22. jūnijā, pieminot 1919. gada jūnijā Cēsu kaujās kritušos karavīrus, Cēsīs, Vienības laukumā, notika bruņoto spēku militārā parāde. Savukārt 23. jūnijā Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies Igaunijas Aizsardzības spēku rīkotajā Uzvaras dienas parādē Valgā, Igaunijā, no kurienes tās dalībnieki dosies uz Valku, kur Lugažu laukumā notika vienību svinīgā stāšanās, kā arī tehnikas un bruņojuma izstāde.
Ar parādēm Cēsīs un Valgā Latvijas un Igaunijas bruņotie spēki piemin 1918.-1920.gada Neatkarības karā kritušos
Parādi Cēsīs un Valgā pieņēma abu valstu prezidenti, kā arī aizsardzības ministri un bruņoto spēku komandieri.
„Plecu pie pleca ar citām Latvijā dzīvojošajām tautībām latviešiem pirmo reizi radās iespēja izveidot pašiem savu valsti. Tomēr tas nenācās viegli, jo bija vajadzīgi divi gadi, lai 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas iedzīvotāji varētu pilnībā apzināties Latvijas valstisko neatkarību un nodoties jaunās valsts nostiprināšanas darbiem. Brīvība bija jāizcīna smagās kaujās,” uzrunājot parādes dalībniekus, sacīja valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Andris Bērziņš.
„Cēsu kauju nozīmi nav iespējams novērtēt par augstu, jo to rezultātā Latvijas Pagaidu valdība ieguva reālu varu daļā Latvijas teritorijas – Rīgā, Vidzemē, daļā Zemgales. Uzvaras rezultātā tika ierobežota Vācijas armijas ietekme politisku lēmumu pieņemšanā, bet pats galvenais - 10. jūlijā tika izveidota Latvijas armija, apvienojot Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigādes,” sacīja Valsts prezidents.
„Cēsu kaujas saistās vēl ar kādu vēsturisku fenomenu. Tajās piedalījās skolēni – pusaudži, kam vēl bija jāsēž skolas solā, bet, patriotisma vadīti, viņi devās cīņā par savu pilsētu un valsti. Tā bija Cēsu skolēnu rota jeb Cēsu pulka 8.brīvprātīgo skolēnu rota,” uzsvēra prezidents Andris Bērziņš, piebilstot, ka rotas karavīru vecums bija no 14 līdz 20 gadiem, un šī rota piedalījās visās Cēsu pulka izcīnītajās kaujās, divi karavīri apbalvoti ar Lāčplēša Kara Ordeni.
Militārajā parādē Cēsīs soļoja vairāk nekā 250 Štāba bataljona, Instruktoru un Kājnieku skolas, Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Zemessardzes 27. kājnieku un 54. inženiertehniskā bataljona karavīru un zemessargu, kā arī jaunsargu. Parādē piedalījās arī Igaunijas un Dānijas brīvprātīgo militāro organizāciju „Kaitselit” un Nacionālās gvardes (Zemessardzes) pārstāvji.
Uzreiz pēc parādes, kuru noslēdza Gaisa spēku aviācijas bāzes helikoptera „Mi-17” pārlidojums, varēja vērot arī Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīru un Nacionālo bruņoto spēku orķestra defilē programmu, kā arī Cēsu Kultūras un Tūrisma centra jauktā kora „Wenden” un Amatas vīru kora „Cēsis” priekšnesumu.
23. jūnijā militārajā parādē Valgā, kurā piedalījās vairāk nekā 1200 dalībnieku, Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēja karavīri un zemessargi no Štāba bataljona, Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Instruktoru skolas, kā arī Zemessardzes 22., 25., 27. un 55. kājnieku bataljona un bruņoto spēku orķestra.
Tajā piedalījās arī karognesēji, kas nesa visu to valstu karogus, kuras piedalījās 1918. - 1920. gada Neatkarības karā. Parādē plīvoja Igaunijas, Latvijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Lielbritānijas, kā arī ASV karogi.
Pēc parādes, kuru noslēdza ar militārās tehnikas demonstrējumu un NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm dežūrējošo patruļlidmašīnu pārlidojumu, tās dalībnieki devās gājienā uz Latvijas pilsētu Valku otrā robežas pusē, kur nostājās ierindā Lugažu parkā. Netālu notika arī militārās tehnikas un bruņojuma izstāde, kuras apmeklētāji varēja baudīt lauka virtuvē pagatavotas pusdienas.
Cēsu kauju 95.gadskārtas atceres pasākumi notika arī citviet. Godinot kritušos latviešu un igauņu karavīrus, Latvijas karavīri un zemessargi, kā arī jaunsargi piedalījās vairākos piemiņas pasākumos un nolika ziedus varoņu piemiņas vietās - Pārgaujas pagasta Plācī pie Ziemeļlatvijas atbrīvotāju pieminekļa, pie nezināmā karavīra kapa Amatas novada Ieriķos, pie pieminekļa Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem igauņu karavīriem Priekuļu novada Veselavas kapos, pie piemiņas akmens Pārgaujas novada Stalbē, pie Cēsu pulka Skolnieku rotas 1919.gada 6.jūnija kauju piemiņas pieminekļa pie Līvu pagastnama, pie Atbrīvošanas pieminekļa Liepā, pie igauņu nezināmā karavīra kapa Amatas novada „Veišāros”, Raiskuma kapos pie pieminekļa kritušajiem Brīvības cīņās, pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem Latvijas un Igaunijas karavīriem Priekuļu novadā pie tilta pāri Raunas upei, pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa Cēsīs un pie Brāļu kapa pieminekļa Cēsīs, Lejas kapos.
Latvijā 22. jūnijs tiek atzīmēts kā Varoņu piemiņas diena, bet Igaunijā 23. jūnijs - kā Uzvaras diena, jo 1919. gadā šajā datumā Igaunijas armijas 3. divīzija un Ziemeļlatvijas brigāde Cēsu kaujās sakāva vācu Landesvēru un Dzelzsdivīziju, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas Neatkarības karā.
Pirms 95 gadiem 23. jūnijā Igaunijas 6. kājnieku pulks, ko pavadīja bruņu vilciens un Ziemeļlatvijas brigādes vienības, iegāja Cēsīs. Tā bija viena no latviešu un igauņu kopīgi gūtajām uzvarām pār vācu karaspēku ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadībā. Latviešu tauta un tās karaspēks neatzina Andrieva Niedras marionešu valdību, ko bija izveidojuši vācieši. Konfrontācija izpaudās atklātās kaujās 1919.gada jūnijā pie Cēsīm. Šeit igauņu-latviešu apvienotais karaspēks pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju.