Aktuāli

“Nord Stream 2” neskaidrā nākotne

Pasaulē
Sargs.lv/WarsawInstitute/JamestownFoundation
Image
Nord Stream
Foto: Nord Stream 2 / Axel Schmidt

Krievijas opozīcijas līdera Aleksandra Navaļnija saindēšana izraisījusi debates par gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” projekta gaitu. Pašlaik 10 miljardus ASV dolāru vērtais projekts, kura uzdevums ir dubultot Krievijas gāzes eksportu uz Vāciju, ir iestrēdzis nieka 160 kilometru attālumā no galamērķa. Savukārt starptautiskās sankcijas, kuras aizvien vairāk tiek piemērotas projektam, liek uzdot jautājumus par tā dzīvotspēju.

2011. gadā atklātais projekts aizvien pieaugošās Krievijas agresivitātes un tai sekojošo Rietumu sankciju dēļ draud apsīkt, saņemot vienu triecienu pēc otra. Pašlaik projekta pabeigšanai nepieciešams izlikt 160 km garu cauruļvadu posmu Dānijas teritoriālajos ūdeņos, kas sastāda vien nieka 6% visa cauruļvada kopgaruma. Gadījumā, ja projekts nebūtu apturēts, Šveices uzņēmuma “Allseas” diviem cauruļvadu būves kuģiem to būtu izdevies pabeigt dažu nedēļu laikā, dienā izliekot 9-10 km cauruļvadu.

2018. gadā Eiropas Komisija atteicās finansiāli atbalstīt projektu, ņemot vērā Eiropas Savienības mērķi samazināt fosilās degvielas patēriņu un diversificēt dabasgāzes piegādes ceļus.

2019. gadā ASV pieņēma Eiropas Enerģētiskās drošības aizsardzības atklātības aktu, kas draudēja ar sankcijām pret tiem uzņēmumiem, kas iesaistīsies “Nord Stream 2” vai “Turk Stream 2” projektos. Šo sankciju rezultātā Šveices kompānija “Allseas”, kas bija atbildīga par cauruļvadu izlikšanu, atteicās turpināt “Nord Stream 2” projektu un atsauca savus cauruļvadu būves kuģus no Baltijas jūras.

2020. gada jūnijā ASV Senātā tika ierosināts paplašināt sankciju loku pret “Nord Stream 2”, turklāt akta ierosinātāji nāca gan no Republikāņu, gan Demokrātu partijām, līdz ar to var pieņemt, ka sankcijas pret projektu turpināsies, neraugoties uz novembrī plānotajām ASV vēlēšanām.

Lai arī Vācijas kanclere Angela Merkele atbalsta projekta atsākšanu, starptautiskā sabiedrība uz to raugās skeptiski, jo īpaši pēc Aleksandra Navaļnija saindēšanas, kas pievērsusi starptautisko uzmanību notiekošajam Krievijā un Krievijas draudiem pret Eiropas enerģētisko drošību. A. Navaļnija saindēšana ir likusi Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijai (Organization for the Prohibition of Chemical Weapons - OPCW) pievērst uzmanību potenciālajiem Krievijas ķīmisko ieroču krājumiem, no kuriem pēdējā it kā ir atteikusies.

Pat ja būtu iespējams projektu turpināt likumiski, potenciālās ASV sankcijas ir faktors, kas starptautiskos uzņēmumus visdrīzāk motivēs neiesaistīties “Nord Stream 2” pabeigšanā. Tādā gadījumā Krievija cerības liek uz cauruļvadu būves kuģi “Akademik Čerskij”, kas pēc pārbūves darbus varētu uzsākt šī gada novembrī-decembrī un cauruļvadu būves baržu “Fortuna”, taču jāņem vērā, ka “Fortuna” nevar strādāt ziemas apstākļos. Akadēmik Čerskij” cauruļvadu izlikšanas ātrums nepārspēs 3 km dienā, turklāt arī tad, ja tas spēs lietot savu Dinamiskās pozicionēšanas sistēmu. Gadījumā, ja kuģim būs katru reizi jāenkurojas, ātrums varētu būt vēl mazāks, it īpaši ņemot vērā Baltijas jūras ziemu, kurā ik pa brīdim darbi ir jāpārtrauc laikapstākļu dēļ.

Kopumā šie faktori liek pieņemt, ka Krievija nespētu pabeigt projektu ātrā par pieciem līdz sešiem mēnešiem no brīža, kad “Akademik Čerskij” uzsāktu darbus, un jo ilgāk turpinās darbi, jo lielāka iespēja, ka attieksme pret projektu varētu pasliktināties vēl vairāk.

Dalies ar šo ziņu