Maskava ir izteikusies diezgan skaidri, ka vēlas izmantot gāzes plūsmas caur “Nord Stream 2” gāzes vadu, lai agresīvāk diktētu gan gāzes cenas, gan tranzīta nosacījumus Ukrainai. Projektam “Nord Stream 2” jau piemērotas ASV sankcijas, turklāt tuvojoties tā pabeigšanai, viss liecina, ka šo mērķi var neizdoties sasniegt. Iemesls – jauna gāzes vada “Baltic Pipe” projekts, kas veidos alternatīvu Ziemeļu – Dienvidu gāzes piegādes ceļu uz Poliju no gāzes ieguves laukiem Norvēģijā. Šo gāzi būs iespējams transportēt tālāk, arī uz Ukrainu.
Šis ir vēl viens piemērs Ziemeļu – Dienvidu infrastruktūras projektu attīstības nozīmībai Centrālajā un Austrumeiropā, kas galu galā var izrādīties svarīgāki nekā Maskavas atbalstītie, aizsāktie un šķietami liktenīgie Austrumu-Rietumu infrastruktūras savienojumi.
Diskusijas starp Maskavas un Rietumu enerģijas uzņēmumiem par trešā un ceturtā “Nord Stream” gāzes cauruļvada izbūvi Baltijas jūras gultnē, kas tieši savienotu Krievijas Federāciju un Vāciju, sākās gandrīz pirms desmit gadiem. Pašreizējā cauruļvada “Nord Stream 2”, būvniecība sākās 2018. gada septembrī, taču jau pavisam drīz tā būvniecībai un finansēšanai problēmas radīja ASV sankciju ieviešana 2019. gada decembrī, būtiski palēninot projekta virzību, teju liekot tam gandrīz apstāties.
Nesenais gāzes pieprasījuma kritums, ko radījusi Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskās krīze dažiem ekspertiem lika secināt, ka “Nord Stream 2” projekts tik drīz netiks atsākts. Taču neraugoties uz šiem apsvērumiem, Maskava nesen nosūtījusi savu lielāko cauruļu izbūves kuģi uz Baltijas jūru, norādot, ka “Nord Stream 2” politiskie mērķi - vājināt Ukrainu un palielināt Rietumeiropas atkarību no Krievijas dabasgāzes - ir uzvarējuši projekta nākotnes ekonomiskos apsvērumus.
Pirms divām nedēļām (4. maijā) Polijas valdība paziņoja, ka šī cauruļvada būvniecība sāksies tuvākajās dienās, saņemot visus nepieciešamos apstiprinājumus no projektā iesaistītajām valstīm un nodrošinot būvniecībai nepieciešamo naudu no Rietumu finansētājiem. Pēc Polijas amatpersonu teiktā, Ziemeļu – Dienvidu gāzes vads tiks pabeigts līdz 2022. gada 1. oktobrim - datumam, kurā beidzas Varšavas pašreizējais gāzes darījums ar Krievijas gāzes monopolistu “Gazprom”. Paredzēts, ka jaunā “Baltic Pipe” gāzes vada jauda būs desmit miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Paziņojumā par jaunā gāzes vada būvniecību, Polijas prezidents Andžejs Duda uzsvēra, ka tas kļūs par “pagrieziena punktu ceļā” uz Polijas enerģētisko neatkarību no Krievijas. Tas ļaus Polijai kļūt par reģiona gāzes mezglu, vairojot Polijas lomas nozīmību tādos projektos kā “Trīs jūru iniciatīva”. “Ir ļoti svarīgi, ka Polija ir viena no Ukrainas energoapgādes drošības garantētājām, kuru Krievija gadiem ilgi ir pakļāvusi gāzes un enerģijas šantāžai,” paziņoja Polijas prezidents.
Ziņas par jaunā gāzes vada celtniecību ar entuziasmu uzņemtas oficiālajā Kijevā, kura iepriekšējos gados asi iebildusi pret Krievijas virzīto “Nord Stream 2”, norādot, ka tas Maskavi dos visas nepieciešamās ietekmes sviras, lai izolētu un vēl vairāk vājinātu Ukrainu. Reaģējot uz Polijas izsludināto projektu, Ukrainas analītiķi norādījuši, ka “Baltic Pipe” Austrumeiropas reģiona valstīm, jo īpaši Ukrainai dos krietni lielāku drošību un stabilitāti. Ukraiņu analītiķi apgalvo, ka laikā, kad pasaulē samazinās energoresursu pieprasījums, tādējādi sarūk arī gāzes cenas, “Baltic Pipe” projekts var kļūt par iespēju Rietumeiropai mazināt Krievijas gāzes izmantošanu, tādējādi ļaujot pašai Eiropai līdz ar ASV būt daudz izlēmīgākai, atbalstot Ukrainu pret Krievijas agresiju.
Tikmēr Krievu analītiķi steidz atspēkot Ukrainas optimismu, apgalvojot, ka šādi Kijeva cenšas skaitīt cāļus pirms tie vēl ir izšķīlušies. Viņi norāda – par spīti grūtībām “Nord Stream 2” tiks pabeigts, turklāt šajā gadījumā jāņem vērā vairāki apstākļi.
Pirmkārt, lai gan pret “Nord Stream 2” tika vērstas Eiropas Savienības antimonopola regulējuma prasības, daudzi Eiropas patērētāji aizvien ir “laimīgi saņemt Krievijas gāzi”. Otrkātrt, Maskava aizvien nav atmetusi cerības, ka tā varēs ietekmēt “Baltic Pipe” attīstību, jo Polijas virzītajam gāzes vadam savā ceļā būs jāšķērso abi Krievijas būvētie “Nord Stream” cauruļvadi. Tas nozīmē, ka tālākai “Baltic Pipe” virzībai būs jāsaņem Krievijas piekrišana. Treškārt, pašreizējās gāzes pārvades jaudas starp Poliju un Ukrainu nav pietiekamas Ukrainai nepieciešamo gāzes apjomu nosūtīšanai. Lai gan šos starpsavienojumus ir iespējams paplašināt, tas būs gan laikietilpīgs, gan dārgs process, ja vien tam netiks piešķirts finansiāls Rietumvalstu atbalsts.