Ja vēl nesen daļā Eiropas Savienības valstu bija diskusijas par iespēju pilnībā aizstāt skaidras naudas apriti ar elektroniskajiem paskaitījumiem, tad tagad šīs ieceres ir apstājušās, jo skaidrā nauda ir viens no valstu nacionālās drošības elementiem, tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viņš stāstīja, ka daudzās Eiropas savienības valstīs attieksme pret skaidrās naudas izmantošanu norēķinos ir atšķirīga. Piemēram, Vācijā un Austrijā cilvēki norēķinos plaši izmanto skaidro naudu, kamēr Baltijas valstīs un Skandināvijā skaidrās naudas izmantošana maksājumos aizvien samazinās.
Vienlaikus Centrālās Bankas prezidents atzina – skaidrās naudas izmantošana ir dārgāka, tāpēc gan bankas, gan uzņēmēji pastāvīgi meklēs veidus, kā samazināt norēķinu izmaksas, tādēļ tendence, kad arvien vairāk norēķinu tiek veikti elektroniski, turpinās palielināties.
“Virzība uz skaidrās naudas aizstāšanu ir apstājusies. Tomēr vēlme un gatavība izmantot tehnoloģijas ir apjomīga, tāpēc Eiropas Centrālajai bankai ir jāstrādā pie digitālās valūtas ieviešanas,” viņš sacīja, vienlaikus piebilstot, ka arī digitālā nauda sev nesīs līdzi lielus drošības izaicinājumus.
“Tā būs droša tiktāl, cik šo norēķinu sistēmu nevarēs uzlauzt, tomēr tehnoloģiju attīstība ir ļoti svarīga. Piemēram, jau tagad ar “Deep Fake” var noviltot cilvēka runāšanu, tāpēc es ar bažām skatos uz Eiropas Centrālās bankas prezidenta paziņojumiem, kad viņš stāsta par saviem lēmumiem, kuri ietekmē visas pasaules finanšu tirgu. Ja kāds, piemēram, nozog šo raidlaiku un minūti vai divas palaiž pašizgudrotu ziņu, tas finanšu tirgu var nosvārstīt tādā līmenī, ka kāds iegūs milzu peļņu, bet cits cietīs zaudējumus. Šādus riskus Eiropas Centrālajā bankā apzinās un mēģina mazināt. Līdz šim tas ir izdevies,” skaidroja Latvijas Bankas prezidents, piebilstot, ka nākotnē šīm drošības prasībām tiks pievērsta arvien lielāka uzmanība.