Krievijas ekonomikas attīstību 2019. gadā kavēja jau ilgstoši nemainīgi iekšējie faktori – Krievijas ekonomika nav konkurētspējīga un joprojām ir orientēta uz izejvielu, it īpaši energoresursu un metālu eksportu, turklāt valstij ir pārlieku liela loma un ietekme ekonomikā. Tā savā 2019. gada darbības pārskatā, analizējot situāciju Krievijā, norāda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Krievijas makroekonomisko situāciju raksturo divas pretējas tendences – izteikti pozitīvi fiskālie rādītāji iepretim stagnācijai izaugsmes un sociālās labklājības jomās. Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī 2019. gadu Krievija noslēdza ar ievērojamu budžeta pārpalikumu, kā rezultātā valdības finanšu rezerves pieauga vairāk nekā divas reizes. Tajā pašā laikā tikai 2019. gada nogalē apstājās vairāk nekā piecus gadus ilgusī iedzīvotāju reālo ienākumu lejupslīde, secina SAB.
Aizvadīto gadu laikā režīms, īstenojot konservatīvu fiskālo un monetāro politiku, būtiski stiprinājis Krievijas ekonomikas noturību pret ārējiem faktoriem. Gan valdības, gan Krievijas kopējās valūtas rezerves atgriezušās līmenī, kādas tās bija pirms 2009. gada krīzes. Vienlaikus Krievijas ārējais parāds pēdējo četru gadu laikā samazinājies par aptuveni 10 %, kas ļauj to pilnībā segt ar uzkrātajām valūtas rezervēm.
2019. gadā, turpinot iepriekšējos gados uzsākto politiku, Krievijas Centrālā banka sekmīgi ierobežoja inflāciju, kas nepārsniedza 4 %, savukārt, valdība budžetu sastādīja tā, lai tas būtu sabalansēts pat pie 41,6 USD par barelu naftas (2019. gadā bija vidēji 57 USD par barelu).
Vienlaikus, nedaudz mazinot valsts finanšu atkarību no naftas un gāzes cenu svārstībām, budžeta ieņēmumus strauji palielināja pagājušajā gadā par diviem procentpunktiem palielinātais pievienotās vērtības nodoklis.
Kā norāda SAB – Krievijas nelielos, bet tomēr panākumus ekonomikas stabilitātes veicināšanā novērtēja arī ārvalstu eksperti – augustā starptautiskā reitingu aģentūra “Fitch” no “BBB-” uz “BBB” paaugstināja Krievijas kredītreitingu. Tomēr pozitīvā fiskālā situācija pēc būtības neveicināja ne valsts tautsaimniecības attīstību, ne arī sabiedrības labklājības pieaugumu.
Kā secina SAB, 2019. gadā nemainīgi bija arī ārējie faktori – apzinātā konfrontācija ar Rietumvalstīm un tai sekojošās sankcijas izolē Krievijas ekonomiku un samazina konkurētspēju. Krievijas amatpersonas kopumā spēj identificēt problēmas un formulēt nepieciešamās reformas, tomēr tās netiek realizētas.