Bruņoto spēku orķestri zibakcijā pie Brīvības pieminekļa godina Latvijas Neatkarības kara simtgades

Latvijas Neatkarības karš
Sargs.lv
Image
Zemessardzes orķestris
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

11. augustā pie Brīvības pieminekļa notika Latvijas Neatkarības kara noslēguma un Latvijas - Padomju Krievijas Miera līguma parakstīšanas simtgadei veltīta zibakcija, kuras laikā Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, Jūras spēku orķestris un Zemessardzes orķestris atskaņoja Jurjānu Andreja skaņdarbu “Nevis slinkojot un pūstot”.

“Atzīmējot Neatkarības kara noslēguma un Miera līguma parakstīšanas simtgadi, Nacionālo bruņoto spēku orķestri izvēlējušies atskaņot “Nevis slinkojot un pūstot”, jo šī dziesma apliecina, ka, tikai nopietni strādājot, mēs varam daudz panākt, mainīt vēsturi, izdarīt lietas, kuras nevar izdarīt, tukši runājot, bez darba vai ieguldījuma,” uzsver Nacionālo bruņoto spēku galvenais diriģents un orķestra priekšnieks kapteinis Andis Karelis.

Image
Zemessardzes orķestris
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Kompozīcija atskaņota jau 1910. gada Piektajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos, un ap 1920. gadu tā Latvijas sabiedrībā bijusi ļoti labi zināma un kalpojusi kā spēcīgs emocionāls dzinulis nozīmīgiem darbiem, skaidro kapteinis A. Karelis.

Dziesmas pamatā ir čehu dzejnieka Františeka Ladislava Čelakovska dzejolis, kuru atdzejojis latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs Juris Alunāns. Mūziku dzejolim sarakstījis latviešu mūzikas klasiķis Jurjānu Andrejs, radot skaņdarbu jauktajiem un vīru koriem.

Image
Zemessardzes orķestris
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

1920. gada 11. augustā tika parakstīts vēsturisks līgums starp Latviju un Padomju Krieviju, kas noslēdza vairāk nekā pusotru gadu ilgušo Neatkarības karu. Līgums noteica, ka “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...” Tas pavēra ceļu Latvijas starptautiskajai atzīšanai. Līgums noteica arī Latvijas un Krievijas robežu, ka arī risināja citus ar kara izbeigšanu saistītus jautājumus.

Dalies ar šo ziņu