M.Kazāks: privātās digitālās valūtas attīstība ir drauds monetārajām sistēmām

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Kazāks
Foto: Ēriks Ēriksons/Aizsardzības ministrija

Eiropas Centrālā banka nedrīkst atpalikt digitālās valūtas ieviešanā, jo tādējādi tiktu zaudēta kontrole pār naudas plūsmām un maksājumu sistēmām, kas tālāk varētu novest pie ekonomikas stimulēšanas spēju zaudēšanas, tā intervijā portālam “Sargs.lv” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka, attīstoties tehnoloģijām arvien vairāk sabiedrībā pieaug pieprasījums pēc digitālajām valūtām.  Tādējādi pašlaik savas digitālās valūtas izstrādā gan Eiropas Centrālā banka, gan Zviedrija, gan Ķīna. 

“Tas ir neizbēgami. Tehnoloģijas strauji attīstās strauji un nodrošina, ka pakalpojumi var tikt sniegti ātrāk un lētāk. Iedzīvotāji un uzņēmēji ir gatavi šos risinājumus izmantot. Ja centrālās bankas to nedarīs, tad to darīs privātais sektors, un mēs redzēsim tādus piedāvājumus kā “LIBRA”. Tas bija pirmais starta šāviens. Tas vienlaicīgi pierādīja, ka tehnoloģijas tam ir gatavas, savukārt, sabiedrība ir gatava šādus produktus izmantot,” sacīja M. Kazāks.

Viņš arī uzsvēra, ka nevienas valsts Centrālā banka šo procesu nedrīkst ignorēt, jo tādējādi tā zaudēs kontroli pār naudas plūsmu un maksājumu sistēmām.

“Tādā gadījumā situācijās, kad ekonomika pārkarsīs, vai tajā būs recesija, centrālās bankas nespēs palīdzēt. Palīdzēt ekonomikai ar monetāriem līdzekļiem var vien tad, ja centrālo banku rokās ir šādi instrumenti,” viņš skaidroja, piebilstot, ka šobrīd arvien vairāk privāto uzņēmumu pauž vēlmi ieņemt tradicionālo centrālo banku lomu naudas plūsmu kontrolē.

“Iedomāsimies piemēru – Eirozonas areālā “Libra” vai, nedod Dievs “Bitkoins”, kura izstrādātāji un īpašnieki pat nav skaidri zināmi, pēkšņi kļūst par plaši izmantotu valūtu. Šo situāciju varētu droši salīdzināt ar to, kāda būtu, braucot ar vasaras riepām pa ledu. Šādu ekonomiku vairs nebūtu iespējams ne stimulēt, ne atdzesēt.”

Viņš atzina, ka nav zināms, kā šādos apstākļos rīkotos privāto valūtu turētāji. Ja tās tiktu izmantotas arvien plašāk, centrālo banku kontrole pār šiem procesiem vienkārši izzustu, lai gan to uzdevums visā pasaulē ir strādāt sabiedrības labā, lai pasargātu to no ekonomikas recesijas vai burbuļiem.

“Centrālajām bankām ir jābūt spējīgām pildīt tām uzliktās funkcijas, nodrošinot pēc iespējas labākas ekonomikas attīstības iespējas. Ja pār naudu tiktu zaudēta kontrole, vienlaicīgi nebūtu iespējams cīnīties arī pret tādām lietām kā naudas atmazgāšana vai nelegālās naudas plūsmas. Citiem vārdiem sakot, atdodot kādam šīs funkcijas, palielinātos ģeopolitiskie un noziedzības riski. Vienkārši runājot, tiktu radīts bardaks.”

Kazāks atzina, ka šobrīd privāto digitālo valūtu attīstība ir uzskatāma par pasaulē iedibināto monetāro sistēmu draudu un nevar tikt atstāta pašplūsmā. Šo problēmu mūsdienās apzinās daudzu valstu centrālās bankas.

Dalies ar šo ziņu