ekonomika

Krievijas un Rietumvalstu “sankciju karš” licis Latvijas uzņēmējiem samazināt sadarbību ar Krieviju, taču apjomi aizvien ir nozīmīgi. Eksperti uzsver, šī sadarbība jāvērtē uzmanīgi, jo Krievijai ekonomisko sviru raustīšana politisku mērķu sasniegšanai nav sveša. Latvijā aizvien nav vienotas politikas pret Krievijas ekonomiskās ietekmes mazināšanu...

Atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam "Dagens Industri", Igaunijas laikraksts "Postimees" vēsta, ka Krievijas specdienesti, iespējams, izmantojuši "Swedbank", lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs.

Krievija vērsusi jaunu ekonomisko ieroci pret Ukrainu – aizliegumu tās vadītās Eirāzijas ekonomikās savienības dalībvalstīm eksportēt ogles uz Ukrainu, kas Krievijas atbalstīto kaujinieku iebrukuma dēļ zaudējusi kontroli pār savām akmeņogļu ieguves vietām. Tikmēr ar Kremli saistītie oligarhi un amatpersonas gūst arvien lielāku peļņu, nelegāli...

Vācu mediji nesen minēja, ka Amerikas Savienotās Valstis vēlas ieviest papildu ierobežojumus gāzes vada projektam “Nord Stream 2”. Lai gan kopš 2019. gada decembra spēkā esošās ASV sankcijas gāzes vada būvniecību ir iesaldējušas, papildu ierobežojumi šīs investīcijas varētu padarīt bezjēdzīgas, vēsta domnīca “Warsaw Institute”.

Eiropas Centrālā banka nedrīkst atpalikt digitālās valūtas ieviešanā, jo tādējādi tiktu zaudēta kontrole pār naudas plūsmām un maksājumu sistēmām, kas tālāk varētu novest pie ekonomikas stimulēšanas spēju zaudēšanas, tā intervijā portālam “Sargs.lv” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Krievija 2019. gadā turpināja vērsties pret “ Rail Baltica” projektu, izplatot jau iepriekš paustos vēstījumus, ka šī dzelzceļa līnija tiek būvēta militāriem mērķiem un “ir potenciāli vērsta pret Krieviju”. Tā savā 2019. gada pārskata sadaļā par ekonomisko drošību Latvijā norāda Valsts drošības dienests. Tāpat dienests pauž, ka jāturpina preventīvi...

Ja vēl nesen daļā Eiropas Savienības valstu bija diskusijas par iespēju pilnībā aizstāt skaidras naudas apriti ar elektroniskajiem paskaitījumiem, tad tagad šīs ieceres ir apstājušās, jo skaidrā nauda ir viens no valstu nacionālās drošības elementiem, tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Naftas cenu kritums pasaules tirgos un Covid-19 pandēmijas izraisītās problēmas arvien nopietnāk sašūpojušas Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina citkārt tik drošo varas troni. Portāla “Sargs.lv” aptaujātie eksperti uzsver – Krievijas ekonomika jau tuvākā laikā var sastapties ar vienu no dziļākajām krīzē tās vēsturē, kas sev līdzi...

Latvijā strādājošajām bankām ir jārod risinājumi, kā finansēt vietējos aizsardzības nozares uzņēmumus, šādu viedokli portālam “Sargs.lv” pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Lai gan Krievijas - Vācijas gāzes vads pēc virknes Vašingtonas ieviestajām sankcijām tika iesaldēts, joprojām ir iespēja projektu pabeigt. Gan Berlīne, gan Maskava, līdz šim projektā veikušas lielas finansiālas un politiskas investīcijas. Tādēļ skaidrs, ka puses darīs visu, lai aizstāvētu kopīgo projektu. Iespējams, ka Krievija turēs savu solījumu...

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pagarinot apmaksātās brīvdienas līdz aprīļa beigām, valstī apstāsies ekonomiskā izaugsme un strauji kāps bezdarbs. Krieviju, iespējams, sagaida dziļākā recesija šīs paaudzes laikā, vēsta “The Moscow Times”.

Pēdējo gadu laikā Krievijas ietekme pār Latvijas ekonomiku ir būtiski mazinājusies. Lai arī Krievija aizvien ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris, tās iespējas izmantot ekonomikas sviras savu politisko mērķu sasniegšanai mazinās. Tā sarunā ar “Sargs.lv” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Krievijas ekonomikas attīstību 2019. gadā kavēja jau ilgstoši nemainīgi iekšējie faktori – Krievijas ekonomika nav konkurētspējīga un joprojām ir orientēta uz izejvielu, it īpaši energoresursu un metālu eksportu, turklāt valstij ir pārlieku liela loma un ietekme ekonomikā. Tā savā 2019. gada darbības pārskatā, analizējot situāciju Krievijā, norāda...

Maskava pēdējos 20 gadus ir rēķinājusies ar regulāriem ienākumiem no Ķīnas par tās kravu tranzītu pa Krievijas dzelzceļu uz Eiropu, taču Pekinas sadarbība ar Centrālāzijas valstīm un Irānu liecina, ka tas varētu mainīties, līdzi nesot ģeopolitiskas sekas, raksta domnīcas “The Jamestown Foundation” vietnē “Eurasia Daily Monitor” raksta Pols Goubls.

Maija sākuma, Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka tuvākajās dienās tiks uzsākta nozīmīga gāzesvada celtniecība no Norvēģijas. Polijas gāzes tīkla operators “Gaz-System” 30. aprīlī noslēdza līgumu ar Itālijas inženierkompāniju “Saipem” par Baltijas cauruļvada posma būvniecību starp Dāniju un Poliju.

Kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu no 2014.gada ir vērojams ekonomiskās aktivitātes noriets tādās Austrumukrainas okupētajās teritorijās, kā Doņecka un Luhanska. Šāda tendence mūsdienu Ukrainā atgādina par ekonomiskās izaugsmes perspektīvām citās brālīgās “tautas republikās” komunisma gados. Neraugoties uz Krievijas vēsturisko nespēju organizēt...

Maskava ir izteikusies diezgan skaidri, ka vēlas izmantot gāzes plūsmas caur “Nord Stream 2” gāzes vadu, lai agresīvāk diktētu gan gāzes cenas, gan tranzīta nosacījumus Ukrainai. Projektam “Nord Stream 2” jau piemērotas ASV sankcijas, turklāt tuvojoties tā pabeigšanai, viss liecina, ka šo mērķi var neizdoties sasniegt. Iemesls – jauna gāzes vada...

Krievijas enerģijas giganta “Rosņeft” vadītājs Igors Sečins bija tas, kuru visvairāk vainoja zaudējumā naftas cenu karā. Tieši viņš bija galvenais, kurš atsauca Maskavas atbalstu sākotnējajam “OPEC+” līgumam par ieguves apjomu samazināšanu. Rezultātā naftas cenas nokritās līdz rekordzemam līmenim, liekot Krievijai atgriezties pie vienošanās par...

Kamēr ASV cīnās ar koronavīrusa pandēmiju, Krievija nosūtījusi uz Baltijas jūru divus kuģus - cauruļu licējus uz Baltijas jūru, iespējams, lai pabeigtu dabasgāzes cauruļvadu “Nord Stream 2”, raksta domnīcas “The Jamestown Foundation” izdevums “Eurasia Daily Monitor”.

Sargs.lv/Foxnews.com/ Belrynok.by/ Belta.by/ Navny.by/ Tut.by/

ASV plāno noteikt jaunas sankcijas, lai aizkavētu Krievijas virzītā un ASV vairākkārt kritizētā gāzes vada “Nord Stream 2” projektu, tā atsaucoties uz jaunā ASV vēstnieka Vācijā Ričarda Grenela (Richard Grenell) interviju Vācijas laikrakstam “Handelsblatt”, ziņo Polijas Radio.

Krievija aprīļa beigās visā valstī noteica nestrādāšanas periodu, kas būtiski pazemināja valsts ražošanas apjomu. Tas līdz ar krīzi enerģētikas nozarē radījis smagu ietekmi uz valsts finansiālo stabilitāti. Oficiālie aprīļa ekonomikas dati iekrāso drūmu ainu par Krievijas ekonomisko realitāti, raksta domnīca “Warsaw Institute”.

ASV Senātā ceturtdien iesniegts likumprojekts jaunu sankciju noteikšanai pret gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju.

13. jūnijā Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins apstiprināja Krievijas ogļu ieguves plānu periodam līdz 2035. gadam. Plāns sevī ietver pēdējo gadu tendences nozarē, taču, kā liecina domnīcas “Jamestown Foundation” pētījums, ieguldījumi Krievijas ogļu industrijā varētu arī nenest cerētos ieguvumus.

Starp visvairāk skartajām trešajām valstīm šādu tranzīta koridoru slēgšanā būtu Ukraina – šīs bažas skaidri paudusi arī Ukrainas Infrastruktūras ministrija. Ukrainas tirdzniecības nodrošināšana ar Eiropas Savienību ir atkarīga no piekļuves Lietuvas ostām. Tas negatīvi ietekmētu arī Lietuvu, kas joprojām ir Ukrainas lielākais tirdzniecības partneris...

Krievijas opozīcijas līdera Aleksandra Navaļnija saindēšana izraisījusi debates par gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” projekta gaitu. Pašlaik 10 miljardus ASV dolāru vērtais projekts, kura uzdevums ir dubultot Krievijas gāzes eksportu uz Vāciju, ir iestrēdzis nieka 160 kilometru attālumā no galamērķa. Savukārt starptautiskās sankcijas, kuras aizvien...

ASV Valsts departaments paplašinājis sankcijas, lai liegtu pabeigt gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

Krievijas aizsardzības sektoram noteiktās Rietumvalstu sankcijas ne vien būtiski iedragājušas tā attīstību, bet likušas Krievijas varas iestādēm novirzīt ievērojamus resursus aizsardzības industrijas stiprināšanai no civilo nozaru uzņēmumiem. Tas gala rezultātā licis iedragāt visu Krievijas ekonomiku, tā savā jaunākajā publikācijā domnīcā “Riddle”...

ASV Valsts departaments trešdien paziņojis, ka gāzesvads "Nord Stream 2" grauj transatlantisko drošību.

Čehijas ieroču ražotājs "Česka zbrojovka" (CZG) ceturtdien paziņoja, ka iegādāsies leģendāro ASV ieroču ražošanas uzņēmumu "Colt" un tā Kanādas struktūrvienību.

ASV prezidents Džo Baidens gāzesvadu "Nord Stream 2" uzskata par "sliktu darījumu" Eiropas Savienībai (ES), otrdien preses brīfingā sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki, norādot, ka Vašingtonas negatīvā attieksme pret gāzesvadu nav mainījusies.

To, ka lielā daļā Krievijas sabiedrības neapmierinātība ar esošo valdību pieaug, nevar noliegt, tāpēc varas iestādes kā vienīgo pareizo risinājumu izvēlas dažādus represīvus pasākumus. Turklāt dažreiz viņu darbības rada iespaidu, ka tās zaudējušas kontroli pār notiekošo un nezina, ko darīt, tā savā ikgadējā ziņojumā norāda Igaunijas Ārējās...

Krievija var izmantot savu digitāli kravu izsekošanas sistēmu kā līdzekli iespējai ekonomisko sviru pielietošanai pret komercuzņēmumiem vai valstīm savu politisko un ekonomisko interešu sasniegšanā. Tā savā ziņojumā par aizvadīto gadu secina Lietuvas Valsts drošības dienests un Lietuvas Militārais izlūkdienests.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens savā pirmajā vizītē Briselē otrdien aicinājis Vāciju atteikties no gāzesvada projekta "Nord Stream 2".

Vladimirs Putins naudu taupīja citai krīzei, analizējot Krievijas ekonomikas tendences 2020. gadā, pārskatā secina Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Kremļa režīms pērn ievēroja maksimālu taupību un papildu izdevumus sedza galvenokārt aizņemoties, nevis tērējot ievērojamās finanšu rezerves. Konservatīvās pieejas iemesls ir V. Putina pārliecība...

Pēc jaunās ASV sankciju paketes ieviešanu pret Krieviju šīs valsts iespējas aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos kļūs krietni dārgākas, jo arī citu valstu bankas un investīciju kompānijas Krievijas obligāciju iegādes darījumos sāks iecenot arvien pieaugošus riskus. Tā ASV prezidenta Džo Baidena rīkojumu par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai...

Konflikts Ukrainas austrumos un Krieviju- Vāciju savienojošā gāzes vada “Nord Stream 2” būvniecība ir divi šī brīža visstrīdīgākie jautājumi Eiroatlantijas drošības programmā, abiem atrodoties bīstamā strupceļā. Šo divu jautājumu kopīga risināšana paplašinātu sarunas un pavērtu jaunas kompromisu iespējas. Tas varētu novest pie risinājuma, kas būtu...

Globālie militārie izdevumi pagājušajā gadā pieauguši līdz 1981 miljardam ASV dolāru, kas ir 2,6% pieaugums, salīdzinot ar 2019.gadu, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) jaunākie dati. Valstis ar lielākajiem militārajiem tēriņiem, sastādot 62% no kopējiem militārajiem tēriņiem pasaulē bijušas ASV, Ķīna, Indija...