Maija sākuma, Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka tuvākajās dienās tiks uzsākta nozīmīga gāzesvada celtniecība no Norvēģijas. Polijas gāzes tīkla operators “Gaz-System” 30. aprīlī noslēdza līgumu ar Itālijas inženierkompāniju “Saipem” par Baltijas cauruļvada posma būvniecību starp Dāniju un Poliju.
Baltijas cauruļvads sāks darboties 2022. gada oktobrī, tātad īsi pirms Polijas gāzes piegādes līguma termiņa beigām ar Krievijas gāzes monopolistu “Gazprom”. Līdzās Svinojuščes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim un jaunam objektam Gdaņskā, Polija cenšas spert pakāpeniskus soļus neatkarības nodrošināšanai no Krievijas enerģijas plūsmām.
Turklāt ar šī gāzesvada palīdzību, Polija nākotnē varēs reeksportēt gāzi uz kaimiņvalstīm, tajā skaitā arī Ukrainu. Tas nopietni ietekmēs Krievijas pašreizējo vadošās gāzes piegādātāja statusu Centrālajā un Austrumeiropā. Turklāt Baltijas cauruļvads kalpos par galveno ziemeļu – dienvidu koridora posmu –Trīs jūru iniciatīvas ietvaros.
"Ja mēs runājam par pilnīgu gāzes piegāžu diversifikāciju Polijai un valsts pilnīgu neatkarību no Krievijas piegādēm, tad Baltijas cauruļvada būvniecība būs nozīmīgs pagrieziena punkts Polijai," sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda.
Plānotais savienojums, kurš zem Baltijas jūras vedīs no Polijas līdz pat Norvēģijas gāzes atradnēm un Dāniju, ir infrastruktūras projekts, ko izstrādājušas Polijas kompānija “Gaz-System” un Dānijas “Energinet”. Gāzes savienojums katru gadu Polijai piegādās 10 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Itālijas inženieru firma “Saipem” izstrādās un būvēs gāzesvada jūras piekrastes daļu,kas ved no Dānijas uz Poliju.
Līgums ietver maģistrālā cauruļvada būvniecību zem Baltijas jūras, kā arī sadales sistēmas izveidi gan Polijā, gan Dānijā. Līgums paredz 275 kilometru garā cauruļvada izbūvi starp Dāniju un Poliju ūdens dziļumā, kas sasniegs pat 57 metrus. Šos darbus veiks “Saipem S” klāja kuģi. Darbi, saskaņā ar līgumu izmaksās kopumā par 1,5 miljardus eiro. Tie sāksies 2021. gada vasarā.