Krievija 2019. gadā turpināja vērsties pret “ Rail Baltica” projektu, izplatot jau iepriekš paustos vēstījumus, ka šī dzelzceļa līnija tiek būvēta militāriem mērķiem un “ir potenciāli vērsta pret Krieviju”. Tā savā 2019. gada pārskata sadaļā par ekonomisko drošību Latvijā norāda Valsts drošības dienests. Tāpat dienests pauž, ka jāturpina preventīvi pasākumi terorisma finansēšanas riska novēršanai Latvijā, lai arī tas šobrīd vērtējams kā zems.
Valsts drošības dienests norāda, ka, vadoties pēc “Moneyval” sniegtajām rekomendācijām, tas sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu un citām institūcijām arī 2019. gadā turpināja pilnveidot terorisma finansēšanas risku novēršanas sistēmu Latvijā. Tāpat veiktas ārvalstu investoru un patiesā labuma guvēju pārbaudes nacionālajai drošībai nozīmīgos darījumos, īpaši vērtējot atbilstību sankciju režīmam un iespējamiem nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskiem.
Tāpat Valsts drošības dienesta redzeslokā arī 2019. gadā bija Eiropas standarta dzelzceļa projekta “Rail Baltica” virzība, kas vērtējams kā nozīmīgākais notikums tranzīta nozares attīstībā Latvijā pēdējā laikā. Dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija aizvadītajā gadā turpināja vērsties pret šo projektu, izplatot jau iepriekš zināmos tradicionālos vēstījumus, ka “ Rail Baltica” tiekot būvēts militāriem mērķiem un “ir potenciāli vērsts pret Krieviju”, kā arī projektam neesot ekonomiskā pamatojuma un Baltijas valstis nespēšot to uzturēt.
2019. gadā Valsts drošības dienests arī turpināja veikt investoru pārbaudes, kas ir viens no svarīgiem pasākumiem ekonomiskās drošības jomā, jo tiek vērtēta investīciju potenciālo risku ietekme uz nacionālās drošības interesēm. Pirmkārt, tās ir to ārzemnieku pārbaudes, kuri Latvijā apmaiņā pret investīcijām vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļauju ( TUA). Otrkārt, dienests veic pasākumus, lai noskaidrotu patiesā labuma guvēju vai darījumu ietekmi uz nacionālo drošību.
2019. gadā TUA pieprasītāju kopskaits bija 2995. Kā tika prognozēts iepriekš, turpināja pieaugt to pretendentu skaits, kuri TUA apmaiņā pret investīcijām bija ieguvuši iepriekš un tagad to pieprasīja atkārtoti uz pieciem gadiem. Vienlaikus dienests prognozē, ka turpmāk šādu pieprasījumu skaits stabilizēsies vai samazināsies, jo 2014. gads bija pēdējais, kad bija augsts pirmreizējo TUA pieprasījums apmaiņā pret investīcijām.
2019. gadā, vērtējot jau piešķirtās atļaujas, Valsts drošības dienests rosināja tās anulēt septiņiem ārvalstniekiem, jo pārbaudēs tika konstatēti riski Latvijas nacionālajai drošībai, galvenokārt pretizlūkošanas riski – informācija, kas liecina, ka persona tiek vai var tikt izmantota ārvalstu specdienestu aktivitātēs.
Valsts drošības dienests pozitīvi vērtē pērn paveikto darbu pie kopīga dabasgāzes tirgus izveides starp Latviju, Igauniju un Somiju, jo 2019. gada beigās tika atklāts Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojums “Baltic Connector”, kas savienos Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes pārvades sistēmas. Šim starpsavienojumam Valsts drošības dienesta vērtējumā ir būtiska nozīme nacionālās drošības interešu sekmēšanā un energoresursu piegādes dažādošanā, jo Latvijas dabasgāzes tirgū mazināsies atkarība no viena piegādātāja, palielināsies konkurence un iespējas dažādot piegādes avotus.
“Baltic Connector” palielina arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves lomu reģionālajā dabasgāzes tirgū, jo arī Somijai tagad ir iespējas savam iekšējam patēriņam nepieciešamo dabasgāzi uzglabāt Inčukalna krātuvē. Tāpēc Valsts drošības dienests norāda – enerģētiskās drošības jomā Latvijai ir jāturpina Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija, lai tā spētu nodrošināt stabilus dabasgāzes uzglabāšanas apjomus turpmākajos gados. Nākamais būtiskais solis reģionālā dabasgāzes tirgus attīstībā būs Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma “GIPL” izveide, ko plānots pabeigt nākamajā gadā.
Valsts drošības dienests 2019. gadā arī monitorēja Latvijas informatīvo telpu un secina, ka medijos un sociālajos tīklos tika izplatītas baumas par it kā gaidāmajām finansiālām problēmām. Piemēram, pērnā gada nogalē Daugavpilī tika izplatīta nepatiesa informācija par AS “Swedbank” finanšu problēmām, kā rezultātā cilvēki no bankomātiem masveidā sāka izņemt skaidru naudu.
Drošības dienests atzīst – šādu situāciju Latvijas vēsturiskā pieredze, tāpēc cilvēkos izraisīt paniku par finanšu sistēmas stabilitāti ir ļoti viegli. Apzinoties šos riskus, dienesta vērtējumā turpmāk būtu jāpievērš lielāka vērība sabiedrības izglītošanai, lai apzināti nepatiesas informācija izplatīšana par finanšu sistēmas stabilitāti nevarētu tikt izmantota kaitējuma radīšanai finanšu nozarei un valsts interesēm kopumā, piemēram, no Latvijai naidīgu ārvalstu puses.