Apmeklējot Latgales atbrīvošanas simtgadei veltītos pasākumus Daugavpilī un Krāslavā, Polijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālleitnants Raimunds Andžejčaks (Rajmund Andrzejczak) uzsvēra, ka poļi palīdzēja sargāt Latvijas drošību gan pirms 100 gadiem Neatkarības kara laikā, gan dara to tagad – NATO kaujas grupas sastāvā.
Daugavpils atbrīvošanas simtgades svinības, ko aizsardzības nozare rīkoja sadarbībā ar Polijas vēstniecību Latvijā, sākās ar piemiņas pasākumu pie Slobodkas krusta, kas ir piemiņas vieta 1920. gadā Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem poļu karavīriem.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis, uzrunājot klātesošos, uzsvēra – mēs vienmēr atcerēsimies, kā 1920. gada janvārī Polijas armijas karavīri pašaizliedzīgi plecu pie pleca kopā ar Latvijas armijas vienībām cīnījās par Latvijas neatkarību. “Šodien, stāvot pie šī krusta, un arī vēlāk, kad atklāsim atjaunoto piemiņas plāksni pie Daugavpils pilsētas domes, mēs pieminam šos vīrus un priecājamies par pirms 100 gadiem izcīnīto neatkarību. [..] Mēs sakām lielu paldies Polijas karavīriem par to, ka viņi bija kopā ar mums pirms 100 gadiem un ka ir arī šodien, rūpējoties par mūsu kopīgo drošību,” sacīja M. Staķis.
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Savukārt Latvijas bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, raksturojot pirms 100 gadiem notiekošās cīņas Latgalē, sacīja, ka cilvēki izšķirošos brīžos spēj pieņemt ļoti atbildīgus lēmumus un domāt nevis par savu, bet sabiedrības visas labumu.
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Arī Polijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Raimunds Andžejčaks (Rajmund Andrzejczak), kurš apmeklēja piemiņas pasākumus, atzina, ka 2020. gads ir īpašs – tā laikā gaidāmas daudzas svarīgas gadadienas, ko atzinis arī Polijas prezidents Andžejs Duda.
Arī Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina atzina, ka Latgales atbrīvošanas simtgade apliecina – poļu un latviešu karavīru sadarbība joprojām ir dzīva. “Mūsu karavīri tāpat kā pirms 100 gadiem arī tagad sargā mūsu valstu kopīgo brīvību. 1919. gada decembrī uzsāktā sadarbība tiek turpināta Ziemeļatlantijas līguma ietvaros, jo arī tagad Polijas karavīri NATO kaujas grupas sastāvā atrodas Latvijā,” norādīja M. Mihališina.
3. janvārī pie Daugavpils domes ēkas arī tika atklāta pirmskara piemiņas plāksnes kopija, jo oriģinālā plāksne par godu pilsētas atbrīvošanai no lieliniekiem okupācijas gados tika iznīcināta. Tāpat par godu cīņās kritušajiem karavīriem Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīcā notika dievkalpojums, un vēlāk Krāslavas kapos tika atklāts restaurētais piemineklis Latgales atbrīvošanā kritušajiem poļu karavīriem.
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Latgales atbrīvošanas un Neatkarības kara noslēdzošās cīņas tiks pieminētas visa šī gada garumā. 16. janvārī Rušenicā, Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā tiks atklāts piemiņas stends Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulkam, kas pirms simts gadiem piedalījās Latgales atbrīvošanā. Piemiņas stends atradīsies pie 3. Jelgavas kājnieku pulkam veltītā pieminekļa Rušenicā.
Tam sekos Preiļu atbrīvošanas svinības 18. janvārī un Nacionālo bruņoto spēku diena Rēzeknē 21. janvārī un Ludzā – 26. janvārī. Latgales atbrīvošanas simtgades noslēdzošais pasākums būs Nacionālo bruņoto spēku reģionālā parāde Daugavpilī 4. maijā, kurā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku, un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vienības, tai skaitā, Polijas bruņoto spēku vienības un tehnika, simbolizējot gan Latvijas armijas ieguldījumu valsts aizsardzībā, gan arī pēc gadsimta nezudušo ciešo saikni ar mūsu sabiedrotajiem.
1919. gada decembrī, noslēdzoties Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas padzīšanai no Latvijas teritorijas, bija atlicis noslēdzošais Latvijas Neatkarības kara posms – Latgales atbrīvošana. 1919. gada jūlijā izveidotā Latvijas armija šo uzdevumu veica kopā ar Polijas bruņotajiem spēkiem, smagās kaujās atbrīvojot Latgali no lielinieku kontroles.
Daugavpils, Preiļu, Rušenicas, Rēzeknes, Ludzas un citu apdzīvoto vietu atbrīvošana iezīmē Latvijas armijas uzvaru ceļu, kas noslēdzās 1920. gada 11. augustā ar Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumu. Līdz ar Miera līguma parakstīšanu noslēdzās Latvijas Neatkarības karš.
Jau ziņots, ka pagājušā gada 7. janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisinājās visa 2019. gada garumā un turpināsies arī šogad. Pasākumi notiek hronoloģiskā secībā atbilstoši vēstures notikumiem, tādejādi atspoguļojot to virzību un izšķirošās cīņas Latvijas teritorijā.
Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: www.mil.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars
