Kamēr ASV cīnās ar koronavīrusa pandēmiju, Krievija nosūtījusi uz Baltijas jūru divus kuģus - cauruļu licējus uz Baltijas jūru, iespējams, lai pabeigtu dabasgāzes cauruļvadu “Nord Stream 2”, raksta domnīcas “The Jamestown Foundation” izdevums “Eurasia Daily Monitor”.
12.maijā Krievijas cauruļu licējs “Akademik Čerskij” ieradās Vācijas ostā Mukranā, Rīgenes salā, kur atrodas “ Nord Stram 2” loģistikas centrs. Kuģis piebiedrojās Krievijas kuģim “Fortuna” ar cauruļu ceļamkrānu, kas ir aprīkots ar nepieciešamo cauruļu metināšanas ierīci, kuras savukārt nav “Akademik Čerskij”. Strādājot kopā, abi kuģi spētu ieguldīt jūras dzelmē atlikušās 100 jūdzes “Nord Stram 2” cauruļvada no Dānijas Bornholmas salas līdz Vācijas piekrastei.
Kopš pagājušā decembra, kad Šveices uzņēmums “Allseas Group S.A.” pārtrauca “Nord Stram 2” būvdarbus, draudot jaunām ASV sankcijām, Kremlis ir meklējis alternatīvas, lai pabeigtu cauruļvada projektu. “Akademik Čerskij”, kas ir vienīgais Krievijas enerģijas kompānijas “Gazprom” kuģis - cauruļu licējs, kuram ir dinamiskā pozicionēšanas sistēma (kuru pieprasījusi Dānijas Enerģijas aģentūra), ir bijis saraksta augšgalā – strādājot viens vai kombinācijā ar baržu - cauruļu licēju.
“Gazprom” piederošā kuģa aprīkojums gan atļauj likt tikai caurules līdz 32 collu diametram, bet abas “Nord Stream 2”caurules ir platākas – to diametrs ir 48 collas. Lai pabeigtu darbu, cauruļu licējai baržai “Fortuna” būtu jātiek fiziski pievienotai “Akademik Čerskij”. Šādam risinājumam ir savi tehnoloģiskie un vides riski, īpaši, ja “Fortunai” jātiek noenkurotai netālu no Otrā pasaules kara laika munīcijas izgāztuves Baltijas jūrā. Šajā gadījumā tās iesaisti būtu jāapstiprina Dānijas Enerģijas aģentūrai.
Nākošais ziņojums ASV Kongresam ir jāiesniedz līdz 20.maijam. Ja abi Krievijas kuģi sākuši gatavošanos “Nord Stream 2” celtniecības atsākšanai, ziņojumā šī informācija tiks iekļauta. ASV sankcijas pret “Gazprom” kaitētu Krievijas enerģijas sektoram, dabasgāzes eksportam un starptautiskajiem projektiem. Bet varasiestādes Maskavā, šķiet, netic, ka Vašingtona varētu noteikt sankcijas pret Krievijas lielāko gāzes kompāniju. Kremlis rēķina, ka ātra atlikušo 100 jūdžu cauruļvada uzbūvēšana, kamēr Vašingtona ir pārņemta ar pandēmiju un problēmām nacionālajā ekonomikā, pārsteigtu ASV valdību, nedodot tai laiku reaģēt.
Krievijas amatpersonas ir publiski izteikušas pārliecību, ka “Nord Stram 2” gāzes vada bloķēšana nav ASV valdības prioritāte. “Īpaši, ņemot vērā izaicinājumus, uz kuriem Vašingtona un Maskava cenšas kopīgi atbildēt,” norādīja Krievijas Valsts domes Enerģijas komitejas priekšsēdētājs Pāvels Zavaļnijs. “Es domāju, būtu pareizi, ka Amerika atteiktos no šīm neefektīvajām, nepareizajām sankcijām,” pagājušajā mēnesī sacīja P. Zavaļnijs. Viņš arī apgalvoja, ka kopš pandēmija samazinājusi pieprasījumu pēc enerģijas resursiem un pazeminājusi enerģijas cenas, ASV būtu vienkārši neizdevīgi piegādāt Eiropai sašķidrināto dabasgāzi. Šis apgalvojums atkārtoja Krievijas mīļāko dezinformācijas rindiņu, ka ASV ir pret “Nord Stram 2” tikai tādēļ, ka tās vēlas Eiropā pārdot vairāk sašķidrinātās dabasgāzes.
P. Zavaļnijs atsaucās ne tikai uz Vašingtonas cīņu ar koronavīrusa pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko krīzi, bet arī uz neseno Vašingtonas un Maskavas sadarbību krītošo naftas cenu stabilizēšanā, kas sekoja jaunajam OPEC+ līgumam aprīlī. Kremlis savā labā izmanto faktu, ka ASV prezidents Donalds Tramps bija tas, kurš iniciēja zvanu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, lai palīdzētu nogludināt Krievijas strīdu ar Saūda Arābiju par naftas ražošanas kvotām. Krievijas prese plaši publicēja prezidenta D. Trampa atzinību par vienošanos, par kuru viņš teica, ka tā “izglābs simtiem tūkstošu enerģijas darbavietu ASV”. Tagad Maskava acīmredzot sagaida “quid pro quo” (kaut ko par kaut ko) – tā kā Krievija palīdzēja ar naftas cenu paaugstināšanu, lai glābtu ASV darbavietas, tā vēlas, lai ASV pievērtu acis un aizmirstu par sankciju likumu līdz cauruļvada pabeigšanai.
Krievijas operācija “Akademik Čerskij” atvešanai pāri pasaulei no Nahodkas ostas Tālajos Austrumos, kur tas bija iesaistīts “Sakhalin-3” naftas vada izbūves projektā, uz Baltijas jūru, bija ilgs un sarežģīts pasākums. Kuģis pameta Nahodku 10.februārī, bet tā vietā, lai tūlīt dotos uz Dānijas ūdeņiem, tas kuģoja uz Singapūru, mainīja kursu uz Šrilanku, pabrauca garām Suecas ostai un apmeta loku ap Āfrikas kontinentu līdz Laspalmai Kanāriju salās. Nākošais kurss uz Ēģiptes ostu Saīdu arī tika mainīts un 28.aprīlī, “Akademik Čerskij” izbrauca caur Lamanšu Ziemeļjūrā.
Krievijas militāro kuģu iesaistīšanās “Akademik Čerskij” līkločainajā ceļojumā uz Baltijas jūru uzsver to, ka “Nord Stream 2” pabeigšana Kremlim ir obligāts mērķis. Abi Krievijas kuģi varētu sākt būvniecību nekavējoties, pirms Baltijas jūras austrumu slēgšanas jūlijā un augustā mencu nārstošanai. Satelītattēlos no Mukranas ostas, kas uzņemti 10.maijā, redzams, ka “Nord Stream 2” cauruļu posmi jau tiek pārvietoti uz piestātni blakus Krievijas kuģim “Fortuna”.