Latgales atbrīvošanas simtgades svinības Preiļos

Latvijas Neatkarības karš
Sargs.lv/Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs
Image
Latgales atbrīvošana
Foto: Gunārs Vilcāns

Atzīmējot Latgales atbrīvošanas simtgadi, ar kuru noslēdzās Latvijas Neatkarības kara pēdējā aktīvās karadarbības fāze, Preiļos notikuši dažādi pasākumi. Bijusi gan iespēja doties ekskursijā “Preilieši lielinieku varā", gan arī apskatīt Neatkarības kara laika un mūsdienu Latvijas bruņoto spēku tehniku un aprīkojumu.

Lai uzzinātu, kā preiliešiem klājies lielinieku valdīšanas laikā, pasākuma ievaddaļā Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs aicināja doties 1919. gada norisēm Preiļos veltītā izzinošā ekskursijā pa Raiņa bulvāri maršrutā no Tirgus laukuma līdz Preiļu parka vārtiem. Ekskursijas laikā pie Tirgus laukuma un Raiņa bulvāra septiņām vecākajām ēkām tika stāstīti deviņi stāsti par dzīvi Preiļos lielinieku režīma laikā, tādējādi uzzinot vēl nezināmo par Preiļu skaistāko ielu – Raiņa bulvāri – un Latgales iedzīvotāju ikdienu lielinieku laikā.

latgales atbrīvošanaFoto: Gunārs Vilcāns

Svētku apmeklētājiem bija iespēja vērot Neatkarības kara laika bruņojuma ekspozīciju, ko piedāvāja biedrība “Latviešu karavīrs”. Tajā bija apskatāms autentisks Neatkarības kara laika bruņojums, tostarp bruņumašīna un lielgabals, ekipējums, formas tērpi un sadzīves priekšmeti.

Ikviens varēja nofotografēties pie lielgabala, tādējādi “atkārtojot” slaveno 1920. gada februāra fotoattēlu ar Latvijas ministru prezidentu Kārli Ulmani Preiļos pie lieliniekiem atņemtās haubices, kas pēc tam tika plaši publicēts Latvijas Brīvības cīņām veltītos rakstos presē. Savukārt Zemessardzes 35. kājnieku bataljons bija sarūpējis iespēju iepazīties ar  mūsdienu Nacionālo bruņoto spēku tehniku un bruņojumu.

latgales atbrīvošanaFoto: Gunārs Vilcāns

Pasākumu rīkoja Preiļu novada dome un Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs sadarbībā ar Kultūras centru, biedrību “Latviešu karavīrs” un Zemessardzes 35. kājnieku bataljonu.

Kamēr pārējā Latvijas teritorijā 1919. gadā norisinājās spraigas cīņas, tostarp Rīgas atbrīvošana no lieliniekiem, Cēsu kaujas un bermontiāde, Preiļi no 1918. gada decembra līdz pat 1920. gada janvārim, tāpat kā lielākā daļa Latgales, palika lielinieku varā.

Šajā laikā Preiļos centrālais varas orgāns bija Preiļu pagasta Izpildkomiteja, kas bija izvietota Tirgus laukumā 1, Preiļos atradās arī dažādas Sarkanās armijas daļas. Lielinieku valdīšana un pārkārtojumi turpinājās līdz 1920. gada janvārim, kad Latvijas bruņotie spēki, sadarbojoties ar Polijas armiju, Latgali atbrīvoja. Preiļi, neskatoties uz to, ka lielinieki aizstāvējās lieliem spēkiem un spēcīgu artilēriju, krita 13. janvārī. Preiļus ieņemot, 9. Rēzeknes kājnieku pulks ieguva vienu ienaidnieka haubici. Šajā pašā dienā atbrīvotas tika arī apkārtējās apdzīvotās vietas – Sprindži, Beči, Plivdas, Jasmuiža u.c.

Dalies ar šo ziņu