Krievijai joprojām ir vienas no lielākajām finanšu rezervēm pasaulē, kamēr tās ekonomika stagnē

Ārvalstīs
Sargs.lv
Krievijas ekonomika
Foto: Foto: AFP/Scanpix

Vladimirs Putins naudu taupīja citai krīzei, analizējot Krievijas ekonomikas tendences 2020. gadā, pārskatā secina Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Kremļa režīms pērn ievēroja maksimālu taupību un papildu izdevumus sedza galvenokārt aizņemoties, nevis tērējot ievērojamās finanšu rezerves. Konservatīvās pieejas iemesls ir V. Putina pārliecība, ka finanšu rezerves garantē režīma drošību un suverenitāti iekšpolitikas un ārpolitikas lēmumu pieņemšanā.

2020. gadā Krievijas budžeta deficīts bija 3,8 % no IKP. Valdība rēķinās, ka budžeta deficīts saglabāsies arī turpmākajos gados un līdz 2023. gadam varētu samazināties līdz 1 %.  Pērnā gada pavasarī valdība no Krievijas Centrālās bankas par 2,14 triljoniem rubļu iegādājās “Sberbank” kontrolpaketi, naudu darījumam

ņemot no rezervēm. Aptuveni divas trešdaļas no iztērētās summas dividenžu veidā nonāks valsts budžetā, aptuveni 500 miljardi valsts budžetā tika ieguldīti jau 2020. gadā.

Krievijai joprojām ir vienas no lielākajām finanšu rezervēm pasaulē. Finanšu
ministrijas rezervju jeb Nacionālās labklājības fonds 2020. gada nogalē sasniedza rekordaugstu uzkrājumu – vairāk nekā 177 miljardus ASV dolāru. Savukārt Krievijas kopējās jeb Krievijas Centrālās bankas rezervēs uzkrāti vairāk nekā 580 miljardi ASV dolāru.

Tikmēr aizņemšanās apjomi 2020. gadā tika palielināti vairākkārtīgi. Ņemot vērā režīma izpratni par drošību un spriedzi attiecībās ar Rietumvalstīm, Krievija aizņēmās galvenokārt iekšējā tirgū, primāri no valstij piederošajām komercbankām. Paredzams, ka šāda prakse turpināsies arī nākotnē. Īstermiņā aizņemšanās neapdraud Krievijas finanšu stabilitāti – līdz šim Krievijai bija viens no zemākajiem parāda apmēriem, un tāds tas saglabāsies arī pēc Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas.

Tajā pašā laikā pērn Krievijas valdība medicīnas, ekonomikas un krīzes skarto nozaru atbalstam bija atvēlējusi vien 2,6 % no IKP, kamēr citas lielvalstis tērēja 10 % un pat vairāk. Turklāt atbalsts dažādām nozarēm gada otrajā pusē samazinājās, jo formāli nebija ieviesti visaptveroši ierobežojumi, kas apturētu uzņēmumu darbību.

Kā secina SAB – tieši taupība un vēlme mazināt sabiedrības neapmierinātību bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Kremļa režīms atteicās no visaptverošu ierobežojumu ieviešanas 2020. gada nogalē, kaut arī epidemioloģiskā situācija bija kritiska. Tāpat arī pērnā gada pavasarī, lai arī visā valstī bija ieviests formāls paaugstinātas gatavības režīms, netika izsludināta ārkārtas situācija, jo tā valdībai uzliek plašākas finansiālas saistības.

Līdz ar to jāsecina, ka Krievijas konservatīvā politika, samazinot budžeta tēriņus, nākotnē valsts ekonomisko attīstību tikai bremzēs. Ekonomikas izaugsme, tāpat

kā pirms krīzes, galvenokārt būs atkarīga no naftas cenas un kopumā neefektīvajām valsts investīcijām. Neviena no fundamentālajām Krievijas ekonomikas problēmām – augstā korupcija, investīcijām nedraudzīgais klimats, lielā valsts loma ekonomikā – 2020. gadā netika atrisināta un, visticamāk, netiks atrisinātas arī tuvākajā nākotnē.

Kopumā 2020. gadā Krievijas tautsaimniecība piedzīvoja vien 4 % kritumu, taču šis nosacīti labais rādītājs skaidrojams galvenokārt ar to, ka Krievijā ir salīdzinoši nedaudz mazo un vidējo uzņēmumu, kurus krīze ietekmēja visvairāk.

Ņemot vērā nepastāvīgo naftas cenu, režīms valsts budžeta papildināšanā arvien lielāku uzsvaru liks uz nodokļu paaugstināšanu. No 2021. gada atsevišķām preču grupām palielināts akcīzes nodoklis, palielināti nodokļi lielo algu saņēmējiem un minerālu ieguves nodoklis, tāpat sadārdzināta finanšu resursu izvešana no Krievijas.

Dalies ar šo ziņu