Ģenerālis Vilis (Viljams) Spandegs dzimis 1890. gada 19. decembrī Dikļu pagasta Mežmuižā. Beidzis Liepiņa tautskolu Valmierā, mācījies reālskolā Valkā. Beidzis Viļņas kara skolu (1914), Kara akadēmiskos kursus (1930), Augstākos militāros kursus (1939).
Ģenerālis Vilis Spandegs
No 1911. gada dienējis Krievijas armijas 91. kājnieku pulkā. 1915. gada septembrī virsnieks 7. riteņbraucēju rotā, vēlāk 5. riteņbraucēju bataljonā. No 1916. gada oktobra 7. armijas sakaru priekšnieka palīgs, no 1917. gada oktobra sakaru priekšnieks. 1917. gada maijā sasniedzis štābkapteiņa dienesta pakāpi. 1918. gada 24. janvārī atvaļināts no armijas. Latvijas pagaidu valdības bruņotajos spēkos Ziemeļlatvijas brigādē no 1919. gada jūnija. No 1919. gada 19. jūnija līdz 7. augustam — Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieks. No 1919. gada augusta Dienvidu frontes štāba priekšnieks, bet no 1920. gada jūlija Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks. Vilis Spandegs no 1920. gada septembra bijis Apsardzības ministrijas kancelejas priekšnieks. Darbojies arī kā lektors virsnieku kursos. No 1924. gada marta pildījis 4. Valmieras kājnieku pulka 2. bataljona komandiera pienākumus, bet no 1925. gada — 1. Liepājas kājnieku pulka komandiera palīgs. Pa militāro pakāpju kāpnēm kāpis vienmērīgi. 1920. gadā bijis pulkvežleitnants, 1927. gadā — pulkvedis, bet 1940. gada jūlijā — ģenerālis. No 1926. gada jūlija komandējis 2. Ventspils kājnieku pulku. Savas darbības laikā sarakstījis vairākas grāmatas: «2. Ventspils kājnieku pulka vēsture», «Taktika», «Saīsinātā signalizācijas sistēma armijai». Bijis Armijas sporta kluba dibinātājs un vadītājs (1923—1926). No Ventspils pulka V. Spandega ceļš aizvijas uz 7. Siguldas pulku, kur viņš bijis komandieris no 1936. gada. 1940. gada 30. jūlijā viņš pildījis sevišķu uzdevumu virsnieka pienākumus un ir bijis armijas komandiera rīcībā.
1940. gada 2. augustā bija tā diena, kad ģenerālis Vilis Spandegs bija sasniedzis augstāko amatu armijā — viņš tika iecelts par Kurzemes divīzijas komandieri, bet pēc īsa laika, proti, 1940. oktobrī, tika atvaļināts. Sekoja arests 1941. gada 16. maijā. Ģenerāli izved uz Krieviju, kur Maskavā viņam piespriež nāves sodu, ko izpilda Butirku cietumā 1941. gada 16. oktobrī.
V. Spandegs apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru (Nr. 2068) par cīņām pie Iecavas 1919. gada 18. novembrī, ar Triju Zvaigžņu ordeņa III un IV šķiru, Viestura ordeņa (ar šķēpiem) II šķiru, kā arī vairākiem ārzemju ordeņiem.