Astravjecas AES – Krievijas ietekmes svira pār Baltkrieviju

ĀRVALSTĪS I 03.05.2020
Sargs.lv BaltkrievijaekonomikaKrievija
AES
Foto: Foto: via REUTERS/Scanpix

Kaut Baltkrievija oficiāli pēdējo mēnešu laikā centusies mazināt Krievijas politisko ietekmi, tā aizvien ir būtiska. Galvenā Krievijas ietekmes svira Baltkrievijā aizvien ir energoresursu piegāde. Neraugoties uz Minskas paziņojumiem par energoneatkarības stiprināšanu tā var izrādīties tikai retorika, nevis reāli centieni. Vislabākais piemērs tam ir topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES), kuru Baltkrievijā būvē Krievija. Šādi Baltkrievijas centieni vairot energoneatkarību drīzāk var draud novest pie pretējā.

Neskatoties uz globālo Covid-19 pandēmiju, joprojām turpinās darbi pie Astravjecas AES celtniecības Baltkrievijā. Krievijas izdevums “Ņezavisimaja Gazeta” vēl nesen rakstīja, ka, ņemot vērā, ka plānotā atomelektrostacija atrodas netālu no Viļņas, to asi kritizējusi Lietuva. Turklāt, kā norāda Latvijas krievvalodīgās preses portāls “Press.lv”, Lietuva aktīvi lobē Eiropas Komisiju atteikties no tās saražotās enerģijas importēšanas.

Baltkrievijas vides aktīvistu portāls “Zeļonaja Setka” uzsvēris, ka ņemot vērā, ka iespējas eksportēt elektroenerģiju ES dalībvalstīm ir nedrošas, bet Krievijai un Ukrainai nav nepieciešams importēt elektroenerģiju, savukārt iekšējais Baltkrievijas pieprasījums neattaisno šādas stacijas nepieciešamību, pastāv šaubas par Astravjecas AES ekonomisko lietderību.

Neskatoties uz šīm problēmām, Astravjecas AES pirmais energobloks varētu sākt ražot enerģiju šī gada septembrī–oktobrī, un plānots, ka nākotnē tās kopējā ik gadu saražotā elektroenerģija varētu sasniegt 19 miljardus kW/h, raksta Baltkrievijas ziņu portāls “news.tut.by”.

Astravjecas AES celtniecība nebūtu iespējama bez Krievijas palīdzības. Kā vēsta aģentūra “Interfax” tā ir nodrošinājusi gan kredītus, gan personālu, un 20. aprīlī Maskava restrukturizēja stacijas celtniecībai izsniegto 10 miljardu ASV dolāru kredītu.

Līdzīgi kā Krievija ir izmantojusi dabasgāzes un naftas eksportu, lai ietekmētu citu valstu politiku, šim mērķim tā var izmantot arī kodolenerģiju, ko Maskava jau ir piekopusi, piemēram, pret Kijevu .

Baltkrievijā nav atrodami kodoldegvielas resursi, kurus varētu izmantot Astravjecas AES darbināšanai – tos, visticamāk, nāksies iegādāsies no Krievijas, kura tādējādi varēs regulēt stacijas darbību. Baltkrievija ir atzinusi teorētisku iespējamību iegādāties kodoldegvielu no citiem piegādātājiem, tomēr akcentēja, ka vēlamāk to būtu iegādāties Krievijas, ziņo “Interfax.by”. Vienlaikus Krievijas Enerģētikas ministrija ir paudusi arī gatavību pārstrādāt Astravjecas AES izlietoto kodoldegvielu, tādējādi tikai pastiprinot Baltkrievijas atkarību no sadarbības ar Krieviju.

Kaut arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir uzsvēris nepieciešamību Baltkrievijai kļūt energoneatkarīgai, Astravjecas AES šo mērķi, visticamāk, attālinās, nevis pietuvinās. 2019. gadā 41,2% Baltkrievijas eksporta un 55,9% tās importa bija saistīti ar Krieviju, un prognozējams, ka stacijai nepieciešamo resursu importēšana šo tirdzniecisko atkarību tikai pastiprinās.

Turklāt Maskava jau ir pierādījusi savu gatavību izmantot ekonomiskas sviras pret Minsku. Pateicoties abu valstu domstarpībām integrācijas un naftas cenu jautājumos, Krievija šī gada janvārī ievērojami samazināja naftas piegādes Baltkrievijai, kuras ekonomika ir atkarīga no lētās Krievijas naftas pārstrādes un tālāka eksporta. Kā vēsta “news.tut.by”, naftas produktu eksports 2018. gadā veidoja 25,1% kopējā Baltkrievijas eksporta. Lielākoties tieši tā dēļ Baltkrievijas IKP janvārī–februārī bija par 0,6% zemāks nekā analoģiskā periodā 2019. gadā.