Ar vainagu nolaišanu jūrā piemin kritušos sabiedroto jūrniekus

Latvijas Neatkarības karš
Sargs.lv
Image
Ar vainagu nolaišanu jūrā piemin kritušos sabiedroto jūrniekus
Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Ar piemiņas brīdi Jūras spēku Patruļkuģu eskadrā Daugavgrīvā šodien godināja tos sabiedroto jūrniekus, kuri gāja bojā vai tika smagi ievainoti, sniedzot atbalstu Latvijai Neatkarības karā 1919. gadā. 

Tieši pirms simts gadiem – 1919. gada rudenī – Lielbritānijas un Francijas karakuģi, kuru apkalpē bija arī īru jūrnieki, sniedza artilērijas atbalstu Latvijas armijas desanta operācijai Daugavgrīvā. Šis uzbrukums bija sākums Rīgas un pārējās Latvijas teritorijas atbrīvošanai no Bermonta armijas. Tā paša gada 17. oktobrī britu karakuģis “HMS Dragon” cieta apšaudē, kurā deviņi jūrnieki gāja bojā, bet vēl seši tika smagi ievainoti.

Sabiedroto spēku jūrnieki, kuri ziedoja savu dzīvību, cīnoties par Latvijas valsts neatkarību, nu atdusas Baltijas jūrā. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis saka, ka piemiņas pasākums 17. oktobrī tiekot rīkots ik gadu. Šogad tas ir īpašs, jo tiek svinēta arī Latvijas Neatkarības kara simtgade. “Mēs vienmēr pieminam kritušos karavīrus. Vieglāk to, protams, ir darīt uz sauszemes, kur ir konkrētas kapa vietas. Šajā gadījumā deviņi kritušie karavīri no kuģa “HMS Dragon” ir apglabāti Rīgas jūras līcī. Tāpēc mēs viņu piemiņu godinām jūrā uz kuģa,” teica flotiles admirālis I. Vizulis.

To šodien palīdzēja veikt mīnu kuģis M-08 “Rūsiņš”, ar kuru pasākuma dalībnieki devās Rīgas jūras līcī. Pēc aptuveni pusstundu ilga brauciena kuģis nonāca vietā, kur pirms simts gadiem tika sašauts “HMS Dragon”. Jūrā tika nolaisti ziedu vainagi ar Latvijas, Francijas, Īrijas un Apvienotās Karalistes karoga krāsas lentītēm.

Piemiņas pasākumā piedalījās arī bojā gājušo jūrnieku tuvinieki no Lielbritānijas. Viņu vidū arī Ailīna Klarka (Eileen Clarke), kurai šobrīd ir 94 gadi. Tieši pirms simts gadiem šajā dienā apšaudē gāja bojā viņas mammas brālis, tēvocis jūrnieks Persijs Džeimss Almonds (Percy James Almond), kuram tobrīd bija tikai 23 gadi. Viņš bija vienīgais brālis trīs māsām, un viņa dzīve aprāvās šeit, Baltijas jūrā, palīdzot sabiedrotajiem Daugavgrīvā. “Esmu pateicīga latviešiem, kas šos notikumus atceras un ik gadu piemin –  tas mūsu ģimenei nozīmē ļoti daudz. Esmu pagodināta un lepna piedalīties šajā ceremonijā. Var pat teikt, ka arī es jūtos kā maza daļiņa no Latvijas neatkarības,” valdot aizkustinājuma asaras, stāstīja A.Klarka. 

Uz kuģa bija arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Kīts Šanons (Keith Shannon). Ar viņa palīdzību kritušo jūrnieku tuvinieki no Lielbritānijas šodien te bija varējuši ierasties. ”Mēs bijām sabiedrotie pirms 100 gadiem, un mēs esam sabiedrotie tagad. Šodien britu karavīri NATO sastāvā ir nomodā par Baltijas valstu drošību un neatkarību. Apvienotā Karaliste bija pirmā, kas atzina Latvijas neatkarību jau 1918. gada 11. novembrī, nedēļu pirms tā tika oficiāli proklamēta. Tas bija principa jautājums – atbalstīt brīvas, demokrātiskas, suverēnas valstis Pirmā pasaules kara beigās. Bija arī pragmatiski iemesli – brīva, neatkarīga Baltija, lai apturētu boļševisma izplatīšanos tālāk uz Rietumiem,” pauda K.Šanons. 

Savukārt Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, pieminot kritušos ārvalstu jūrniekus, norādīja uz kopības spēku – sabiedroto atbalsts palīdzējis piedzimt Latvijas valstij. “No Neatkarības kara mēs esam mācījušies – kopā mēs esam stiprāki. Ir jāatceras šī vēstures mācība. Todien neviens nevarēja paredzēt, kas notiks nākotnē. Ar sabiedroto atbalstu mēs varējām nodibināt Latvijas valsti,” atzina J.Garisons. 

Arī Īrijas Republikas vēstnieks Latvijā Džims Henesijs (Jim Hennessy) bija ieradies piemiņas pasākumā, jo 1919. gada 17. oktobra kuģa apšaudē cieta arī Īrijas jūrnieki. 

“Īrijas iedzīvotāji jau vēsturiski ir kaislīgi brīvības un pašnoteikšanās tiesību atbalstītāji. Un Īrija kā neliela valsts ir atbalstījusi arī citu mazo valstu, tostarp Latvijas, centienus iegūt brīvību un neatkarību,” viņš norādīja.

Savukārt Francijas vēstniece Latvijā Odile Supizona (Odile Soupison), raksturojot abu valstu sadarbību, uzsvēra – mūsu jūrnieki jau toreiz cīnījās par brīvību un demokrātiju, un šīs vērtības mums svarīgas arī šobrīd – gan Latvijai, gan Francijai, gan visai Eiropas Savienībai un NATO aliansei kopumā.

No 16. oktobra Latvijas Nacionālajā bibliotēkā arī apskatāma  izstāde “Nosargāt brīvību. Lielbritānijas militārais un diplomātiskais atbalsts Latvijai 1918. – 1920. gadā”. Tajā ir gan fotogrāfijas, gan citi materiāli par latviešu un britu karavīru gaitām Latvijas Neatkarības kara laikā. Tajā skaitā arī no Lielbritānijas nacionālā arhīva atvestais britu karakuģa “HMS Dragon” kuģa žurnāla oriģinālais eksemplārs, kurš glabā ierakstus par vēsturiskajiem notikumiem uz kuģa 1919. gada 17. oktobrī. 

Dalies ar šo ziņu