87 gadu vecumā mūžībā devies trimdas latviešu vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Jānis Arveds Trapāns, kurš bija Latvijas Republikas aizsardzības ministra amatā no 1994. līdz 1995. gadam.

18. jūlijā militārajā bāzē “Ādaži” notika Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandiera maiņas ceremonija, kuras laikā pēc diviem gadiem intensīva un atbildīga dienesta komandvadību no pulkveža Oskara Kudļa pārņēma pulkvedis Igors Kļaviņš. Šī pāreja notiek laikā, kad brigāde turpina būt Latvijas profesionālās armijas kodols un viena no...

Karš daudzas lietas saliek pa plauktiem, atklājot patiesās sejas. Latvieši ar sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir pierādījuši, ka var būt gan svarīgi sabiedrotie, gan tuvi draugi, kurus ciena ne tikai ukraiņi, bet ar ko būtu jālepojas pašiem latviešiem. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka latviešu izcelsmes Ukrainas bruņoto spēku...

Šodien, 22. janvārī, Aizsardzības ministrijā notika svinīga ceremonija, kuras laikā aizsardzības ministrs Andris Sprūds pasniedza goda zīmi “Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā” ģenerālleitnantam Leonīdam Kalniņam. Šis apbalvojums izsaka augstāko atzinību par viņa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas valsts aizsardzības sistēmas stiprināšanā un...

Latvijas Neatkarības karā jaundibinātās Latvijas teritorijā iebrūkošās Sarkanās armijas panākumi 1919. gada janvārī bija ļoti strauji. Šādos apstākļos noturēt kaut nelielu, bet kaujas spējīgu karaspēku, kam pietika motivācijas turēties pretī lieliniekiem, varēja tikai pieredzējis virsnieks – Oskars Kalpaks. Viņš uzņēmās veidot kaujas spējīgu...

Šis ir manas rezerves karavīra dienasgrāmatas piektais un noslēdzošais ieraksts, kurā varēsiet lasīt par kaujas šaušanu 200 metru distancē pa mērķi savā dzimšanas dienā, kā arī par vārdos neaprakstāmajām sajūtām, dodot karavīra zvērestu Alūksnes ezera krastā. Vai pēc šī trīs nedēļu ilgā rezervistu kursa es jūtos ļoti zinoša un varoša militārajā...

Mani sauc Elīna, un savu 42. dzimšanas dienu es šogad sagaidīju unikāli – kā kursante brīvprātīgo rezervistu militārās pamatapmācības kursā. Dzimšanas diena bija neaizmirstama kaut vai ar faktu vien, ka tur atrados, turklāt kā papildu dāvana todien bija kaujas šaušana pa mērķi 200 metru distancē. Brīvprātīgo rezervistu kursu Nacionālie bruņotie...

Intars Rešetins – Pētersons ir Latvijā labi pazīstams aktieris, režisors, televīzijas raidījumu un pasākumu vadītājs, taču ne visiem zināms, ka viņš jau kopš 2022. gada nogales ir arī zemessargs. “Sargs.lv” aicināja viņu uz interviju, lai noskaidrotu, kādēļ viņš izvēlējās kļūt par daļu no Zemessardzes, ko dienests viņam ir sniedzis un kā to...

Sarunu ar Starptautiskās Šaha federācijas FIDE valdes priekšsēdētāja vietnieci/rīkotājdirektori Danu-Reiznieci Ozolu esam noorganizējuši Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljona kazarmās. Pirms nepilniem trīs gadiem Dana bija Saeimas deputāte ar ilggadēju pieredzi politikā. Viņa joprojām sevi asociē ar politiķi, atzīstot...

“Mēs Zemessardzē darām lietas, par kurām cilvēki maksā lielu naudu dažādās ekstrēmo piedzīvojumu nometnēs, lai apgūtu līderību un izdzīvošanas prasmes. Zemessardzē tas viss tiek mācīts bez maksas, turklāt šī ir lieliska vieta, kur iegūt gan draugus, gan biznesa partnerus,” par 2022. gada martā pieņemto lēmumu iestāties Zemessardzē saka mediju...

96 gadu vecumā mūžībā devies bijušais Aizsardzības ministrijas ārštata konsultants, atvaļinātais vecākais kara ierēdnis Egons Goldšmits, vēsta Aizsardzības ministrija. E. Goldšmits kopš Nacionālo bruņoto spēku atjaunošanas pirmsākumiem 1991. gadā devis būtisku ieguldījumu NBS attīstībā, izstrādājot ieteikumus, tehniskos dokumentus un reglamentus...

Rīt, 27. oktobrī, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecībā notiks Nacionālo bruņoto spēku Sakaru skolas karoga pasniegšanas ceremonija.

Šā gada augustā norisinājās pirmā militārās pamatapmācības nometne Kiberaizsardzības vienības zemessargiem, kuru organizēja pati vienība. Līdz šim Kiberaizsardzības vienības zemessargi pievienojās citu Zemessardzes vienību pamatpapmācības nodarbībām, vai arī uz vienību pārnāca no citām Zemessardzes vienībām, kur militārā pamatapmācība jau bija...

Trešdien, 1. jūnijā, Gulbenes novada Stāmerienā, Stāmerienas pils pagalmā svinīgā ceremonijā Zemessardzes 25.kaujas atbalsta bataljona komandiera amatā stāsies pulkvežleitnants Raivo Jaunslavietis, nomainot līdzšinējo bataljona komandieri pulkvežleitnantu Ģirtu Pintānu.

"...Goppers. Vidēja auguma, kaut gan diezgan plecīgs, tomēr vairāk inteliģenta nekā zaldāta figūra; gaišs skatiens, izmocīta skumja seja, kas liecina par dzīvi sevī, kaulainas, nervozas rokas, balss runājot dreb, tembrs patīkams [...] Jūs skatāties uz diviem virsnieku Sv. Jura krustiem, uz daudzām zeltītām svītriņām uz kreisās rokas, kas liecina...

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba balatjona Godasardzes rota ir vienīgā bruņoto spēku vienība, kurā dien karavīri-godasargi. Ja varētu šķist, ka šīs vienības karavīru vienīgais uzdevums ir būt posteņos pie Brīvības pieminekļa, Rīgas pils un sagaidīt visdažādākā ranga ārvalstu viesus, tad jāatzīmē – šiem karavīriem jābūt arī kaujas spējīgiem un...

Inženieris ir gudrs un īpaši apmācīts kājnieks, tā kodolīgi šo Nacionālo bruņoto spēku specialitāti raksturo Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Inženieru rotas komandiere kapteine Daiga Ilmaste. Viņa šajā amatā ir nepilnu gadu un jau praksē pārbaudījusi – zemessargi savas civilās zināšanas pārnes uz Zemessardzi, un tas abas puses padara stiprākas...

8. martā 93 gadu vecumā mūžībā devies latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, nacionālais partizāns un dzejnieks Modris Zihmanis, portālu “Sargs.lv” informē Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes pārstāvji.

Viņš bija un ir ļoti pretrunīgi vērtēta personība. Pelnīti vai nepelnīti, bet viņš ir visslavenākais no Latvijas ģeneralitātes. Ģenerāli Jāni Balodi, kuram 20.februārī aprit 140. dzimšanas diena, nevar izraut no mūsu valsts militārās un politiskās vēstures konteksta. J.Balodis bija daudz lamāts, pat nīsts, gan no laikabiedru puses, gan to pēctečiem...

Ne katram vecākajam virsniekam ir dota iespēja radīt vienības štābu tukšā vietā. Šādu uzdevumu pirms trim gadiem saņēma Zemessardzes 1. Rīgas brigādes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Igors Harlapenkovs. Ar savu pieredzi štāba veidošanā pulkvežleitnants dalījās arī ar portālu "Sargs.lv."

Kad Lietuva 1918. gadā pasludināja neatkarību, tās brīvība drīz vien tika apdraudēta. Lai aizsargātu valsts neatkarību, tai nācās komplektēt karaspēku. Negaidīti kāds ķīniešu izcelsmes vīrietis kļuvis par vienu no pirmajiem brīvprātīgajiem, kurš, dodot solījumu aizsargāt valsti, pievienojies Lietuvas armijai, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs...

2010. gada vasaras vidus. Esam devušies ārā no uzkarsušās Rīgas, lai brauktu pie latviešu leģionāra Kazimira Šusta.

Cēsu kauju priekšvakarā, 1919. gada 20. jūnijā, ar pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu apvienojot Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonus Rūjienā un Naukšēnos, izveidoja 3. Jelgavas kājnieku pulku, kuru 25. augustā pārdēvēja par 7. Siguldas kājnieku pulku. Šīs vienības pirmais komandieris bija pulkvedis-leitnants Oskars Dankers.

1868. gada 10. septembrī Kurzemes guberņas Bauskas pagasta Klūgās zemnieka Jāņa Ezeriņa ģimenē piedzima dēls Kārlis — viens no ievērojamākajiem latviešu izcelsmes karavīriem Krievijas armijā un viens no nedaudzajiem Krievijas armijas bijušajiem ģenerāļiem, kuri dienēja arī Latvijas armijā, turklāt ļoti augstā un atbildīgā amatā.

Dzimis 1875. gada 7. decembrī Skultes pagasta «Kazbuļos». Beidzis Rīgas Nikolaja ģimnāziju.

Ģenerālis Mārtiņš Peniķis dzimis 1874. gada 6. novembrī Kuldīgas apriņķa Turlavas pagasta «Atālmauļos». Mācījies Kuldīgas ministrijas skolā. 1896. gadā brīvprātīgi iestājies cariskās Krievijas armijā — 133. kājnieku pulkā Jekaterinoslavā. 1902. gadā beidzis Čugujevas junkuru skolu. Pēc tam dienējis 121. kājnieku pulkā Harkovā. Piedalījies Krievu...

Noslēdzam stāstu par Latvijas Republikas starpkaru posma apsardzības un kara ministriem. Pēdējie divi kara ministri Latvijā pirms tās vardarbīgās okupācijas bija ģenerāļi Jānis Balodis un Krišjānis Berķis. Mūsdienās gan vēsturiskajā un populārajā literatūrā, gan akadēmiskajās aprindās, gan sadzīviskajās sarunās tiek daudz diskutēts par divu pēdējo...

Mārtiņš Vācietis (amatā no 1929. gada 19. decembra līdz 1931. gada 26. martam)

Rīgas Esplanādē iepretim Aizsardzības ministrijai uzstādīta piemiņas zīme pulkvedim Oskaram Kalpakam, pirmajam neatkarīgās Latvijas bruņoto spēku komandierim. Piemineklis simboliski attēlo zobenu, kas šķeļ naidīgo pretstraumi. Patiesībā pati neatkarīgās Latvijas valsts un tās armijas pastāvēšana ir kā zobens, kas stāv pretim pasaules straumei.

Rūdolfs Bangerskis (amatā no 1924. gada 16. decembra līdz 1925. gada 23. decembrim un no 1926. gada 18. decembra līdz 1928. gada 24. janvārim)

1923. gada 25. janvārī Saeima ar 65 balsīm par apstiprināja jaunu Latvijas Republikas Ministru kabinetu ar Ministru prezidentu Jāni Pauļuku priekšgalā. Apsardzības ministra amatā šajā valdībā bija iecelts Jānis Ducens.

Rudbāržu muižai ir sena vēsture, un šī vieta ir cieši saistīta ar varonīgiem notikumiem mūsu valsts tapšanā. Šajā vietā atradies mūsu valsts bruņoto spēku pirmās lielākās vienības štābs, no Rudbāržiem sākās mūsu zemes atbrīvošana no ienaidniekiem Neatkarības karā, bet laikā starp diviem pasaules kariem muižā sāka iekārtot sanatoriju Latvijas...

Pirms 130 gadiem (1888. gada 31. martā) Pēterburgā latviešu skolotāja ģimenē dzimis Osvalds Kristaps Fogelmanis — vēlākais Latvijas armijas pulkvedis.

Ģenerālis Hermanis Georgs Buks dzimis 1896. gada 15. janvārī Limbažu pagasta «Branču» mājās. 1915. gadā beidzis Limbažu pilsētas skolu un tajā pašā gadā iestājies Krievijas armijas leibgvardes Preobraženskas pulkā.

Ģenerālis Augusts Ernests Misiņš dzimis 1863. gada 21. decembrī Dobeles apriņķa Annenieku pagastā. Pirmo izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Kā daudzi latvieši tajā laikā, arī viņš ­izvēlējās karavīra dzīves ceļu. 1884. gadā brīvprātīgi iestājies armijā, 42. rezerves bataljonā. 1888. gadā beidzis Kijevas junkurskolu. Pēc skolas beigšanas dienējis 30...

1920. gada 18. jūnijā Satversmes sapulce apstiprināja jaunu Ministru kabinetu ar Ministru prezidentu Kārli Ulmani priekšgalā. Šajā valdībā apsardzības ministra amatu ieņēma Ēriks Feldmanis.

Ģenerālis Hugo Rozenšteins dzimis 1892. gada 11. jūlijā Vecsalacas pagasta «Mērniekos». 1911. gadā beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. 1914. gadā kā brīvprātīgais iestājies Krievijas impērijas armijā 92. Pečoras kājnieku pulkā Narvā. Karaskolu Petrogradā beidzis 1915. gadā, seko dienests 24. rezerves bataljonā un 25. rezerves bataljonā. Viņa...

Mūsu tautieši ir karojuši daudzās pasaules malās un daudzos karos. Mūsu tautas vēstures annālēs ir daudz ierakstu par latviešu piedalīšanos dažādos militārajos konfliktos dažādos kontinentos — par kaut ko mēs zinām, par kaut ko neesam dzirdējuši vai esam piemirsuši. No šodienas skatpunkta raugoties, tālajā 1967. gadā latviešu trimdas izdevumā...

Latvijas Republikā starpkaru posmā pastāvēja vairākas privātas organizācijas, kuru darbības mērķis bija sadarbība ar valsts spēka struktūrām: bruņotajiem spēkiem un Latvijas Aizsargu organizāciju valsts aizsardzības spēju stiprināšanas un attīstīšanas nolūkā.

Ģenerālis Vilis (Viljams) Spandegs dzimis 1890. gada 19. decembrī Dikļu pagasta Mežmuižā. Beidzis Liepiņa tautskolu Valmierā, mācījies reālskolā Valkā. Beidzis Viļņas kara skolu (1914), Kara akadēmiskos kursus (1930), Augstākos militāros kursus (1939).

Ģenerālis Bubinduss dzimis 1891. gada 12. augustā Kuldīgā, lauksaimnieka ģimenē.

Ģenerālis A. Kurše dzimis 1896. gada 7. janvārī Rucavas pagastā. Beidzis Liepājas pilsētas reālskolu. 1915. gada oktobrī brīvprātīgi iestājies armijā 2. somu rezerves bataljonā

Latvijas armijas ģenerālis Rūdolfs Klinsons dzimis 1889. gada 13. novembrī Mālpils pagasta Mālpils muižā. Beidzis vietējo draudzes skolu. 1909. gadā iestājies Krievijas impērijas armijas 64. kājnieku pulkā, tad turpinājis dienestu 177. kājnieku pulkā Rīgā

1917. gada marts Krievijas tautām nāca ar jaunām cerībām — cars atteicies no troņa, visi gaida jaunu kārtību. Visi cerēja, ka jaunā kārtība būs labāka, taisnīgāka par iepriekšējo. Visi bija noguruši no kara vētrām, kas jau trīs gadus bija mocījušas zemi un cilvēkus. Krievijas armijas virsnieki cerēja, ka bez cara un viņa galvenajiem vecišķajiem...

14. decembrī Kara muzeja Lielajā zālē, Smilšu ielā 20, notiks Jāņa Ūdra grāmatas "Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts" atvēršanas svētki.

Latvijas valsts himnas autora Baumaņu Kārļa atdusas vieta atrodas Limbažu kapos. Netālu no tās slejas piemineklis, kurš veidots no Staburaga šūnakmens ar iestrādātu portretcilni un piemiņas plāksni. Šajā vietā atdusas jūras virsleitnants Vilis Gelbe.

Roberts Nikolajs Rubenis dzimis 1917. gada 9. septembrī Krustpils pagastā. No 1938. gada rudens līdz 1940. gada pavasarim dienēja Latvijas armijā: 7. Siguldas kājnieku pulkā un Autotanku pulkā. Ieguva leitnanta dienesta pakāpi. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 13. martā iesaukts Vācijas armijā, dienēja Latviešu leģiona 15. latviešu SS grenadieru...

Nenovērtējama nozīme strēlnieku cīņās Pirmā pasaules kara laikā bija ģenerālim Andrejam Auzānam.

Pirms 130 gadiem — 1886. gada 26. jūlijā Latgalē — Domopoles pagastā, Mastareigas ciemā (tag. Bērzpils pagasta teritorijā) zemnieka ģimenē dzimis ievērojams Latvijas un latviešu virsnieks — ģenerālis Kazimirs Olekšs. Beidzis vietējo pagasta skolu, viņš devās uz Pēterburgu, kur apmetās pie sava krusttēva un turpināja mācīties. 1907. gada rudenī...

Šī gada 2. aprīlī apritēja 140 gadi, kopš 1876. gadā Plāņu pagasta «Maskatos» saimnieka ģimenē dzimis viens no izcilākajiem latviešu karavīriem — ģenerālis Kārlis Gopers (Goppers). Vispirms mācījies pagasta skolā, tad — 14 kilometru attālajā Trikātas draudzes skolā, kurā bijis labākais klases vingrotājs un viens no centīgākajiem skolniekiem, bieži...

Šā gada 26. februārī aprit 130 gadi kopš Latvijas armijas štāba priekšnieka — ģenerāļa Aleksandra Kalēja dzimšanas.

Kad pārlapojam pagājušā gadsimta divdesmito gadu Latvijas presi, Kriša Ķūķa vārds tajā atrodams bieži. Nav daudz Latvijas armijas virsnieku, kas tā laika rakstos minēti gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē.