Ne katram vecākajam virsniekam ir dota iespēja radīt vienības štābu tukšā vietā. Šādu uzdevumu pirms trim gadiem saņēma Zemessardzes 1. Rīgas brigādes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Igors Harlapenkovs. Ar savu pieredzi štāba veidošanā pulkvežleitnants dalījās arī ar portālu "Sargs.lv."
Pirms trim gadiem viss Zemessardzes 1. Rīgas brigādes štābs sastāvēja tikai no trim cilvēkiem. Iedomāsimies, ka līdzīgi tam, kā 1919. gadā pulkvedis Zemitāns Igaunijā formēja latviešu pulkus, savukārt ģenerālis Dankers Liepājā – veselu divīziju, kādam NBS pulkvežleitnantam X krīzes gadījumā jāsāk formēt, piemēram, Zemessardzes Sēlijas brigādes štābs. Kas nepieciešams štāba formēšanai?
Zemessardzes Rīgas 1. brigādei ļoti paveicās, jo pirmie cilvēki, kas uzsāka dienestu brigādē, bija ar ļoti lielu pieredzi un gribasspēku, kas strādāja nevis algas, bet gan mērķa un uzdevuma dēļ, ko viņi izdarīja ar vislabāko sirdsapziņu. Pateicoties šiem cilvēkiem, latiņa ir pacelta ļoti augstu, un ZS 1. Rīgas brigāde attīstās pareizā virzienā.
Primārais uzdevums noteikti bija apmierināt augstākstāvošo štābu prasības pēc informācijas, līdz ar to sākotnēji liels uzsvars bija uz administratīvajiem jautājumiem. Ar laiku, štābam augot, radās nepieciešamība izpildīt arī citas štāba funkcijas, tai skaitā tās, kas saistītas ar Valsts Aizsardzības operatīvā plāna izpildi. Pašlaik operacionālie un administratīvie uzdevumi katrs aizņem pusi no štāba ikdienas darbiem.
Štābam ir jāspēj saņemt un apstrādāt informāciju, lai sniegtu pavēles apakšvienībām – šajā gadījumā bataljoniem. Līdz ar to ir nepieciešami izlūkošanas elementi, kas sniedz informāciju par apvidu un pretinieku. Nepieciešami elementi, kas ne tikai kontrolē pavēļu izpildi, bet arī atbalsta bataljona komandierus to izpildē – nepieciešami sakari. Tālākās darbības ir atkarīgas no spējas skaidri noteikt savus uzdevumus un no tiem izrietošās nepieciešamības. Tā, šūnu pēc šūnas apmācot cilvēkus, štābs audzē savas spējas.
Kaujas uzdevumu vai pat tādu mācību kā “Zobens 2020” laikā rodas neaptverami daudz informācijas. Kādā veidā notiek informācijas plūsma no nodaļas līmeņa līdz brigādes līmenim tādā veidā, lai līdz brigādes komandierim informācija nonāktu aptveramā veidā?
Jebkuram komandierim ir svarīgi zināt, kas notiek. Pareizu informācijas plūsmu veido standartizēti ziņojumu formāti, skaidri kriptēti un nekriptēti informācijas tīkli, kas ļauj līdz štābiem nonākt informācijai un skaidras procedūras, kā informāciju apkopo un pasniedz brigādes komandieriem. Ja šīs standarta rīcības procedūras nav sakārtotas visos līmeņos, sākot no nodaļas komandiera līdz pat NBS komandierim, tad uzdevumu izpildes laikā zūd skaidrība, kā vajadzībā informācija nonāks līdz komandieriem.
Tāpat būtiski svarīgi ir tā sauktie CCIR (Commander's Critical Information Requirements) jeb komandierim būtiski nepieciešamā informācija, ko nosaka pats komandieris. Šeit nepieciešams to noteikt precīzi tā, lai apakšvienības komandieris skaidri saprastu, kas no viņa tiek prasīts.
Komandieris dod vadlīnijas, kuras savukārt īsteno štāba priekšnieks, organizējot štāba darbu. Brigādes štāba priekšnieka uzdevums ir nodrošināt komandieri ar nepieciešamo informāciju, izstrādāt iespējamos rīcības variantus vadlīniju izpildei, un pēc komandiera lēmuma pieņemšanas štābs sagatavo, izdod un kontrolē pavēļu izpildi. Šo visu darbu organizē štāba priekšnieks – viņa atbildība ir sniegt brigādes komandierim visu nepieciešamo informāciju un nepārtraukti kontrolēt vadlīniju izpildi, nodrošinot, ka jebkurā brīdī, ja nepieciešams pieņemt lēmumu, ir visa nepieciešamā informācija tā pieņemšanai.
