NBS virskapelāns aicina ikvienu cilvēku pārdomāt uzrunas “Gods kalpot Latvijai” dziļāko nozīmi

SABIEDRĪBA I 11.11.2020
Sargs.lv 11. novembriskapelānskultūraNeatkarības karšpasākumi
Kapelāns
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Karavīru uzruna “Gods kalpot Latvijai” ir brīvības cīnītāju atstāts, viņu sviedriem un asinīm rakstīts tēvzemes mīlestības apliecinājums, kas ikvienam Latvijas iedzīvotājam vēsta par trim vērtībām – tēvzemes mīlestību, pašaizliedzību un ziedošanos, kā arī krietnumu darot savu darbu, mīlot ģimeni un aizstāvot to. Tikai augstu turot šo vārdu vērtību ikviena cilvēka sirdī un vadoties pēc tiem savos darbos, Latvija un tās sabiedrība plauks un attīstīsies. Tā Lāčplēša dienai veltītajā ekumēniskajā dievkalpojumā uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virskapelāns Elmārs Pļaviņš.

Uzrunājot dievkalpojumā klātesošo NBS vadību, virskapelāns uzsvēra - valsts sargāšanā ir dziļi jāizjūt ikvienam. Latvijas valsts ir mūsu svētā zeme. Tikai to aptverot, ikvienam iedzīvotājam, visa sabiedrība celsies un būs gatava augt tās labumam un līdzcilvēku krietnumam.

“Šis cēlais un atbildīgais uzdevums attiecas uz ikvienu no mums. Uz ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju,” viņš uzsvēra.

“Neviens par Latviju neiestāsies, necels un nekops to tā, kā to varam paveikt paši. Neatdosim to nevienam, neļausim to izmantot nevienam, ja gribam nākotni saviem bērniem zem šīm debesīm. Ja to vēlamies, tad nav cita ceļa, kā darīt visu tās spozmei un uzplaukšanai. Ar ko sākt? Varbūt ar klusumu un lūgšanu, ar vīrišķīgu apņēmību kopt savu zemi, darīt savu darbu un mīlēt savu ģimeni, palīdzēt tiem, kuri pakrituši. Latvijai jādzīvo mūsos un tad mēs būsim gatavi dzīvot Latvijai,” savā sprediķī sacīja NBS virskapelāns.

Skaidrojot vāra “kalpot” jēgu E. Pļaviņš to tulkoja kā labprātīgu sevis veltīšanu dzimtenei. Tas nozīmē no sākuma veltīt savu darbu un kalpošanu dzimtenei un tikai tad no tās pateicībā saņemt iespējas un labumus, ko dod tās brīvība.

“Neatkarības karš glabā smeldzīgas atmiņas par vārdu “kalpot”. [..]Uzvara, ko atceramies, prasīja daudzu jaunu un krietnu cilvēku dzīves. [..] Varam tikai aizdomāties, kas būtu, ja viņi būtu aizgriezuši muguru un būtu mīlējuši savas dzīvības vairāk nekā tēvzemi. Vai mēs atrastos te,” vaicāja E. Pļaviņš.

Virskapelāns uzsvēra – Bermontiādē kritušo Latvijas karavīru piemērs mūs ikdienas uzrunā un liek nekurnēt, būvējot valsti. Viņu veikums liek ikvienam darīt savu darbu tā, lai varētu teikt, ka arī mums kalpot Latvijai ir gods.

“Mūsu Neatkarības kara varoņi ir tie, kuri ziedoja dzīvības un tie, kuriem Dievs atvēlēja kopt šo zemi. Viņu veikums mudina mūs uz tik pat krietnu tēvzemes mīlestību,” viņš sacīja.

“Neaizmirsīsim tos, kuriem esam pateicīgi par mūsu zemi. Tie ir tie, kuri ir cēluši valsti – ar sevis ziedošanu savu pēcnācēju vārdā. [..] Mūsu šodiena, kurā ir mūsu valsts un zeme ir liecība aizgājušo dienu varoņiem, kurus esam nākuši pieminēt. [..] Steidzoties savās dienesta gaitās nepabrauksim un nepaiesim garām mūsu karavīru atdusas vietās. Apstāsimies šajās svētvietās un būsim klātesoši. Būsim krietni tēvi un mātes, krietni savas dzimtenes aizstāvji! Paliec savā zemē un dzīvo ar godu! Gods kalpot Latvijai,” savu sprediķi noslēdza virskapelāns E. Pļaviņš.