Latvijā strādājošajām bankām ir jāatrod veidi, kā finansēt aizsardzības uzņēmumus

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Sargs.lv
Industrija
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Latvijā strādājošajām bankām ir jārod risinājumi, kā finansēt vietējos aizsardzības nozares uzņēmumus, šādu viedokli portālam “Sargs.lv” pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Vēl pērnā gada nogalē Aizsardzības ministrijas organizētajā diskusijā par visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu, kurā piedalījās Latvijas aizsardzības un drošības nozares uzņēmumu pārstāvji, komersanti atzina, ka nereti Latvijā strādājošās komercbankas, nevēloties nonākt pastiprinātā banku uzraugu uzmanībā, atsaka aizdevumu iespējas uzņēmumiem, kuri nolēmuši paplašināt darbību militāro vai dubultās nozīmes preču ražošanā. Iemesls šādai rīcībai meklējams bankām piemērotajā uzraudzības regulējumā. Tādējādi, ņemot vērā, ka aizsardzības nozare daudzviet no uzraugu puses tiek vērtēts kā pastiprināta riska bizness, bankas piesardzības labad atsaka aizdevumus pat perspektīviem projektiem.  

M. Kazāka ieskatā šāda attieksme nav pareiza.

“Pēc 2014.gada, kad Krievija anektēja Krimu, Skandināvijas un citi Rietumeiropas investori pēkšņi sāka interesēties – cik Latvija ir ģeopolitiski stabila valsts un, vai te nav risks, ka pēkšņi parādās “zaļie cilvēciņi”? Tad drošības jautājumi pēkšņi bija kļuvis aktuāli. Taču vienlaikus apgalvot, ka drošība ir svarīga, ka mēs, kā investori, te aizvien vēlamies strādāt, bet nekādā gadījumā nevēlamies finansēt aizsardzības industriju, ir tuvredzīgi.”
Kazāks
Latvijas Banka
prezidents Mārtiņš Kazāks

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra – lai valsts spētu sevi pasargāt arī ārēja uzbrukuma gadījumā, šāda vietējā mēroga industrija ir nepieciešama. Tomēr jautājumā par attīstības finansējuma nodrošināšanu šāda profila uzņēmumiem līdz šim drīzāk slēpies kvalitatīvas diskusijas trūkumā. “Šobrīd valsts un finanšu iestādes šo sarunu ir uzsākušas. Tas ir svarīgi. Mums šī joma ir svarīga,” viņš piebilda.

Pēc M. Kazāka vērtējuma, līdz šim uzņēmēju, valsts un finanšu iestāžu vidū trūkusi kopīga izpratne par to, kāpēc šāda veida uzņēmumi būtu jāfinansē. “Daudzas bankas šos riskus vienkārši neizprata, tāpēc savas drošības labad arī nefinansēja. Šo situāciju varētu salīdzināt ar būvlaukumu, kur visi ir celtnieki. Tomēr krāsotājs nekad nodarbojas ar betonēšanu. Līdzīgi ir arī finanšu sistēmā. Taču Latvijas gadījumā mums uz vietas ir vajadzīgi gan krāsotāji, gan betonētāji,”  viņš atzina.

Latvijas Bankas prezidents atzina, ka šajā jautājumā valstij un finanšu nozarei jāatrod kopīga valoda, jo nav normāla parādība, kad “visiem rūp aizsardzība, bet armijā neviens negrib iet.”

Dalies ar šo ziņu