Bankas klientam vissvarīgākā ir iespēja veikt savus ikdienas pirkumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to maksājumu veikšana ar karti, mobilo lietotni un internetbanku, iespēja tikt pie skaidras naudas un sazvanīt banku jebkurā diennakts laikā ir tās pamata lietas, kuras bankām jānodrošina faktiski jebkādos apstākļos. Kas notiktu ārkārtas, piemēram, kara draudu, gadījumā – šobrīd esot lielākais nezināmais, saka AS “Swedbank” valdes loceklis Vadims Frolovs.
V. Frolovs saka, ka stabilitāti finanšu sektorā mēģināt sašūpot ir ļoti viegli – atliek tik kādam izplatīt baumas par kādu banku, un emocijas sāk sist augstu vilni. “Bankas ir uzticības bizness, cilvēki tām uztic savus ienākumus, kontos ir pensijas un algas. Brīžos, kad publiski izskan nepatiesas ziņas par kādas bankas iespējamo nestabilitāti, iedzīvotājiem ir vieglāk nevis objektīvi mēģināt izvērtēt situācijas nopietnību, bet gan ļauties emocionālām baumām.” pauž. V. Frolovs.
Viņaprāt, tam pamatā ir arī notikumi pagātnē, ko īpaši gados vecāki cilvēki ļoti labi atceras – vairāku banku slēgšana, nācies stāvēt rindās pie bankomātiem, no kuriem vairs nav iespējams izņemt naudu, neziņa par saviem uzkrājumiem. “Līdz ar to Latvijā augsne šādai neuzticībai ir diezgan labvēlīga. Pietiek ar baumām no mutes mutē, un daļa cilvēku sāk uztraukties. Emocionāli es viņus saprotu, racionāli – nē,” pauž V. Frolovs.
Viņš stāsta, ka ļoti laba mācība “Swedbank” bija 2011. gada nogalē. Toreiz Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notika plānoti bankomātu uzlabošanas darbi, kuri neparedzēti ieilga un tāpēc nokļuva vietējo ziņu slejās. Ja Zviedrijā šo ziņu uztvēra visnotaļ mierīgi un klienti piecieta, ka svētdienas agrā rītā dažas stundas nedarbojās bankomāti, tad Latvijā to uztvēra kā signālu, ka bankai ir problēmas, un cilvēki masveidā sāka ņemt ārā naudu.
Tāda neliela reģionāla panika bijusi arī pērn Daugavpilī, kad cilvēki sāka drūzmēties ap bankomātiem un izņemt skaidru naudu. Iespējams, to pastiprināja fakts, ka tajā laikā “PNB bankai” tika pasludināta maksātnespēja. Tā kā Daugavpilī bija vairākas šīs bankas filiāles, tramīgi kļuva arī “Swedbank” klienti. Turklāt pavīdēja runas, ka kāds apzināti izplata baumas par “Swedbank” stabilitāti. “Tas, ko mēs darījām – kopā ar partneriem uzņēmumu“G4S” nodrošinājām, ka skaidras naudas piegāde uz bankomātiem notiek pastiprinātā režīmā, lai naudas pieejamība būtu visaugstākā. Drīz vien panika mitējās, jo klienti redzēja, ka banka ir stabila un tiek galā ar esošo situāciju.”
Foto: pixabay.com
Tāpat “Swedbank” mācās arī to tehnoloģiskām kļūmēm. Pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā bijis tāds lielāks incidents, kad vairāku sakritību dēļ bija traucēta interneta bankas darbības un uz brīdi “Swedbank” arī nevarēja sazvanīt. “Šādas situācijas analizējam, lai kļūtu labāki. Tas, ko mēs darām – ja veicam kādus uzlabošanas darbus, kuri teorētiski var ieilgt, savlaicīgi informējam klientus. Ja iespējams, aicinām viņiem svarīgus maksājumus veikt dienu iepriekš. Klienti ir saprotoši, galvenais ir runāt,” uzskata V. Frolovs.
Lielākais nezināmais – rīcība kara gadījumā
Kā stāsta V. Frolovs, šobrīd vēl ir daudz neskaidrību, kā rosinātie grozījumi Nacionālās drošības likumā tiks ieviesti dzīvē. Likuma grozījumi paredz, ka tiek paplašināts kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju loks, kuri turpina nodrošināt drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības īstenošanu arī valsts apdraudējuma gadījumā. Pie šiem kritiski svarīgajiem pakalpojumiem pieskaitāmi arī skaidras un bezskaidras naudas norēķini, ko sniedz bankas, tātad arī “Swedbank”. Grozījumi likumā paredz, ka bankām ir jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāns, lai nodrošinātu kritisko finanšu nozares pakalpojumu pieejamību arī valsts apdraudējuma gadījumā. Savukārt finanšu nozares uzraugam – Finanšu un kapitāla tirgus komisijai – jānosaka kritisko finanšu nozares pakalpojumu apjoms, kas nodrošināms valsts apdraudējuma gadījumā.
Viņš norāda, ka starpnozaru sadarbībā ļoti svarīgs ir personīgais kontakts. “Ja es pazīstu atslēgas cilvēku valsts pārvaldē vai citās iestādēs, tad jebkurā brīdī varu ar viņu sazināties. Varu paļauties uz šo cilvēku, ka arī viņš krīzes situācijā zinās, kuram no “Swedbank” piezvanīt. Jebkurš uzņēmums ir tik spēcīgs, cik spēcīgs ir tā kontaktu “tīkls”. Tas ietaupa laiku, īpaši jau krīzes situācijās, kad dalīties ar informāciju ir svarīgākais uzdevums,” stāsta V. Frolovs.
Gatavība nākamajām krīzēm
Jebkura banka regulāri veic risku pārvaldību. Tas nozīmē, ka bankas skatās dažādu iespējamo risku virzienā – kā tos definēt, izvērtēt, minimizēt un novērst. Klientam vissvarīgākais vienmēr būs, lai ir iespēja izņemt skaidru naudu, darbojas interneta banka un bezskaidras naudas norēķini. Klienti vēlas, lai banka nodrošinātu iespēju kontrolēt savas finanses jebkurā vietā un pasargā no krāpniekiem. Visbeidzot – iespēja sazināties ar banku gadījumos, kad kaut kas nesanāk vai nestrādā. Līdz ar to šiem pakalpojumiem ir augstākā līmeņa prioritāte.
Taču jāņem vērā fakts, ka uzņēmumi visā pasaule kļūst aizvien digitālāki un mobilāki. Tas ietekmē arī sabiedrību, jo visi sagaida tūlītējas reakcijas un atbildes.
Ārkārtas gadījumu somā – arī skaidra nauda
Vaicāts, vai makā pats glabā skaidru naudu, Vadims Frolovs atbild: “Es kā baņķieris, protams, neaicināšu mājās turēt lielu daudzumu skaidras naudas, taču rezervēm makā ir jābūt. Man kā tēvam sliktākais scenārijs šķiet tāds, ka mamma ar vairākiem bērniem iebrauc degvielas uzpildes stacijā, kad tur ir ļoti daudz cilvēku un nevar norēķināties par degvielu, jo karšu maksājumi nestrādā. Tieši tāpēc ir labi, ka kaut kur slēptā kabatā ir rezerve šādiem neparedzētiem gadījumiem. Cik daudz – to tad katra ģimene izvērtē atsevišķi,” rezumē V. Frolovs.
Uzziņai:
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” paredz, ka pāreja uz skaidras naudas maksājumiem notiek gadījumos, ja nav iespējams veikt bezskaidras naudas maksājumus. Kredītiestādes iespēju robežās nodrošina skaidrās naudas pieejamību fiziskām un juridiskām personām, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nosakot skaidrās naudas limitu katram bankas klientam.
Grozījumos plānots iekļaut, ka situācijā, kad valsti apdraud ārējais ienaidnieks, kā arī citos gadījumos, piemēram, plaša mēroga avārijās, katastrofās, dabas stihijās, ir vitāli svarīgi nodrošināt iedzīvotājiem iespēju veikt maksājumus bezskaidrā un skaidrā naudā. Maksājumu pakalpojumu pieejamības nodrošināšana Ministru kabineta noteiktajā apjomā būtu īstenojama, izmantojot kredītiestādes, kā arī VAS “Latvijas Pasts”, kam ir ievērojama loma iedzīvotāju nodrošināšanā ar naudas līdzekļiem.
Likumprojekts gan vēl ir izstrādes stadijā un par to vēlāk būs jābalso Saeimai.