Baltkrievija cenšas mazināt atkarība no Krievijas; pirmais solis – naftas importa diversifikācija

Baltkrievija pēc gadiem ilgušas ekonomikas atkarības no Krievijas beidzot nolēmusi to diversificēt. Pirmais solis Krievijas ekonomiskās un politiskās ietekmes mazināšanai vērsts naftas importa virzienā, kas būtiski “baro” valsts budžetu. Pēc gadiem ilguša attiecību sasaluma ar ASV, pēdējo gadu laikā tās uzlabojušās. Nule Baltkrievija no ASV saņēmusi arī pirmo jēlnaftas kravu. Kaut  apjoms nav liels, šis fakts varētu būt priekšvēstnesis Minskas centieniem izrauties no Maskavas atkarības, kura savu politisko mērķu sasniegšanai attiecībās ar Minsku bieži raustījusi ekonomiskās sviras. Tiesa, šādi Baltkrievijas centieni un ASV ietekmes pieaugums Baltkrievijā var ne pa jokam sadusmot Kremli.

15. maijā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka ASV veikusi pirmo jēlnaftas kravas piegādi uz Baltkrieviju 80 000 tonnu apmērā. Savā paziņojumā viņš Vašingtonas un Minskas vienošanos raksturoja kā mēģinājumu “stiprināt Baltkrievijas suverenitāti un neatkarību”, vēsta ASV medijs “FoxNews”.

Nav noslēpums, ka Baltkrievija ir publiski uzsākusi alternatīvu naftas piegādātāju meklēšanu kopš 2019.–2020. gada piedzīvotā “naftas kara” ar Krieviju. Tolaik Maskava ievērojami samazināja jēlnaftas eksportu Baltkrievijai, jo abas puses nespēja vienoties par piegāžu cenu. Kā norāda Baltkrievijas biznesa portāls “Belrynok.by”, jēlnaftas deficīts ievērojami iedragāja Baltkrievijas ekonomiku, kura ir atkarīga no naftas produktu eksporta. Tādējādi Krievijas samazināto piegāžu dēļ 2020. gada janvārī un februārī Baltkrievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) saruka par 0,6%  salīdzinot ar attiecīgā pērnā gada periodu.

Ukrainas biznesa portāls “News.finance.ua” ziņo, ka Piegādes no Melnās jūras atvieglos naftas vads Odesa–Brodi, kas to tālāk nogādās uz Moziras naftas pārstrādes rūpnīcu, savukārt naftas piegādes no Baltijas jūras uz Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcas šobrīd var veikt tikai ar dzelzceļu. Sākotnēji tika izskatīta iespēja veikt naftas vada “Družba” ziemeļu atzara rekonstrukciju, kas ļautu tiešā veidā sūknēt naftu no Ventspils vai Klaipēdas uz Novopolockas pārstrādes rūpnīcu. Tomēr Minska no šī plāna atteicās, tā vietā uzsākot pārrunas ar Varšavu par “Družba” dienvidu atzara rekonstrukciju, kas ļautu sūknēt naftu no Gdaņskas uz Baltkrieviju, ziņo portāls “Navny.by”.

Vienlaikus A.Lukašenko ir uzdevis jauna naftas vada Gomeļa–Gorki būvniecību, kas savienotu cauruļvada “Družba” dienvidu un ziemeļu atzarus, ļaujot ziemeļos esošajai Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcai saņemt naftu caur “Družba” dienvidu atzaru.  Kā vēsta Baltkrievijas ziņu portāls, “Tut.by”, jauno naftas vadu uzdots pabeigt līdz 2023. gadam jeb pirms Krievijā beidzas pārejas periods tā sauktā naftas nodokļu manevram, kas aizstāj naftas eksporta nodokli ar tās ieguves nodokli, sadārdzinot naftas eksportu.

Krievija ārvalstu aktivitātes teritorijās, ko Maskava uzskata par savu tiešo ietekmes un interešu sfēru, uztver draudīgi, un prognozēt kā Kremlis reaģēs uz Minskas mēģinājumiem mazināt atkarību no Krievijas kā arī no ASV sāktajām aktivitātēm Krievijas “pagalmā” šobrīd nav iespējams.

Gadījumā, ja Maskavai radīsies aizdomas par nopietniem Minskas mēģinājumiem izkļūt no Krievijas ietekmes sfēras vai ievērojami samazināt sadarbību ar Krieviju, nevar izslēgt arī Ukrainas scenārija atkārtošanos Baltkrievijas iekšienē.