Krievijas aizsardzības sektoram noteiktās Rietumvalstu sankcijas ne vien būtiski iedragājušas tā attīstību, bet likušas Krievijas varas iestādēm novirzīt ievērojamus resursus aizsardzības industrijas stiprināšanai no civilo nozaru uzņēmumiem. Tas gala rezultātā licis iedragāt visu Krievijas ekonomiku, tā savā jaunākajā publikācijā domnīcā “Riddle” uzsver Eirāzijas sociālo un politisko procesu eksperts Pāvels Luzins.
Rietumos un Krievijā bieži parādās viedoklis, ka Rietumu sankcijas maz ietekmē Krievijas ekonomiku un tās politiku, taču viens ir skaidrs – sankciju ietekmē ievērojamu triecienu ir saņēmusi Krievijas aizsardzības industrija; sankcijas kavē tās attīstību gan industriālā, gan tehnoloģiskā plaknē.
Luzins uzsver, sankciju mērķis, ir nevis piespiest to objektu mainīt savu politiku, bet gan palielināt tās izmaksas un iegrožot rīcības brīvību, vienlaikus cenšoties saglabāt rīcības brīvību sankcijas uzlikušajai pusei.
Lai arī Rietumu sankcijām nav izdevies sašķelt Krievijas politisko eliti, tās ir nodarījušas neizbēgamu un iespaidīgu kaitējumu Krievijas aizsardzības sektoram un līdz ar to – visai Krievijas politiskajai sistēmai. Maskava ir pieņēmusi, ka tā vienmēr spēs pielāgoties sankcijām, taču, jo ilgāk tās turpinās, jo lielākas grūtības Krievijai rodas sankciju iespaidā.
Aizsardzības sektorā sankcijas ir pārtraukušas Krievijas uzsākto straujo modernizācijas ceļu, palielinot attīstības izmaksas un liekot ieguldīt aizvien lielākus resursus industriālajā spiegošanā un ekipējuma iegādē no trešajām valstīm.
Šādos apstākļos no Rietumu tehnoloģijām izolētā Krievijas aizsardzības industrija ir kļuvusi nestabila. Jaunās pret Krieviju vērstās sankcijas vēl vairāk palielina saspringumu, kas rodas, aizvien vairāk un vairāk resursu novirzot attīstības status quo saglabāšanai. Jaunās ASV sankcijas, par kurām ASV Valsts departaments ir paziņojis, šīs problēmas tikai palielinās vēl vairāk.