Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pagarinot apmaksātās brīvdienas līdz aprīļa beigām, valstī apstāsies ekonomiskā izaugsme un strauji kāps bezdarbs. Krieviju, iespējams, sagaida dziļākā recesija šīs paaudzes laikā, vēsta “The Moscow Times”.
Ekonomisti, vērtējot Krievijas koronavīrusa epidēmijas un ierobežojošo pasākumu ietekmi uz ekonomiku, prognozē, ka miljoniem iedzīvotāju varētu zaudēt darbu.
Savā 2.aprīļa uzrunā tautai V.Putins pagarināja brīvdienu termiņu uzņēmumiem, kas nav saistīti ar pirmās nepieciešamības preču ražošanu līdz aprīļa beigām, vienlaikus nosakot, ka uzņēmumiem jāapmaksā darbiniekiem brīvdienas.
Šis stingrais solis tika sperts pēc vēl rekordliela Covid-19 inficēto skaita pieauguma. Vienlaikus prezidents V. Putins tā arī nav pieminējis nekādus ekonomikas stimulēšanas pasākumus uzņēmēju atbalstam.
“V.Putina uzruna apstiprināja lielākās bažas. Slēgšana mēneša garumā nozīmē, ka recesija un kritums gada griezumā Krievijā ir nenovēršams, tagad tikai jautājums, cik dziļš tas būs,” sacīja pētniecības kompānijas “IHS Markit” ekonomiste Lilita Gevorgjana.
Pirms lēmuma par “brīvdienu” pagarināšanu ar V. Putinu tikās Krievijas Revīzijas palātas vadītājs Aleksejs Kudrins. Viņš prezidentam pavēstīja - pat ja ekonomiku mēreni ietekmētu koronvīrusa pandēmija, tā šogad piedzīvotu kritumu par 3 līdz 5%.
Šāds kritums varētu būt katastrofāls uzņēmumiem un miljoniem darbinieku visā valstī. Īpaši tādēļ, ka nav nekādu pazīmju, ka Kremlis gatavotu kādus stimulējošus pasākumus.
“Miljoniem cilvēku zaudēs darbu,” sacīja konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton” pārstāvis Igors Nikolajevs. Viņš lēš, ka oficiālais bezdarba līmenis šī gada nogalē no pašreizējiem 4,6% varētu uzlēkt līdz 15%.
Citi ekonomisti uzskata, ka sekas varētu nebūt tik dramatiskas, tomēr piekrīt, ka Krieviju gaida recesija.
“Kopumā mans redzējums attiecībā uz Krievijai ir pozitīvs,” sacīja Krievijas investīciju bankas “Renaissance Capital” pārstāve Sofija Doņeca. “Krievijas stiprā puse ir relatīvi zems pakalpojumu, kas ir visjūtīgākie pret karantīnu, īpatsvars, lielāks valsts sektora īpatsvars iekšzemes kopproduktā un augsti rezervju krājumi, kas pieļauj fiskālo stimulu ieviešanu. Bet, iespējams, galvenais ir tas, ka Krievija ir tāda tipa valsts un sabiedrība, kas mobilizācijas režīmā darbojas ļoti labi,” uzskata Krievijas investīciju bankas pārstāve.
Ierobežojumu ietekmes novērtēšanu apgrūtina skaidrības trūkums par to, uz kādu ekonomikas daļu tie attiecas. Bankas “Raiffeisen Bank” pārstāvis Staņislavs Murašovs uzskata, ka cietīs tikai 30% Krievijas ekonomikas, jo Krievijas enerģijas un dabas resursu industrijas turpina strādāt, bet daudzi citi biznesi var pāriet uz attālinātu darbu.
Patlaban uzmanība tiek pievērsta tam, kā Kremlis plāno atbalstīt ekonomiku un novērst bezdarba kāpumu, ko V.Putins uzsver kā savu galveno prioritāti koronavīrusa sociālekonomisko seku kontekstā.
Ekonomisti nepārtraukti atgādina, ka Krievijas valdībai ir pietiekami daudz līdzekļu, lai stātos pretī krīzei. Tā savā nacionālajā investīciju fondā glabā 150 miljardus ASV dolāru, kas ir apmēram 10% no valsts ekonomikas. Tāpat Krievijai ir ļoti zems valsts parāds. Vienlaikus, pat sākot pieaugt bezdarbam un katru dienu izskanot ziņām par masveida uzņēmumu slēgšanām un atlaišanām, Kremlis ir atturējies pieminēt būtiskus atbalsta pasākumus.
“Man ir iespaids, ka nav pietiekošas izpratnes par situāciju. Pacelt bezdarba pabalstu no 8000 rubļiem (103 ASV dolāriem) uz 12 000 rubļiem (153 ASV dolāriem) un maksāt 5000 rubļus (64 ASV dolārus) ģimenēm no maternitātes programmas? Ar to nepietiek. Kā būs ar tiem, kuri pagaidām nav bez darba vai uz kuriem neattiecas maternitātes programma, bet viņu uzņēmums vairs nestrādā? No kurienes uzņēmumi – īpaši mazie – lai ņem naudu algām, ja viņi ir slēgti?” vaicāja “Grant Thornton” pārstāvis.
Uzņēmēju neapmierinātība ar Kremļa atbalstu ir plaša, “The Moscow Times” to apliecinājuši desmitiem mazo uzņēmēju. To savā kritikā V. Putinam iekļāvuši arī Krievijas opozicionāri.
“Es paskaidrošu V. Putina loģiku. Tā nāk no fakta, ka gandrīz visa ekonomika ir valsts. Valsts darbinieki, valstij piederošu kompāniju un lielo “kontrolēto” kompāniju darbinieki saņems savas algas. Pārējos – visa veida dizainerus, juristus, taksometru vadītājus, viesmīļus un pārējos var upurēt,” “Twitter” rakstīja opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.
V. Putins iepriekš mazo uzņēmumu īpašniekus ir dēvējis par “blēžiem”, bet premjerministrs Mikhails Mišustins ir piedraudējis ar valsts inspekcijām uzņēmumiem, kas atlaidīs darbiniekus, atsaucoties uz koronavīrusa izraisītajām sekām.
“Tas nozīmē, ka Krievijas darba devējiem būs jāturpina maksāt darbiniekiem un viņi nevarēs viegli samazināt algas vai [darbinieku] skaitu,” piebilda eksperts.
Par spīti draudiem, dažiem izrādīsies neiespējami paturēt darbiniekus un samaksāt algas, uzskata brokeru kompānijas “BCS Broker” pārstāvis Vjačeslavs Abramovs. “Daudziem uzņēmumiem vienkārši nebūs ko izmaksāt algās. Lielās kompānijas var atļauties izturēt mēnesi tā sauktās “dīkstāves dienas” - bet tikai nedaudzas, un arī tām būs nopietni zaudējumi,” uzskata eksperts.