Atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam "Dagens Industri", Igaunijas laikraksts "Postimees" vēsta, ka Krievijas specdienesti, iespējams, izmantojuši "Swedbank", lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs.
Helme intervijā sacījis, ka "Swedbank" rīcība, izvēloties klientus, visticamāk, bijusi apzināta. "Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas," teicis Igaunijas finanšu ministrs, apstiprinot, ka izmeklēšanā par "Swedbank" atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.
Igaunija finanšu ministrs norādījis, ka "Swedbank" neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei. "Esam neapmierināti ar faktu, ka "Swedbank" Finanšu inspekcijai vai nu nesniedza informāciju, vai arī tā bija maldinoša. Es nevaru pateikt, vai tā bija viņu apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā "Swedbank" nebija godīga pret Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,” pauda Helme, piebilstot, ka attiecības ar banku šobrīd uzlabojušās, jo nomainīta tās vadība.
Igaunijas finanšu ministrs arī uzsvēris, ka gadījumā, ja "Swedbank" būs jāmaksā naudassods ASV, tad lielai daļai šīs summas vajadzētu nonākt Igaunijas valsts kasē. "Mēs uzskatām, ka tad, kad ar naudassodiem saistītais process tiks izbeigts, būtu loģiski, ja būtiska to daļa tiktu atdota Igaunijai," sacījis labēji populistiskās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētāja vietnieks Martins Helme.
Savukārt Zviedrijas "Swedbank" pārstāvji uz "Dagens Industri" lūgumu komentēt Helmes izteikumus nav reaģējuši.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT gada sākumā ziņoja par aizdomām, ka starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015. gadam regulāri un plašā apmērā veikti aizdomīgi naudas pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
Martā "Swedbank" grupas uzraudzības padome no amata atbrīvoja bankas prezidenti Birgiti Bonnesenu, bet aprīlī no bankas padomes priekšsēdētāja amata atkāpās Larss Idemarks. Jūnijā amatu atstāja arī bankas padomes loceklis Prīts Perenss, kurš no 2008. līdz 2014. gadam vadīja Igaunijas "Swedbank".
Igaunijas laikraksts “Postimees” piebilst, ka izmeklēšana saistībā ar aizdomām par notikušo naudas atmazgāšanu “Swedbank”, norisinās Igaunijā, Latvijā, Zviedrijā un ASV.