Ukrainai vajag noturēties šo ziemu, un tad jau pavasarī tā var iegūt pārsvaru karā pret Krieviju, bet līdz ASV Neatkarības dienai 4. jūlijā panākt mieru, uzskata bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs.

Diskusijās par plānoto militāro mācību poligonu Kapčamiestā, Lietuvas dienvidos, iesaistās Krievijas vēstījumus izplatoši propagandisti, brīdināja Lietuvas Valsts drošības dienesta vadītājs Remiģijus Bridiķis.

Ukrainas valsts pārvaldē notikušas nozīmīgas pārmaiņas – par prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāju iecelts līdzšinējais militārā izlūkdienesta (GUR) vadītājs Kirilo Budanovs. Izdevums “Politico” analizē, kā leģendārajam izlūkam, kurš nupat kārtējo reizi apmuļķojis Krievijas specdienestus, izdosies nomainīt frontes operācijas pret sarežģīto...

ASV prezidenta Donalda Trampa sankcionētā ASV militārā operācija Venecuēlā, no valsts izvedot prezidentu Nikolasu Maduro un viņa sievu Sīliju Floresu, ir vērtējama pretrunīgi, atzina Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Krievija arī turpmāk attīstīs militāro infrastruktūru Baltkrievijas teritorijā, lai atbalstītu agresiju pret Ukrainu un radītu priekšnoteikumus iespējamiem nākotnes militāriem scenārijiem pret NATO. Šādu vērtējumu snieguši ASV bāzētā Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi, analizējot Krievijas pēdējos triecienus Ukrainas rietumu reģionu dzelzceļa...

Aizvadītais gads robežpārkāpēju radītā spiediena ziņā ir bijis saspringts, pirmdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" vērtēja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Krievija apgalvo, ka 2025. gadā esot sagrābusi vairāk nekā 6300 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, taču šie paziņojumi neatbilst reālajai situācijai kaujas laukā. Par to teikts ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) analītiķu jaunākajā ziņojumā.

Eiropas sabiedrotie, kas atbalsta Ukrainu cīņā pret Krieviju, apgalvo, ka strādā, lai aizsargātu demokrātisku valsti, ievērotu starptautiskās tiesības un pretotos Krievijas agresijai. Taču, kā raksta “The Wall Street Journal”, šī motivācija ir balstīta arī pašu interesēs: Eiropa uzskata, ka Maskavai izdevīgs darījums var izraisīt plašāku karu, kas...

Krievija joprojām sagaida diezgan nopietnu kapitulāciju no Ukrainas puses, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Krievija, visticamāk, noraidīs jebkuru ASV izstrādātā miera plāna versiju, jo uzskata to par šķērsli savu mērķu sasniegšanai Ukrainā un pasaulē. Pie šāda secinājuma nonākuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi, izskatot pēdējos Kreml̦a informatīvos signālus.

Jaunākās sarunas par Ukrainas miera plānu nedod pamatu uztraukumam par iespējamu negatīvu ietekmi uz drošības situāciju Baltijas reģionā, uzskata Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kamēr Ukraina apsver ASV uzspiesto miera līgumu, kas sākotnēji atzīts par nelabvēlīgu Kijivai, Krievija varētu sākt gatavot uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm drīz pēc tam, kad Ukrainas kaujas laukos apklusīs ieroči. Tā pagājušajā nedēļā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notikušajā Baltijas drošības konferencē brīdināja ASV bāzētā “Starptautiskā kara...

NATO ir sagatavoti plāni ko darīt ar tā saukto Kaļiņingradas jeb agresorvalsts Krievijas kontrolēto Kēnigsbergas apgabalu gadījumā, ja Krievija nolemtu uzbrukt kādai no alianses dalībvalstīm, tā intervijā Polijas militārās nozares medijam “Defence 24” atzina NATO Sabiedroto spēku augstākais komandieris ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs.

Līdzīgi kā filmā "Straume" tiek pārbaudīta Latvijas iedzīvotāju spēja būt vienā laivā, otrdien valsts svētkiem veltītajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants.

Balstoties uz Stratēģisko un starptautisko studiju centra (CSIS) šī gada septembrī publicēto pētījumu “Karš un mūsdienu kaujas lauks”, piedāvājam ieskatu svarīgākajās atziņās un vērojumos par laikmetīgo karadarbību. Iepriekšējās rakstu sērijas daļās aplūkots, kā mūsdienu karadarbība pārveido globālo varas līdzsvaru, kā arī tas, kā tehnoloģijas...

Balstoties uz Stratēģisko un starptautisko studiju centra (CSIS) šī gada septembrī publicēto pētījumu “Karš un mūsdienu kaujas lauks”, piedāvājam ieskatu svarīgākajās atziņās un vērojumos par laikmetīgo karadarbību. Pirmā rakstu sērijas daļa tika veltīta tam, kā mūsdienu karadarbība pārveido globālo varas līdzsvaru un sabiedrības noturību, savukārt...

Karadarbība Ukrainā un Tuvajos Austrumos ir pārrakstījusi ne tikai reģionālo drošības karti, bet arī izmainījusi pašu kara būtību. Tie iezīmē laikmetu, kurā tehnoloģijas, politika un sabiedrība saplūst vienotā sistēmā, bet uzvara arvien vairāk ir atkarīga no noturības un spējas pielāgoties, nevis tikai no bruņojuma vai skaitliskā pārspēka...

Drošības situācija Latvijā kļūst arvien izaicinošāka, ceturtdien intervijā LTV "Rīta panorāmā" sprieda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Krievijas kā uzbrucēja priekšrocība ir tāda, ka tai ir viegli noorganizēt mazas sabotāžas, kuras Rietumiem ir grūti paredzēt, sacīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns.

Baltijas jūra pēdējos gados arvien skaidrāk iezīmējas kā hibrīdkonfrontāciju zona. Tajā norisinās procesi, kas šķietami ievēro likuma rāmi, bet faktiski tiek izmantoti kā ietekmes un spiediena mehānismi. Kopš 2023. gada beigām Rietumu izlūkdienesti novērojuši pieaugošu Krievijas tā dēvētās “ēnu flotes” aktivitāti jeb civilos kuģus, kas pārveidoti...

Eiropas valstīm ir jāpāriet uz "kara režīmu", lai aizsargātu un uzturētu mieru kontinentā. Ar šādu aicinājumu intervijā RND nāca klajā Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jūnsons.

Neraugoties uz trešo gadu, kad Ukrainā norit Krievijas pilna mēroga iebrukums, Eiropas valstis aizvien nav izdarījušas pietiekami, lai sagatavotos iespējamajai pretstāvei ar agresoru, arī attiecībā pret Ukrainas atbalstu, Eiropai pietrūkst skaidra redzējuma par sasniedzamo kara rezultātu. Tik skarbu kritiku sarunā ar portālu “Sargs.lv” pauda...

Apvienotā Karaliste saskaras ar pieaugošu apdraudējumu no naidīgām valstīm, piemēram, Krievijas, Irānas un Ķīnas, bet terorisma risks ir "milzīgs", jo "Al-Qaeda" un ISIS cenšas radikalizēt potenciālos teroristus. Par to paziņojis Lielbritānijas iekšējās izlūkošanas dienesta (MI5) vadītājs Kens Makallums, ziņo “Reuters”.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas drošības vide ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Karadarbības daba ir kļuvusi digitālāka un tehnoloģiski sarežģītāka, kas ļauj Krievijai īstenot hibrīdoperācijas arī ārpus frontes līnijām. Par to, kā šīs pārmaiņas ietekmē kara raksturu, kādu lomu tajā ieņem jaunās tehnoloģijas un cik gatava...

“Mans vēstījums [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam ir tāds, ka mēs ne tikai gatavojamies, bet arī ieguldām spējās un būsim tik spēcīgi, lai nevienam pat neienāktu prātā pārbaudīt mūsu drošību,” paneļdiskusijā “Kas notiek ceļā uz mieru caur spēku?” ikgadējās Rīgas konferences ietvaros sacīja ASV vēstnieks NATO Metjū Vaitekers (Matthew...

Krievijas militāro lidaparātu provokācijas un arvien pieaugošie dronu uzbrukumi apliecina, ka drošības vide Baltijas reģionā kļūst arvien izaicinošāka. Igaunija uz notiekošo reaģē izlēmīgi – valdība ir apņēmusies aizsardzībai atvēlēt vairāk nekā 5% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem visā NATO. Galvenās prioritātes ir...

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Sākoties jaunajam studiju periodam, Latvijai nedraudzīgu valstu ietekmei var tikt pakļauta arī akadēmiskā vide, brīdina Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

NATO ir saskārusies ar nopietnāko tās gaisa telpas pārkāpumu kopš alianses dibināšanas pirms vairāk nekā 75 gadiem, kad 19 Krievijas lidroboti ielidoja Polijas gaisa telpā. Alianses ģenerālsekretārs Marks Rite reakciju uz 10. septembra iebrukumu nosauca par "ļoti veiksmīgu", lai gan Polijas un Nīderlandes iznīcinātāji notrieca tikai 4 dronus. Jau...

Krievijā un Baltkrievijā ir sākušās stratēģiskās mācības “Zapad 2025”. Lai gan to aizsegā iespējams veidot abu agresorvalstu karaspēka grupējumus reālam militāram iebrukumam, pašreizējā izlūkošanas informācijas analīze neliecina, ka šobrīd tiktu gatavots šāda veida grupējums, savā jaunākajā pārskatā secina Militārās izlūkošanas un drošības dienests...

Kamēr starptautiskajā sabiedrībā pieaug diskusijas par iespējamiem miera scenārijiem starp Ukrainu un Krieviju, Kijivai tiek izdarīts spiediens apsvērt kompromisus, tostarp atkāpšanos no daļas teritoriju, kuras Krievija vēl nav ieņēmusi. Kā vēsta Eiropas politikas analīzes centrs (CEPA), šāda piekāpšanās Ukrainas sabiedrībā un bruņotajos spēkos...

Lai lemtu par Latvijas bruņoto spēku nosūtīšanu miera uzturēšanā uz Ukrainu, jābūt skaidrībai, kādas būs drošības garantijas un Eiropas valstu loma procesā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Krievijas mērķis gaidāmajās sarunās Aļaskā ir sanaidot Ukrainu ar ASV, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Vācijai tuvākajos gados nav jābaidās no Krievijas iebrukuma, paziņojis nesen izveidotās Teritoriālās aizsardzības divīzijas komandieris, Bundesvēra ģenerālmajors Andreass Henne.

Mūsdienu konfliktos liela loma ir uzbrukumiem no gaisa, tāpēc pretgaisa aizsardzībai ir jābūt prioritātei visās trīs Baltijas valstīs, intervijā sacīja Izraēlas militāro tehnoloģiju kompānijas "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors Romāns Palarija.

Krievija ir ļoti liels meistars informatīvajā karā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Pārskatāmā nākotnē iespējamā Palestīnas valsts atzīšana nemainīs Izraēlas plānus Gazas joslā, tādu viedokli pauž Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietniece Sintija Broka-Kovalevska.

Ja ASV piemēros sekundārās sankcijas Ķīnai un Indijai, tās varētu attālināties no Krievijas, padarot to ekonomiski un politiski izolētāku, līdz ar to arī militāri ievainojamāku, tādu viedokli pauž Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.

Nesen mediji ziņoja, ka Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji sarunā ar ES galveno diplomāti Kaju Kallasu it kā esot norādījis, ka Pekina nevar pieļaut Krievijas sakāvi karā pret Ukrainu. Austrālijas armijas atvaļinātais ģenerālis un militārais analītiķis Miks Raiens, kurš daudz uzmanības pievērš Krievijas–Ukrainas karam, uzskata, ka ir vismaz trīs...

Uzreiz pēc NATO samita Hāgā aicinājām uz interviju aizsardzības ministru Andri Sprūdu, lai noskaidrotu, kā gāja Latvijai šajā samitā un ko no pieņemtajiem lēmumiem varam gaidīt. Runājām arī par sabiedroto klātbūtni, aizsardzības finansējumu un to, kā Latvija plāno izmantot Eiropas Savienības resursus.

Rudenī paredzētās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās stratēģiskās militārās mācības "Zapad-2025" patlaban vairāk vērtējamas kā informatīva ietekmes operācija, šādu vērtējumu pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

Stratēģiskā komunikācija nav tikai tehnisks instruments, bet valsts aizsardzības būtiska sastāvdaļa, kuras pamatā ir cilvēku uzticība, sapratne un iesaiste. Tā uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds, uzrunājot "Riga Stratcom Dialogue 2025" dalībniekus konferences otrās dienas atklāšanā. Viņš norādīja, ka sabiedrības iesaiste un komunikācija ir...

Pasaules informatīvā vide kļūst arvien haotiskāka, un tās radītie izaicinājumi tieši ietekmē sabiedrību spēju vienoties par kopīgu realitāti. Par to "Riga Stratcom Dialogue 2025" atklāšanas runās uzsvēra NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ukrainas spēki ir labi sagatavoti iespējamai Krievijas atbildei uz svētdien veiktajiem dronu uzbrukumiem Krievijas aviobāzēs izvietotajiem tālās darbības bumbvedējiem, medijiem sacīja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Šī gada maijā Rīga kļūs par Eiropas dronu tehnoloģiju centru, uzņemot starptautisku Dronu samitu, kas pulcēs aizsardzības nozares vadošos ekspertus, pētniekus un uzņēmējus. Pasākuma līdzorganizators – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – šajā iniciatīvā ienes zinātnes un inovāciju perspektīvu. Universitātes inovāciju prorektore Liene Briede...

Kādas rudenī izvērtīsies Krievijas un Baltkrievijas kopīgās stratēģiskās mācības "Zapad-2025", būs ļoti atkarīgs no situācijas Krievijas karā Ukrainā, intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

ASV atkārtoti aicina Krieviju izbeigt agresiju pret Ukrainu un noslēgt pamieru, taču Kremlis joprojām spītīgi bloķē jebkādus centienus. Vācu medijs "BILD" ziņo, ka Rietumu politiskajos kuluāros parādījies satraucošs pieņēmums: kara beigās Vladimira Putina režīmu varētu satricināt nopietni iekšpolitiski izaicinājumi.

Krievijas diktators Vladimirs Putins cenšas izmantot Uzvaras dienas parādi Maskavā kā apliecinājumu tam, ka "Kremļa vara joprojām ir stipra". Tomēr britu laikraksta “The Times” komentētājs Rodžers Boiss norāda – šī pasākuma patiesā nozīme ir daudz neskaidrāka.

Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu, 4. maijā Talsos norisinājās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) diena - Brīvības svētki un militārā parāde. Piedāvājam aizsardzības ministra apsveikumu visiem Latvijas iedzīvotājiem šajā svētku dienā.

Vidējā un ilgtermiņā Krievijai būs arvien grūtāk atgriezties pie miera laika ekonomikas - tas savukārt rada iekšējo pieprasījumu uzturēt agresīvu ārpolitiku un turpināt bruņošanos, teikts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) apdraudējuma novērtējumā un aizvadītā gada darbības pārskatā.