedroto valstu karavīri, zemessargi, jaunsargi un pilsētas iedzīvotāji. Savukārt Jēzus Sirds katedrālē tikai aizvadīts dievkalpojums.
Vēlāk Nacionālo bruņoto spēku orķestra mūzikas pavadījumā, aizsardzības nozares vadība, karavīri, zemessargi, jaunsargi un pilsētas iedzīvotāji devās lāpu gājienā līdz Latgales atbrīvošanai veltītajam piemineklim “Vienoti Latvijai”.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Pie pieminekļa, karogiem plīvojot un ugunskuriem degot, notika svinīgais Rēzeknes atbrīvošanas simtgades pasākums un ziedu nolikšana.
Savā uzrunā J.Garisons uzsvēra, ka Rēzeknes atbrīvošana bija vairāk nekā kārtējā atgūtā pilsēta Latvijas Armijas uzvaru gājienā Neatkarības karā. Tas bija viens no pēdējiem soļiem valsts atbrīvošanā, pēc kā atlika tikai pāris cīņas, līdz valsts būtu nonākusi tās vēsturiskajās robežās. Tieši Rēzeknes atbrīvošana simbolizēja Latvijas vienotību, jo pēc tās atbrīvošanas bija skaidrs, ka Latgale atkal būs vienota ar pārējo Latviju.
Savukārt pulkvežleitnants G. Vizulis savā uzrunā atgādināja, ka, pieminot Latgales atbrīvošanas cīņu simtgadi, sabiedrība godina visus – gan zināmos, gan nezināmos varoņus.
“Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem piespieda Sarkanajai armijai atkāpties. Ar kvēlo, patieso mīlestību pret tēviju un ilgām par valsts neatkarību Latviju tautas dēli neatteicās no upuriem, jo tikai tā varēja panākt spēcīgas un varenas zemes neatkarību. Tādas, kā tā ir šodien. Tādu uzvaru varēja gūt tikai īsti varoņi, īstu varoņu vadīti,” teica Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris
Svinīgajā atceres pasākumā tika godināti arī Latgales brīvības cīnītāji. Viens no viņiem – kapteinis Oskars Pērkons, kurš bija dienējis Latgales partizānu pulkā un Rēzeknes 9. kājnieku pulkā. Kapteiņa personīgās mantas saglabājusi viņa meita Mirdza Sproģe. Daudzas no tām viņa dāvinājusi Latgales Kultūrvēstures muzejam un Zemessardzes 3. Latgales brigādei. Neatdāvināts līdz šim bija palicis tikai viņas tēva virsnieka zobens. To M. Sproģe svinīgajā pasākumā nodeva Zemessardzes Latgales 3. brigādes komandierim pulkvežleitnantam G. Vizulim.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Pieņemot zobenu, pulkvežleitnants G. Vizulis izteica pateicību kapteiņa O. Pērkona meitai. Tāpat pateicības vārdus M. Sproģei par nozīmīgo dāvinājumu teica Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, norādot, ka tas ir nozīmīgs simbols ne tikai Zemessardzes 3. Latgales brigādei, bet visai Latvijas aizsardzības sistēmai kopumā. Pēc J. Garisona teiktā līdz ar zobenu tikusi dāvāta arī Latvijas atbrīvotāju, Latvijas neatkarības cīnītāju griba un ticība. “Es ticu, ka mēs, zemessargi un karavīri, ja tāds brīdis pienāks, aizstāvēsim Latviju tā, kā jūs šodien to mums vēlējāt,” viņš piebilda.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Latgales atbrīvošanas simtgades svinības sākās šā gada 3. janvārī Daugavpilī. ar piemiņas pasākumu pie Slobodkas krusta Neatkarības karā kritušajiem poļu karavīriem. Svētku pasākumi turpinājās ar dievkalpojumu Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīcā un Krāslavas kapos.
16. janvārī Rušenicā, Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā tika atklāts piemiņas stends Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulkam, kas pirms simts gadiem piedalījās Latgales atbrīvošanā. Tam sekoja Preiļu atbrīvošanas svinības 18. janvārī, savukārt šajā nedēļas nogalē – 26. janvārī paredzēta Nacionālo bruņoto spēku diena Ludzā.
Latgales atbrīvošanas simtgades noslēgsies ar Nacionālo bruņoto NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas, tai skaitā, Polijas bruņoto spēku vienību parādi Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas gadadienā 4. maijā.
1919. gada decembrī, noslēdzoties Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas padzīšanai no Latvijas teritorijas, bija atlicis noslēdzošais Latvijas Neatkarības kara posms – Latgales atbrīvošana. 1919. gada jūlijā izveidotā Latvijas armija šo uzdevumu veica kopā ar Polijas bruņotajiem spēkiem, smagās kaujās padzenot no Latgales lielinieku karaspēku. Neatkarības karš Latvijā noslēdzās 1920. gada 11. augustā ar Latvijas-Padomju Krievijas miera līguma parakstīšanu.