Militāro iestāžu un vienību tradīcijas ir tiešs veids, kā gadu simtiem tiek nodrošināta militārās sabiedrības saikne ar pagātni. Katrs laikmets tradīcijās ienes savas korekcijas un izmaiņas, dažkārt tas notiek labprātīgi, bet dažkārt - apkārtējo apstākļu ietekmē. Šogad Latvijas armijas tradīcijas būtiski ietekmē Covid-19 izplatība, kas ierobežo un pat liedz daudzus pasākumus. Lai gan Nacionālie Bruņotie spēki turpina apmācību procesu, daudzi valsts aizsardzībai nesvarīgi, vai mazāk svarīgi procesi un notikumi tiek aizturēti, lai neveidotu lieku risku un nesekmētu vīrusa izplatību gan bruņotajos spēkos, gan sabiedrībā.
Arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas tradīcijas šogad ir jāmodificē atbilstoši jaunajiem apstākļiem, tāpēc viena no Latvijas armijas senākajām, no Latvijas Kara skolas pārmantotajām tradīcijām - "Melnās kafijas vakars" šogad tiks atzīmēts daudz ierobežotāk, nekā iepriekšējos gados.
Pirmās mācību dienas - 8. oktobra rītā katrs kadets saņēma šauteni un 150 patronas - daudziem kadetiem pat nebija uzkabes, kur tās ielikt, tāpēc patronas sabēra kabatās. Divās dienās kaujās iesaistīja 2 rotas, kopskaitā 170 kadetus un 8 virsniekus. Pirmās ugunskristības Kara skolai bija 9. oktobra rītā, kad ap plkst. 5.00 uz ierakumiem pie Ebeļmuižas (mūsdienās Ziepniekkalna kapu rajonā) nosūtīja 1. rotas 2. vadu - artilērijas apšaudē netālu no dzelzceļa pārbrauktuves pār Jelgavas šoseju ievainoja kadetu Hugo Bričku. Ievainojums bija tik smags, ka viņam vēlāk apmutēja kāju, un lai gan viņš mācības turpināt vairs nevarēja, viņam, kopā ar pirmā izlaiduma kadetiem, piešķīra leitnanta dienesta pakāpi. Pēcpusdienā uz pozīcijām Bauskas ielas apkārtnē nosūtīja pārējās Kara skolas vienības, kuras ceļā nokļuva artilērijas apšaudē un aviācijas uzlidojumos.
Skolas uzdevums bija pārņemt kauju no priekšā esošajām vienībām, kuras pakāpeniski uzsāka atkāpties. Līdz ar tumsas iestāšanos pozīcijās parādījās aizvien vairāk atejošo karavīru, bet ap 20.00 arī ienaidnieka priekšējās vienības. Ņemot vērā pretinieka virzīšanos gar Jelgavas šoseju, pastāvēja iespēja nokļūt ielenkumā, tāpēc ap pusnakti skola uzsāka atkāpties Rīgas tiltu virzienā. Pirmajās dienās, līdz 13. oktobrim Kara skolas uzdevums bija garnizona dienests - patrulēt Rīgas ielās, uzturēt kārtību un pasargāt veikalus un noliktavas no laupīšanām. No 13. oktobra līdz 10. novembrim Kara skola apsargāja Daugavas krastu ap Vecrīgu. Skolas kaujas sastāvā tobrīd bija jau 198 kadeti un 11 virsnieki. Mēnesi ilgajā pozīciju karā kadeti piedzīvoja gan artilērijas, gan ložmetēju apšaudes, gan arī indīgo kaujas gāzu pielietošanu. Naktī uz 11. novembri Kara skolas kadeti veica vairākus drosmīgus izlūkgājienus pāri Daugavas tiltiem, līdz beidzot 11. novembra rītā uzsāka Torņkalna un Āgenskalna pārmeklēšanu. Kopumā līdz 12. novembrim, kad skolu atsauca Dienvidu frontes rezervē kaujās krita 2 kadeti, bet 9 kadeti un viens virsnieks tika ievainoti. Kadetu Jāni Dēliņu nāvējoši ievainoja 22. oktobrī postenī Daugavmalā, kadets Gustavs Beļinka krita 9. novembrī Grēcinieku ielā. Virsleitnantu Kārli Arnesu ievainoja 23. oktobrī ar šķembu. 20. oktobrī Peldu ielā ar vienu lodi smagi ievainoja kadetus Jēkabu Švanku un Mārtiņu Jansonu, 5. novembrī, izlūkojot Daugavas tiltus, ievainoja kadetus Jāni Štrausu un Nikolaju Labrenci, 6. novembrī patruļas laikā artilērijas lādiņa sprādzienā ievainoja kadetus Nikolaju Andersonu, Imantu Šeferi, Jāni Stroži, Viktoru Deglavu un Arnoldu Pelēci.
Gatavojoties Jelgavas operācijai uz fronti atkal nosūtīja Karaskolu. Tobrīd tās skaitliskais sastāvs jau sasniedza 11 virsniekus un 265 kadetus, kuri veidoja 2 rotas ar trīs vadiem katrā un ložmetēju komandu. Virsnieku trūkuma dēļ divus no vadiem komandēja pieredzējušākie kadeti - seržanti Pēteris Vītols un Alfrēds Lukstiņš. 16. novembrī 10.00 no rīta Kara skola uzsāka gājienu uz pozīcijām. Dienas laikā noejot vairāk nekā 30 kilometrus skola sasniedza teritoriju uz dienvidiem no Dalbes. Nākamajā dienā veicot izlūkošanu un tuvojoties pozīcijām kadetu vienība pietuvojās un visbeidzot ieņēma Vareļu mājas, zaudējot divus ievainotos. 18. novembrī, vēl nepaspējot turpināt iesāktos Jelgavas operācijas uzbrukumus, skola iekļuva traģiskākajā kaujā, kurā no Vareļos esošajiem 58 kadetiem pusstundas laikā 12 krita, bet 9 tika ievainoti vai nokļuva pretinieka gūstā. Kopējie zaudējumi Kara skolai šajās dienās bija 1 virsnieks un 24 kadeti. Zaudējumiem sekoja atkāpšanās Dalbes virzienā un atkal nākamās dienas uzbrukums Lielupes virzienā, tikai šoreiz jau tuvāk Jelgavai. 21. novembrī Latvijas armija ieņēma Jelgavu un tajā pašā dienā Kara skola pilsētā uzsāka garnizona dienestu, kas ilga līdz 29. novembrim, kad skolas personāls atgriezās Rīgā.
Tradīciju Kara skola turpināja līdz pat 1939. gadam, bet padomju okupācija to pārtrauca. Kara skolas mantiniece ir Nacionālā aizsardzības akadēmija un sākot ar 1993.gada 30.novembri atjauno un uztur šo tradīciju. Joprojām vakara jundā tiek izsaukti 14 kadeti, kuru vārdi uz mūžīgiem laikiem ir ierakstīti Kara skolas kadetu sarakstos un aizdegta piemiņas liesma, godinot viņu varonību un nesto upuri.