Vācu mediji nesen minēja, ka Amerikas Savienotās Valstis vēlas ieviest papildu ierobežojumus gāzes vada projektam “Nord Stream 2”. Lai gan kopš 2019. gada decembra spēkā esošās ASV sankcijas gāzes vada būvniecību ir iesaldējušas, papildu ierobežojumi šīs investīcijas varētu padarīt bezjēdzīgas, vēsta domnīca “Warsaw Institute”.
Projekta galējais iznākums lielā mērā būs atkarīgs no ASV un Krievijas savstarpējām attiecībām.
Pēdējo nedēļu laikā Vašingtona ir veikusi vairākus triecienus Krievijas ietekmei pasaules politikā. Abu valstu attiecības tikai pasliktina pieaugošā spriedze Sīrijā, kā arī ASV sniegtā palīdzība Baltkrievijai. Arī Bulgārija, pateicoties Amerikas Savienoto Valstu spiedienam, uzsākušas kampaņu pret Maskavas īstenoto spiegošanu, potenciāli apdraudot arī “TurkStream” gāzes cauruļvada izveidi cauri Bulgārijai.
ASV sankcijas varētu stāties spēkā jau februārī vai martā. “Warsaw Institute” pieļauj, ka Vācijas valdība turpinās lobēšanas darbus, mēģinot apturēt jau pret projektu noteiktās sankcijas, kā arī mēģinot bloķēt jaunu sankciju ieviešanu.
Pēc tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli Krievijas prezidents Vladimirs Putins teica, ka Krievija cer pabeigt gāzes vadu arī bez citu valstu palīdzības 2021. gada pirmajā ceturksnī. Tas ir reālistisks mērķis, ja Krievija spēs atsākt darbus šī gada pirmajā pusē.
Ņemot vērā, ka 93% no gāzes vada būvniecības jau ir pabeigti, visas pazīmes gan liecina, ka darbs pie gāzes vada neatsāksies ātrāk kā 2021. gada sākumā.