Karavīru uzruna “Gods kalpot Latvijai” ir brīvības cīnītāju atstāts, viņu sviedriem un asinīm rakstīts tēvzemes mīlestības apliecinājums, kas ikvienam Latvijas iedzīvotājam vēsta par trim vērtībām – tēvzemes mīlestību, pašaizliedzību un ziedošanos, kā arī krietnumu darot savu darbu, mīlot ģimeni un aizstāvot to. Tikai augstu turot šo vārdu vērtību ikviena cilvēka sirdī un vadoties pēc tiem savos darbos, Latvija un tās sabiedrība plauks un attīstīsies. Tā Lāčplēša dienai veltītajā ekumēniskajā dievkalpojumā uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virskapelāns Elmārs Pļaviņš.
Uzrunājot dievkalpojumā klātesošo NBS vadību, virskapelāns uzsvēra - valsts sargāšanā ir dziļi jāizjūt ikvienam. Latvijas valsts ir mūsu svētā zeme. Tikai to aptverot, ikvienam iedzīvotājam, visa sabiedrība celsies un būs gatava augt tās labumam un līdzcilvēku krietnumam.
“Šis cēlais un atbildīgais uzdevums attiecas uz ikvienu no mums. Uz ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju,” viņš uzsvēra.
Skaidrojot vāra “kalpot” jēgu E. Pļaviņš to tulkoja kā labprātīgu sevis veltīšanu dzimtenei. Tas nozīmē no sākuma veltīt savu darbu un kalpošanu dzimtenei un tikai tad no tās pateicībā saņemt iespējas un labumus, ko dod tās brīvība.
Virskapelāns uzsvēra – Bermontiādē kritušo Latvijas karavīru piemērs mūs ikdienas uzrunā un liek nekurnēt, būvējot valsti. Viņu veikums liek ikvienam darīt savu darbu tā, lai varētu teikt, ka arī mums kalpot Latvijai ir gods.
“Neaizmirsīsim tos, kuriem esam pateicīgi par mūsu zemi. Tie ir tie, kuri ir cēluši valsti – ar sevis ziedošanu savu pēcnācēju vārdā. [..] Mūsu šodiena, kurā ir mūsu valsts un zeme ir liecība aizgājušo dienu varoņiem, kurus esam nākuši pieminēt. [..] Steidzoties savās dienesta gaitās nepabrauksim un nepaiesim garām mūsu karavīru atdusas vietās. Apstāsimies šajās svētvietās un būsim klātesoši. Būsim krietni tēvi un mātes, krietni savas dzimtenes aizstāvji! Paliec savā zemē un dzīvo ar godu! Gods kalpot Latvijai,” savu sprediķi noslēdza virskapelāns E. Pļaviņš.