Globālie militārie izdevumi pagājušajā gadā pieauguši līdz 1981 miljardam ASV dolāru, kas ir 2,6% pieaugums, salīdzinot ar 2019.gadu, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) jaunākie dati. Valstis ar lielākajiem militārajiem tēriņiem, sastādot 62% no kopējiem militārajiem tēriņiem pasaulē bijušas ASV, Ķīna, Indija, Krievija un Lielbritānija. Ķīnas militārie izdevumi pieauguši 26.gadu pēc kārtas.
Šāds militāro izdevumu pieaugums noticis laikā, kad pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 4,4%, lielā mērā pateicoties “Covid-19” pandēmijas ekonomiskajai ietekmei. Tā rezultātā militārie izdevumi kā IKP daļa sasniedza vidēji 2,4% pasaulē, salīdzinot ar 2,2% 2019.gadā. Tas bijis lielākais militārā sloga pieaugums kopš pasaules finanšu krīzes 2009.gadā.
Kaut arī militārie izdevumi pieauga, dažas valstis, piemēram, Čīle un Dienvidkoreja pārdalīja militārajiem tēriņiem atvēlēto budžetu, daļu novirzot pandēmijas un tās seku likvidēšanai. Citas valstis, tostarp Brazīlija un Krievija, iztērēja ievērojami mazāk nekā paredzēts sākotnējos militārajos budžetos 2020.gadam.
ASV militārie tēriņi 2020.gadā sasniedza aptuveni 778 miljardus ASV dolāru, kas ir par 4,4% vairāk nekā 2019.gadā. ASV militārie izdevumi sastādīja 39% no kopējiem pasaules militārajiem tēriņiem 2020.gadā, padarot valsti par līderi ar lielāko budžetu, kas atvēlēts šāda veida izdevumiem. Šis bija trešais gads pēc kārtas, kad vērojama budžeta pieaugšana pēc tam, kad septiņus gadus pēc kārtas budžets ticis arvien samazināts.
Tiek lēsts, ka Ķīnas militārie izdevumi, kas ir otri lielākie pasaulē, 2020.gadā sasnieguši 252 miljardus ASV dolāru, kas ir 1,9% pieaugums salīdzinot ar 2019.gadu. Ķīnas tēriņu pieaugums daļēji saistīts ar valsts ilgtermiņa militārās modernizācijas un paplašināšanās plāniem saskaņā ar izteikto vēlmi panākt citas vadošās militārās lielvalstis.
“Lai gan NATO dalībvalstis 2020.gadā militārajām vajadzībām iztērēja vairāk nekā 2% no sava IKP, dažos gadījumos tas, iespējams, bijis saistīts ar pandēmijas ekonomisko ietekmi, nevis apzinātu mērķi sasniegt šo 2% robežu,” sacīja pētnieks Dr. Djego Lopezs da Silva.
Krievijas militārie izdevumi 2020.gadā pieauga par 2,5%, sasniedzot 61,7 miljardus ASV dolāru, tomēr faktiskie izdevumi bijuši par 6,6% mazāki nekā sākotnējais budžets, kas ir lielāks iztrūkums nekā iepriekšējos gados.
