Intervija ar Artilērijas diviziona komandieri: Kā uguns atbalsts pielāgojas mūsdienu karadarbības realitātei

Vienības un personības
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigāde/Sargs.lv
Artilērijas divizions ar "M109" pašgājējhaubicēm
Foto: Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde

Šonedēļ militārajā poligonā “Ādaži” un piegulošajās teritorijās sākušās intensīvas militārās mācības "Solar Eclipse 2026", iezīmējot aktīvu pavasara apmācību posmu. Lai skaidrotu artilērijas lomu mūsdienu karadarbībā un vienības gatavību gaidāmajiem izaicinājumiem, uz interviju aicinājām Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Artilērijas diviziona komandieri pulkvežleitnantu Anatoliju Derjuginu.

Pulkvežleitnants A. Derjugins ir pieredzējis virsnieks, kura profesionālās gaitas ar kaujas atbalsta un artilērijas jomu saistītas jau 23 gadus – kopš 2003. gada. Pēc dienesta Zemessardzes 34. bataljonā Daugavpilī, 2024. gadā viņš atgriezās Ādažos, lai pārņemtu Artilērijas diviziona vadību. Komandieris neslēpj, ka artilērija viņam ir sirdslieta jau kopš jaunākā virsnieka laikiem, un šodien viņu visvairāk motivē tieši profesionālais vienības personāls.

"Artilērijas divizionā mani motivē komanda – darbs ar profesionālu personālu, jo viņos redzu iniciatīvu, degsmi un attieksmi, ka šī joma ir svarīga un tiecas attīstīties. Personāls ļoti seko līdzi tam, kas notiek pasaulē, un implementē šo pieredzi divizionā. Tas dod pārliecību, ka vienība spēj attīstīties un turēt augstu kvalitātes līmeni," norāda A. Derjugins.
Artilērijas diviziona komandieris
pulkvežleitnants Anatolijs Derjugins

Artilērijas divizions mēroga ziņā ir pielīdzināms kājnieku bataljonam, taču ar savu specifisku terminoloģiju un uzdevumu struktūru. Ja kājniekiem ir nodaļas un rotas, tad artilēristi darbojas apkalpēs un baterijās. Vienības galvenais spēks ir pašgājējhaubices "M109" ar 155 milimetru kalibru, kas spēj sasniegt mērķus 24 kilometru attālumā.

Image
Pašgājējhaubices
Foto: Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde

Komandieris pauž gandarījumu par esošo bruņojumu, uzsverot, ka šīs haubices ir "lietotājam draudzīgas", ērtas ikdienas ekspluatācijā un efektīvas no kaujas spēju viedokļa. Tomēr viņš atgādina, ka uguns atbalsts ir kompleksa sistēma, kurā ietilpst ne tikai haubices, bet arī mīnmetēji, gaisa atbalsts un elektroniskās karadarbības elementi.

Diviziona darbs ir sadalīts trīs pamatvirzienos: apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji un tuvā gaisa atbalsta kontrolieri, šaušanas datu sagatavotāji, kuri pārvērš novērotāju datus haubiču apkalpēm saprotamā valodā, un pašas apkalpes, kas izpilda uguns uzdevumus.

Runājot par vienības lomu Latvijas aizsardzības sistēmā, pulkvežleitnants A. Derjugins uzsver, ka divizions ir kā lauka artilērijas ekselences centrs visiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, palīdzot uzturēt spējas arī Zemessardzes vienībās.

Diviziona pamatuzdevums ir sniegt uguns atbalstu Mehanizētajai kājnieku brigādei, un vienība ir gatava darboties jebkuros apstākļos – gan apbūvētās vietās, gan dažādos Latvijas reģionos. Kara gadījumā uzdevumi būtu skaidri: pretinieka spēku iznīcināšana un neitralizēšana, kā arī uguns atbalsta integrēšana kopējā brigādes komandiera koncepcijā.

"Praktiski mēs darbojamies divos virzienos: nodrošinām uguns atbalstu saviem bataljoniem, kad tie iesaistās kontaktā ar pretinieku, un ietekmējam augstas prioritātes mērķus dziļumā, piemēram, pretinieka vadības punktus, apgādes punktus un citus kritiskus elementus," skaidro komandieris.

Mūsdienu karadarbība, īpaši Ukrainas pieredze, ir ieviesusi būtiskas korekcijas artilērijas taktikā. Bezpilota lidaparātu attīstība nozīmē, ka artilēristiem pastāvīgi jāuzmanās no novērošanas no gaisa, kas liedz iespēju izmantot sistēmas jebkurā mirklī bez iepriekšējas drošības pārbaudes.

Image
Karavīri poligonā
Foto: Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde

A. Derjugins norāda, ka tagad daudz nopietnāk jādomā par platformu aizsardzību – pārsegiem, ierakumiem un maldināšanas pozīcijām. Tomēr artilērijas lielākā priekšrocība paliek nemainīga – spēja darboties nepārtraukti 24/7 jebkuros laikapstākļos. Turklāt mūsdienu arsenālā ir arī raķešu artilērija, piemēram, "HIMARS", kas spēj precīzi ietekmēt pretinieku līdz pat 300 kilometru attālumā, padarot šo ieroču šķiru par neaizstājamu elementu.

Nozīmīgs papildinājums divizionam ir valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīri, kuru skaits vienībā šobrīd sasniedz 46. Pēc divu mēnešu pamatapmācības seko specializācija konkrētos amatos, kas aizņem vēl aptuveni divarpus mēnešus. Komandieris atzīst, ka jaunieši ir veiksmīgi iekļāvušies komandā un šobrīd jau darbojas kā viens vesels kopā ar profesionālā dienesta karavīriem. Šī integrācija un visas vienības gatavība tiks pārbaudīta šajās dienās mācībās "Solar Eclipse 2026", kas norisināsies no 23. marta līdz 2. aprīlim Ādažu poligonā un apkārtējos novados.

Mācības "Solar Eclipse 2026", kas šogad notiek jau sesto reizi, ir gada lielākais artilērijas notikums. To mērķis ir pilnveidot artilērijas, mīnmetēju un prettanku vienību savstarpējo sadarbību un mērķu noteikšanu ar bezpilota lidaparātiem.

"Mācībās “Solar Eclipse” apvienojas tādi kaujas atbalsta elementi kā artilērijas vienības, mīnmetēju un prettanku apakšvienības. Mēs testējam plānus un konceptus, kā efektīvi sadarboties, lai atbalstītu brigādes komandiera nodoma izpildi," uzsver pulkvežleitnants.

Image
Starptautiskās mācības “Solar Eclipse 2024".
Starptautiskās mācības “Solar Eclipse 2024". Foto: štvrsž. Gatis Indrēvics/NBS

Mācībās piedalās ne tikai Sauszemes spēku karavīri, bet arī zemessargi no visām Zemessardzes brigādēm un sabiedrotie no NATO daudznacionālās brigādes Latvijā. Uzreiz pēc šīm mācībām vienība turpinās sagatavošanos brigādes līmeņa mācībām "Kristāla bulta", kur artilēristi darbosies ciešā sasaistē ar kājnieku vienībām.

Dalies ar šo ziņu