A. Pabriks: ja Latvijas diplomātiem vajadzēs palīdzēt, karavīri nekavējoties dosies palīgā

LATVIJĀ I 10.08.2020
Sargs.lv aizsardzības ministrskaravīriNeatkarības karšvēsture
brāļu kapi
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Vēlu, lai nākotnē nekad nevienam Latvijas diplomātam nevajadzētu lūgt palīdzību līgumu slēgšanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tomēr, bet ja tas būs nepieciešams, Latvijas karavīri palīdzēs diplomātiem sasniegt tos mērķus, kas ir mūsu tautas un valsts interesēs, tā, pieminot 3488 kritušos Latvijas karavīrus Neatkarības kara izskaņas simtgades pasākumā un miera līguma noslēgšanas ar Padomju Krieviju simtgades priekšvakarā, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Ministrs uzsvēra, ka šī ir simtā gadskārta, kopš Latvija savu Neatkarības karu pabeidza, noslēdzot miera līgumu ar Padomju Krieviju. Šī kara izskaņa kārtējo reizi pierādīja, ka mūsdienu pasaulē brīva un neatkarīga valsts nevar pastāvēt bez sava karaspēka un karavīriem. “Šīs 3488 dvēseles bija tās, kuras mums deva miera līgumu. [..] Mēs sakām paldies tā laika Latvijas armijas karavīriem un mūsdienu karavīriem, jo bez militāra spēka valstu brīvības nevar pastāvēt. Tās neviens tāpat nedāvina,” sacīja ministrs.

brāļu kapi
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Viņš uzsvēra, ka miera līguma parakstīšanai bija nepieciešams gan tautas spēks, gan karaspēks. “Pirms 100 gadiem tā brīvība, ko Latvijas armija izcīnīja, bija piemērs daudzām citām Eiropas valstīm. Daudzi mums neticēja, ka toreiz to spēsim izcīnīt. Tāpat daudzi neticēja, ka to spēsim atgūt 1991. gadā,” viņš sacīja, piebilstot, ka Latvijas tauta, pateicoties karavīriem varēja izveidot liberāldemokrātisku sistēmu ar konstitucionāliem līdzekļiem.

Ministrs uzsvēra – Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma 2. pantā bija skaidri teikts, ka Krievija “uz mūžīgiem laikiem atsakās no tiesībām Latvijas teritorijas un tautas”, taču toreiz “mūžība” Padomju Krievijai nozīmēja tikai 20 gadus.

brāļu kapi
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Mēs respektējam toreiz tos diplomātus un politiķus, kuri sēdēja otrā galda galā  un ar ko mēs noslēdzām miera līgumu. Tāpat mēs respektējam mūsdienu Krieviju. Pat ja Krievijas vēstnieks šeit nav, es gribu teikt, ka Latvijai no mūsdienu Krievijas neko nevajag. Mums vajag mieru, respektu un iespēju draudzīgi kopā dzīvot un celt labklājību abās valstīs.,” uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš izteica cerību un vēlējumu, lai Latvijas diplomātiem nekad nākotnē vairs nevajadzētu slēgt nevienu līgumu, prasot palīdzību Latvijas armijai, jo tā būtu labākā prakse. “Bet, ja tas būs nepieciešams Latvijas nacionālajās interesēs, šie spožie durkļi, kas ir mūsu karavīriem pie Mūžīgās uguns, būs gatavi palīdzēt Latvijas diplomātijai sasniegt tos mērķus, kas ir vajadzīgi Latvijas tautai un Latvijas valstij.”