Daugavpilī atklāts piemineklis pilsētas atbrīvotājiem Neatkarības karā

Latvijā
Sargs.lv/Daugavpils dome
Image
Daugavpils
Foto: Daugavpils pilsētas dome

Daugavpilī pirms gaidāmajiem valsts svētkiem atklāts piemineklis, kas veltīts Latvijas Neatkarības kara laika Latvijas un Polijas armiju virspavēlniekiem - maršalam Juzefam Pilsudskim un Edvardam Ridzu-Smiglijam un ģenerālim Jāni Balodim un Pēterim Radziņam, kuru kopējie pūliņi sekmēja Daugavpils atbrīvošanu no boļševikiem.

Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Gunārs Vizulis atklāj, ka, atskatoties uz vairāk nekā simts gadu veciem notikumiem, ir skaidrs ka 1919. gadā izveidotajai Latvijas armijai vienai pašai būtu ļoti grūti atgūt savu teritoriālo suverenitāti. “Poļi, atbalstot Latviju Neatkarības karā, paradīja, ka viņi mums ir uzticami partneri Latvijas valsts veidošanā”, uzskata pulkvežleitnants G.Vizulis.

Polijas vēstniecība sadarbībā ar Poļu biedrību Latvijā pieminekli uzstādījusi par godu Latgales atbrīvošanas 101. gadadienai un Latvijas Republikas 102. proklamēšanas gadadienai. Tas atrodas Daugavpilī, Slobodkā, kur Latgales atbrīvošanas cīņās kopā krita vairāk nekā 500 poļu karavīru, no kuriem 237 tika apbedīti tieši Slobodkā. Uz pieminekļa attēloti poļu un latviešu virsnieki – maršals Juzefs Pilsudskis, Edvards Ridzs-Smiglijs, ģenerālis Janis Balodis un ģenerālis Peteris Radziņš, kuri ar savu izlēmību un drosmi kaldināja Latvijas neatkarību. Pieminekļa autors ir Romualds Gibovskis.

Kopēja poļu un latviešu karavīru operācija Latgalē notika pamatojoties uz 1919. gada 30. decembrī parakstīto sadarbības līgumu starp Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieku ģenerāli Jāni Balodi, Latvijas armijas virspavēlnieka štāba priekšnieku ģenerāli Pēteri Radziņu un Polijas militāro atašeju Rīgā pulkvedi Aleksandru Miškovski. Lēmumu par Polijas iesaisti karadarbībā pašos Latvijas austrumos pieņēma Polijas valsts vadītājs maršals Juzefs Pilsudskis.

1919. gada decembrī, noslēdzoties Bermonta armijas padzīšanai no Latvijas teritorijas, bija atlicis noslēdzošais Latvijas Neatkarības kara posms –  Latgales atbrīvošana. 1919. gadā Sarkanā armija virzījās no austrumiem, mēģinot latviešiem atņemt ar lieliem upuriem izcīnīto brīvību. Polijas un Latvijas valstu vadītāji atzina, ka, tikai darbojoties kopīgi, mums būs lielākas izredzes aizsargāt suverenitāti. 1920. gada 3. janvārī Polijas un Latvijas spēki ģenerāļa E. Ridza-Smiglija un Latvijas armijas Galvenā štāba vadībā stājās cīņā ar uzbrucēju, uzsākot militāro operāciju ar slepenu nosaukumu “Ziema”, kas pazīstama arī kā Latgales kampaņa.

Jau pirmajā militārās darbības dienā Polijas armija atbrīvoja Daugavpili. Vakarā pilsētā ienāca arī Latvijas armijas vienības. 9.janvārī Latvijas armijas spēki sāka uzbrukumu Ziemeļlatgalē. Apvienotā Polijas un Latvijas karaspēka ofensīvas rezultātā tika atbrīvota visa Latgales teritorija. Divu mēnešu laikā lielinieku spēki tika izstumti ārpus Latvijas etnogrāfiskajām robežām, kas ļāva saglabāt valsts neatkarību un apvienot Latvijas zemes. Daugavpils, Preiļu, Rušenicas, Rēzeknes, Ludzas un citu apdzīvoto vietu atbrīvošana iezīmē Latvijas armijas uzvaru ceļu, kas noslēdzās 1920. gada 11. augustā ar Latvijas -Padomju Krievijas miera līgumu. Līdz ar Miera līguma parakstīšanu noslēdzās Latvijas Neatkarības karš.

Pieminekļa atklāšana bija plānota šā gada 4. maijā, bet sakarā ar koronavīrusu tika pārcelta. Svinīgs atklāšanas pasākums notika 15. novembrī.

Dalies ar šo ziņu