Krievijas un Rietumvalstu “sankciju karš” licis Latvijas uzņēmējiem samazināt sadarbību ar Krieviju, taču apjomi aizvien ir nozīmīgi. Eksperti uzsver, šī sadarbība jāvērtē uzmanīgi, jo Krievijai ekonomisko sviru raustīšana politisku mērķu sasniegšanai nav sveša. Latvijā aizvien nav vienotas politikas pret Krievijas ekonomiskās ietekmes mazināšanu. Taču ir labā ziņa – šādu līdzekļu kļūst mazāk pašas Krievijas rokās.
Saknes Latvijas ekonomiskajai sadarbībai ar Krieviju meklējamas vēsturē. Ja brīvvalsts laikā Padomju Krievija un vēlāk arī PSRS nebija starp lielākajiem tirdzniecības partneriem, tad līdz ar Latvijas okupāciju situācija mainījās. Latvija tika ierauta PSRS kopējā ekonomikā, izveidojot gan piegāžu kanālus, gan noieta tirgus. Sabrūkot PSRS, Latvija pēkšņu sastapās ar jaunu realitāti – te ražotie produkti kvalitātes ziņā vai nu atpalika no Rietumos pieprasītajiem, vai tos vienkārši neatpazina. Tomēr uzņēmumiem vajadzēja pelnīt, tāpēc eksporta tirgi tika meklēti ierastajā vidē - Krievijā un bijušajā PSRS teritorijā. To lieliski apzinājās Krievija, kura kopš deviņdesmitajiem gadiem, izmantojot dažādu aizliegumu un sankciju sviras, centusies ietekmēt valsts ārpolitisko virzību. Un tam aizvien ir pamats. Piemēram, tranzīta nozarē, jo īpaši dzelzceļa pārvadājumos atkarība ir kritiska. Latviju ar Krieviju aizvien vieno padomju laikos būvētie vienādā platuma sliežu ceļi, kamēr dzelzceļa savienojumi ar Rietumeiropu okupācijas laikā tika likvidēti. Labāka situācija ir energoapgādē. Gāzes tirgus atvēršana, kā arī pārvades un glabāšanas sistēmu nodošana neatkarīgam operatoram pavērušas iespēju kurināmo brīvi iegādāties citviet. Savas reformas vēl gaida elektrības pārvades sistēma, kura aizvien ir sacilpota ar Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, nevis Rietumeiropu.
Lai gan tirdzniecības attiecības starp Rietumiem un Krieviju kopš 2014. gada, kad tā okupēja Ukrainai piederošo Krimu un izraisīja konfliktu Austrumukrainā, ir mazinājušās, tās aizvien nav mazas. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēc neliela eksporta apjomu samazinājuma, kāds bija vērojams pēc 2014. gada, pērn rādītāji jau pārsniedza pirmskonflikta periodu. Aug arī imports. Tas Krieviju ierindo kā trešo nozīmīgāko ārējās tirdzniecības partneri ar vairāk nekā trīs miljardu eiro vērtu apgrozījumu. Vērienīgs ir arī Krievijas investīciju apjoms Latvijā. Šīs valsts iedzīvotāji un uzņēmumi šeit ieguldījuši vairāk nekā 700 miljonus eiro teju 6000 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā, ierindojot Krieviju kā otro lielāko ārvalstu investoru izcelsmes valsti.
Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks gan ir pārliecināts – būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku līdz šim piemērotās Krievijas sankcijas nav atstājušas. “Jā, uzņēmēji to jūt, bet vēsture rāda, ka bizness un visa Latvijas ekonomika šādiem pavērsieniem jau ir gatava. Dažiem sankciju politika, protams, izrādās sāpīga, taču izaugsmi, kura zudusi Krievijas tirgos, uzņēmēji allaž spējuši kompensēt citviet,” stāsta M. Kazāks.
Viņaprāt, tieši ekonomisko sviru raustīšana bijis viens no iemesliem, kāpēc sadarbība ekonomikā vairs nav tik liela. Ir arī vēl kāds iemesls - Krievijas ekonomikas pamatu un lielākos ieņēmumus aizvien veido naftas un tās produktu tirdzniecība. Ja naftas cena ir augsta – palielinās iedzīvotāju pirktspēja, ja zema - tā krīt. Savukārt Krievijā plaši izplatītā korupcija un līdzekļu izsaimniekošana gan valsts pārvaldē, gan lielo uzņēmumu vadībās noved pie zemas ekonomiskās izaugsmes, kura neveicina strauju pirktspējas palielinājumu. “Krievija Latvijas uzņēmējam nav tas tirgus, kurš dos izaugsmi gan jaudas, gan kapacitātes ziņā,” secina ekonomists.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks skaidro, ka Latvijā vēlmi uzturēt daudz atvērtākas saites ar Krieviju vēlas atsevišķu uzņēmēju grupa, kurai bizness cieši saistīts ar Krieviju. Šie cilvēki draud kļūt par Krievijas varas ietekmes aģentiem Latvijā
Līdz šim sperti vairāki soļi ekonomiskās drošības stiprināšanā, piemēram, kopš 2017. gada tika atvērts dabasgāzes tirgus, paverot iespējas klientiem iegādāties gāzi no citiem tirgotājiem. Tāpat uzsākts Baltijas valstis un Rietumeiropu savienojošais “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas projekts, kas radīs alternatīvas kravu plūsmai no Krievijas. ASV spiediena rezultātā iepriekšējos gados likvidēta arī šaubīgo klientu bāze Latvijas nerezidentus apkalpojošajās bankās.
T.Rostoks min, ka būtiska ir Latvijas valdības pozīcija attiecībā pret kompensāciju izmaksu uzņēmējiem, kurus ietekmējuši Krievijas noteiktie importa aizliegumi. Ja grūtības radušās politiski motivēta spiediena rezultātā, nekāda valsts palīdzība nepienākas. Latvijas kompānijas ar to rēķinās. Tālab pēdējo gadu laikā virkne tādu tradicionālo eksporta nozaru, kā, piemēram, zivju konservu ražotāji savu produkciju jau realizē Rietumeiropā, Krievijai atlicinot vien nelielu daļu apjoma
M.Kazāks gan uzskata, ka Latvijā šāda politika pamazām top. Tiesa pārāk strauja Krievijas ietekmes mazināšana var izrādīties kaitīga pašai Latvijai, jo īpaši tādās jomās, kā tranzīta nozare. “Nebūtu prātīgi pēkšņi pateikt, ka mēs apturam visas naudas plūsmas. Ja tā notiktu, tad liela daļa citu Eiropas valstu vienkārši pārņemtu mūsu biznesa daļu. Mūsu uzdevums kā Eiropas Savienības valstij ir drīzāk radīt labvēlīgāku vidi godīgajam biznesam un neļaut negodīgam biznesam tik vienkārši dzīvot. Tā vairs nav Latvijas izšķiršanās - vai mums ir, vai nav bizness ar Krieviju. Te drīzāk ir jautājums – ko mēs un Rietumu pasaule varam darīt, lai tiktu panākta principu ievērošana, piemēram “nē” naudas atmazgāšanai. Praksē šīs lietas ir grūtāk panākamas,” atzīst Latvijas Bankas pārstāvis.
Tikmēr T.Rostoks uzsver- lai kā ekonomiskās sviras politisko mērķu vārdā censtos izmantot Krievija, tās iespējas ir ierobežotas. “Ja šādi instrumenti tiek izmantoti pret Latviju, Lietuvu vai Ukrainu, to redz arī citas valstis, kurām samazinās uzticamība Krievijai un pieaug vēlme saraut tirdzniecības attiecības ar šo valsti. Ja šo saikņu vairs nav, vai tās ir ļoti vājas, tad kā gan Krievija var ietekmēt savus kaimiņus? Vairs nekā!”
Eksperti atzīst, ka pēc pēdējo sankciju noteikšanas, pašas Krievijas atbildes pasākumi vairs nav tik iespaidīgi. Tādējādi, pat ja “gribas iesist ar āmuru kaimiņvalstīm”, tas nav iespējams, jo šādi tirdzniecība ar Krieviju tiek politizēta tās pašas partnervalstīs, kurās aug risks pilnībā atteikties no Krievijas kā sadarbības partnera.