Pēdējo gadu laikā Krievijas ietekme pār Latvijas ekonomiku ir būtiski mazinājusies. Lai arī Krievija aizvien ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris, tās iespējas izmantot ekonomikas sviras savu politisko mērķu sasniegšanai mazinās. Tā sarunā ar “Sargs.lv” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents atzina – Krievijas centieni ietekmēt procesus citās pasaules valstīs, izmantojot dažāda veida instrumentus, bijuši novērojami arī iepriekš.
“Krievija skatās uz globālo situāciju pasaulē citādāk nekā Latvija. Krievijas mērķi Latvijai ne vienmēr ir draudzīgi. Krimas okupācija 2014. gadā visai pasaulei kardināli mainīja iepriekš valdījušos uzskatus par Krieviju. Šis gadījums mainīja NATO plānus attiecībā uz Baltijas valstīm pretēji tam, kādi tie bija līdz Ukrainas gadījumam. Rozā brilles daudzos gadījumos tika noņemtas,” sacīja M. Kazāks.
Raksturojot pašu Krievijas ekonomiku, M. Kazāks atzina, ka tā aizvien lielā mērā ir balstīta uz energoresursu eksportu. Ilgtermiņā to pieprasījums draud sarukt, tādēļ valstij būs jādomā, kā aizstāt savu ienākumu plūsmu. Turklāt, ņemot vērā, ka daudzi lielie uzņēmumi Krievijā ir vāji pārvaldīti un valstī aizvien valda augsta korupcija, Krievijas iedzīvotāji tā arī nespēs sasniegt augstu pārticības līmeni.
Vērtējot Latvijas ekonomiskās saites ar Krieviju, M. Kazāks atzina, ka Latviju un Krieviju kā kaimiņvalstis vieno aktīva tirdzniecība, tiesa, pēdējo gadu laikā pieņemto lēmumu dēļ tā ir būtiski mazinājusies. “Galvenais tirdzniecības partneris Latvijai šobrīd ir Eiropas Savienība, Krievija ir būtisks tirdzniecības partneris, bet mūsu īstais tirgus pēdējos gados ir Eiropa,” viņš teica.
Līdz šim būtiskākās nozares, uz kurām Krievijai bijusi ietekme Latvijā, bija energoresursu piegādes, transporta un finanšu pakalpojumi. Taču arī šajās nozarēs Krievijas loma ir mazinājusies.
Latvijas Bankas prezidents atzina – tas, ka Krievijas kravu īpatsvaram Latvijas tranzīta koridorā ir gaidāms kritums, bija zināms jau pirms vairākiem gadiem, kad Krievija sāka savu ostu attīstību, pēcāk uz tām novirzot arī kravu operācijas. Tiesa, Krievijas oficiālajā propagandā tas tika pasniegts kā valstu politisko attiecību sekas.
Viņš arī piebilda, ka pat, ja sankciju un kravu pārvirzīšanas dēļ pārkrauto kravu apjoms nesamazinātos, daļai dzelzceļnieku agri vai vēlu nāktos meklēt darbu citās nozarēs. “Problēma ir tāda, ka cilvēkiem nepieciešamas citas prasmes. Pat, ja Krievijas plūsmas nesamazinātos, darba tur nebūtu, jo arī tranzīta uzņēmumus ietekmētu automatizācijas procesi, kas prasa mazāk fizisko darbinieku. Šiem cilvēkiem jānodrošina citas prasmes, kas vienlaikus nozīmē arī pašu darbinieku mobilitāti,” viņš atzina.
Būtisku samazinājumu kopš Krimas aneksijas piedzīvojusi arī tā sauktā “nerezidentu” apkalpošana Latvijas bankās, kur iepriekš bija koncentrēti lieli Krievijas klientu noguldījumi. Kā skaidro M. Kazāks – pēc situācijas destabilizēšanas Ukrainā arī šim sektoram starptautiski tika pievērsta milzu uzmanība. Savukārt fakts, ka Latvija salīdzinoši īsā laika periodā ir spējusi sakārtot finanšu sektoru, izskaužot naudas atmazgāšanas gadījumus, ilgtermiņā būtiski uzlabos gan valsts spēju aizņemties, gan attīstīt uzņēmējdarbību starptautiskā mērogā.
“Krimas aneksija saasināja veselu virkni jautājumu. Krievija skaidri nodemonstrēja visiem, kam ir šaubas, ka Austrumeiropas iedzīvotāji nav vienkārši paranoītiski attiecībā pret Krieviju. Daudziem tas atvēra acis. Tas mainīja gan izpratni par to, kā mēs skatāmies uz Krieviju, gan netīrās naudas plūsmām, gan to, kā raugāmies uz savstarpējo saliedētību. Tas bija viens konflikts, kurā nācās stāties vienā pusē,” piebilda Kazāks.
Viņš gan atzina, ka labprāt Latvijai kaimiņos redzētu demokrātisku, atvērtu un tiesisku Krieviju. No šādas kaimiņvalsts ekonomiskās attīstības iegūtu arī Latvija.