Lai gan Krievijas - Vācijas gāzes vads pēc virknes Vašingtonas ieviestajām sankcijām tika iesaldēts, joprojām ir iespēja projektu pabeigt. Gan Berlīne, gan Maskava, līdz šim projektā veikušas lielas finansiālas un politiskas investīcijas. Tādēļ skaidrs, ka puses darīs visu, lai aizstāvētu kopīgo projektu. Iespējams, ka Krievija turēs savu solījumu un pati pabeigs “Nord Stream 2”.
Ir sagaidāms, ka Maskava turpinās cauruļvada būvdarbus, iegūstot no globālā koronas vīrusa raisītā satricinājuma. Gan Krievijas, gan Vācijas lobiji šobrīd cenšas mīkstināt ASV sankcijas, kas aizkavējušas projektu. Tikmēr Maskava praksē īsteno savus plānus pabeigt būvniecību pati. Kuģis “Akademik Cherskiy” februārī atstāja ostu Nahodkā, Krievijas Klusā okeāna krastā. Tas ir vienīgais krievijs kuģis, kurš ir spējīgs nodrošināt cauruļvadu izvietošanu jūrā.
Arī Šveices kompānija “Allseas” ir izteikusies, ka ir apturējusi savus cauruļvadu izvietošanas darbus, gaidot 2019. gada decembrī ieviestās ASV sankcijas. Lai gan tas aizkavēja Krievijas-Vācijas enerģijas savienojuma izveidi, projektu joprojām iespējams pabeigt.
Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Pāvels Sorokins 18. februārī, Berlīnē, iztiecās, ka cauruļvads tiktu pabeigts, iespējams, 2020. gada nogalē vai 2021. gada sākumā, vienlaikus apstiprinot to pašu, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins žurnālistiem pavēstīja jau janvārī. Arī Berlīne cenšas projektu pabeigt. Vācijas kanclere vairākkārt atkārtojusi, ka “Nord Stream 2” ir tikai komerciāls projekts, kritizējot ASV soda mērus.
Janvārī “Gazprom” un tā partneri griezās pie vācu regulatora “Bundesnetzagentur”, lai definētu konkurences noteikumus un atbrīvotu projektu no Eiropas Savienības gāzes direktīvas prasībām, kas liek atdalīt pārvades sistēmas operatoru īpašumtiesības no enerģijas piegādātājiem.
Taču šis dokuments paredz, ka uz cauruļvadiem, kuri bija pabeigti līdz 2019. gada 23. maijam, prasības neattieksies pilnā apmērā. Krievijas un Vācijas centieni liecina, ka “Nord Stream 2” joprojām ir drauds Centrālās un Austrumu Eiropas valstu drošībai. Berlīnei ir nodoms kļūt par galveno reģiona gāzes centru, kamēr Maskava cenšas apstādināt tranzītu caur tādām valstīm kā Baltkrievija un Ukraina. Galu galā Kremlis spēs aizgriezt gāzes krānu, neskarot “Gazprom” galvenos stratēģiskos ES klientus.