Jebkurai vienībai, arī brigādes štābam ir jāspēj noteiktu laiku darboties ar saviem resursiem un bez papildu apgādes – uzsver Zemessardzes 1. Rīgas brigādes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Igors Harlapenkovs. Intervijā "Sargs.lv" pieredzējušais virsnieks skaidro Zemessardzes 1. Rīgas brigādes štāba darbu mācību laikā un tā gatavību karot arī mūsdienu elektroniskās karadarbības apstākļos.
Kādi ir galvenie mācību “Zobens 2020” secinājumi ZS 1. Rīgas brigādes štābā?
Zemessardzes 1. Rīgas brigāde ir gatava mācīties un pārbaudīt gan sevi, gan citus. Svarīgākais mācībās ir pārbaudīt, vai štāba plāni "strādā" dzīvē. Nav jēgas sagatavot komfortablus plānus, kurus pēc tam nepārbauda. Pērnā gada mācībās mēs pārbaudījām, cik efektīvi štābs var darboties arī ārpus sava novietojuma Linezera ielā 6.
Esmu pārliecināts, ka pašlaik 1. Rīgas brigādes štābs ir spējīgs divu stundu laikā pēc NBS komandiera pavēles vadīt operācijas no jebkuras vietas Rīgā. Mācību laikā mūsu izveidotā sistēma tika pārbaudīta un pierādīja, ka tā lieliski strādā. Sapratām, cik svarīga ir sakārtota un skaidra informācijas plūsmas procedūra no kaprāļa līdz pat NBS komandierim.
Zemessardzes 1. Rīgas brigāde ir jauna brigāde – kopš tās izveidošanas drīzumā apritēs tikai trīs gadi. Brigādes štābs fokusējas uz praktiskām lietām – kā mēs karosim, kur mēs kausimies, kāda sistēma tam vajadzīga un kā to mēs testēsim. Jāņem vērā, ka testēšana notiek nepārtraukti – nav jēgas gaidīt veselu gadu viena plāna pārbaudei. Mācībās tiek saslēgtas kopā visas kaujas funkcijas, un brigādes komandieris vērtē izstrādāto plānu un procedūru savietojamību un praktiskumu.
2019. gadā Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants A. Krjukovs, uzrunājot brigādes zemessargus, solīja, ka 2020. gadā arī štābs dosies mācībās uz lauka. Kā štābs pārdzīvoja pāreju uz lauka apstākļiem?
Jebkuram karavīram, pat ja viņš dien štābā, ir jāpārzina lauka kaujas iemaņas. Šīs zināšanas štābs uztur pastāvīgi. Arī pērn pirms mācībām “Zobens 2020” štābs veselu nedēļu pavadīja lauka apstākļos, atsvaidzinot šīs iemaņas. Šo mācību laikā 1. Rīgas brigādes štābs testēja savas spējas - pats organizēja savu aizsardzību un apgādi, pats aizstāvējās un pats sev gatavoja ēst.
Mūsdienās aizvien skaļākas kļūst balsis, kas aicina gatavoties elektroniskās karadarbības apstākļiem – situācijai, kad kaujas lauku ietekmē ne tikai modernās tehnoloģijas, bet arī to trūkums brīdī, kad tās tiek slāpētas. Vai Zemessardzes 1. Rīgas brigādes štābs gatavojas arī šādiem apstākļiem?
Nacionālo Bruņoto spēku štābi tam ir gatavi, jo mēs apzināmies savu pretinieku un viņa spējas. Mēs neplānojam savas operācijas komfortabli un nerakstām plānus, kas paredzēti viegli izpildāmiem mācību apstākļiem. Mēs ņemam vērā pretinieka spējas un meklējam viņa vājās vietas, vienlaikus identificējot arī savas stiprās un vājās puses.
Mēs aizstāvam savu valsti, tāpēc mums ir jāpārzina savs apvidus – tā ir mūsu lielākā priekšrocība. Katram karavīram un vienībai ir jāzina savi uzdevumi un jāsaprot, kas tam ir jādara arī gadījumā, ja pazūd sakari elektroniskās karadarbības dēļ. Tas ir pareizais ceļš, ko iet; mūsu pretinieks ir spēcīgs, un mēs to nevaram ignorēt.
Kad es dienēju LatBat (Sauszemes spēku 1. mehanizētais kājnieku bataljons - red.piez.), mēs Lielbritānijā trenējāmies kopā ar Lielbritānijas “Commando”, kas pēc tam devās uz Afganistānas Helmandas provinci. Lai gan viņiem bija pieejamas vismodernākās vadības tehnoloģijas, viņi štābos vēl joprojām uztur gan elektroniskās, gan analogās tehnoloģijas – parastas korķa tāfeles, uz kurām ar spraudītēm kartē tiek atzīmētas vienību atrašanās vietas. Tas nepieciešams tādēļ, ka arī briti saprot - pretinieks var būt attīstīts un izmantot elektroniskās karadarbības līdzekļus, tāpēc vecās metodes sniedz papildu drošību.
Mēs darām tieši tāpat. Metodes izvēle ir jautājums par ātrumu un efektivitāti, taču brīdī, kad sakari ir pazuduši, atliek tas, kas ir uzlikts uz kartes, un ceļā dodas ziņneši.
Pašlaik zemessargi kopā ar Valsts policiju dodas kopīgās patruļās, lai nodrošinātu kārtību mājsēdes laikā. Vai atbalsta pasākumi Valsts policijai ietekmēja arī brigādes štāba darbu?
Jā. Jau pērnā gada pavasarī bijām izstrādājuši plānu, kā atbalstīt Valsts policiju kārtības uzturēšanai Rīgā. Notika koordinācija un kopīga plānošana ar Valsts policiju, un šo plānu mēs paspējām daļēji pārbaudīt mācību ietvaros. Pērnā gada otrajā pusē un arī šogad šis plāns tiek pārbaudīts un pilnveidots. Ir skaidrs, ka jebkurā krīzes situācijai Zemessardzei ir jāspēj atbalstīt drošības iestādes, tai skaitā Valsts policiju.
Zemessardzes brigādes štābs plāno, kāda informācija var būt nepieciešama NBS komandierim un brigādes komandierim, kā iesaistīt savus spēkus un komunicēt ar Valsts policiju. Pašlaik mēs šo plānu pilnveidojam tā, lai arī nākotnē nepieciešamības gadījumā tas jau varētu kalpot kā standarta operāciju procedūra – savā ziņā šī nepieciešamība deva impulsu uzlabot un attīstīt daļu no iepriekš izstrādātajiem brigādes plāniem.