18. jūlijā militārajā bāzē “Ādaži” notika Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandiera maiņas ceremonija, kuras laikā pēc diviem gadiem intensīva un atbildīga dienesta komandvadību no pulkveža Oskara Kudļa pārņēma pulkvedis Igors Kļaviņš. Šī pāreja notiek laikā, kad brigāde turpina būt Latvijas profesionālās armijas kodols un viena no valsts aizsardzības pamata vienībām. Pulkvedis Kudlis šo struktūru vada kopš 2023. gada jūnija, taču viņa saikne ar brigādi un Latvijas bruņotajiem spēkiem sniedzas daudz dziļāk – līdz pašiem šīs valsts profesionālās armijas pirmsākumiem. Aicinājām pulkvedi uz interviju, lai atskatītos uz viņa dzīves līkločiem, kuri aizveda līdz komandiera amatam un tajā aizvadītos divus gadus.
Pulkvedis Oskars Kudlis ir viens no tiem virsniekiem, kuru dienests cieši saistīts ar Latvijas bruņoto spēku attīstību. Viņš uzauga Rēzeknes novadā laikā, kad Latvija tikko bija atguvusi neatkarību. 1995. gadā ieguva vidējo izglītību Rēzeknes komercskolā –, kā pats stāsta, tolaik vienu no modernākajām mācību iestādēm reģionā –, viņš jau tolaik juta, ka viņa dzīves ceļš nevedīs caur birojiem vai banku sektoru, bet būs veltīts valstij.
Savā ģimenē viņš bija pirmais, kurš izvēlējās kļūt par karavīru. Šis lēmums, kas sākotnēji radies kā aicinājums un izaicinājums, drīz vien pārauga par mūža profesiju.
Pēc iestāšanās Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, viņš ātri saprata, ka teorētiskā izglītība vien nav pietiekama, lai kļūtu par spējīgu komandieri. Viņš meklēja praktisku pieredzi un apzināti devās uz Sužu izlūkdesanta bataljonu, kur, nepazīstot nevienu, pieklauvēja pie durvīm un pieteicās dienestam. Šī izlēmība atspoguļo viņa dienesta gaitu – rīkoties, kad citi šaubās, un uzņemties atbildību, kad nepieciešams.
No turienes viņš nonāca Mehanizētās kājnieku brigādes pirmajā kājnieku bataljonā – tolaik vēl tikai formējamajā profesionālajā vienībā, kur apvienojās labākie instruktori un virsnieki no Sužu bataljona un Baltijas bataljona struktūrām.
Laika gaitā Oskars Kudlis ieņēma dažādus amatus gan bataljona, gan štāba līmenī. Viņš dienēja kā rotas komandieris, vēlāk kļuva par bataljona komandieri, bijis NBS Apvienotā štāba Plānošanas daļas vadītājs, NATO štāba virsnieks un pildījis pienākumus Mācību vadības pavēlniecībā, tai skaitā bijis Nacionālo aizsardzības akadēmijas rektors.
Neskatoties uz šo plašo pieredzi, viņa sirds vienmēr piederējusi Mehanizētajai kājnieku brigādei, kurā viņš kopumā pavadījis vairāk nekā desmit gadus dažādos amatos. Tāpēc, kad 2023. gadā tika piedāvāts kļūt par brigādes komandieri, viņam nebija šaubu: “Es atgriezos kā mājās,” viņš saka. “Lielākā daļa virsnieku, instruktori un karavīri bija jau iepriekš pazīstami. Nebija šaubu, tikai atbildība.”
Brigādes attīstība pulkveža O. Kudļa vadībā
Pulkveža Kudļa vadībā brigāde ne tikai uzturēja augstu kaujas gatavību, bet piedzīvoja arī strukturālas pārmaiņas un spēju būtisku pieaugumu. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešana – pilnīgi jauna pieredze bruņotajiem spēkiem, kas nozīmēja jauno karavīru uzņemšanu un integrēšanu vienībās, kurās dominēja profesionāļi ar gadiem ilgu dienesta pieredzi.
Šis process prasīja elastību, pielāgošanos un instruktoriem ne tikai militāras prasmes, bet arī pedagoģisku izpratni. “Tas bija liels pārbaudījums,” atzīst pulkvedis Kudlis. “Bet instruktori to paveica izcili – viņi spēja pielāgot dienesta ritmu, prasības un mācību saturu. Rezultātā VAD karavīri kļuva par pilntiesīgiem brigādes locekļiem,” viņš norāda.
Šajos divos gados Mehanizētajā brigādē būtiski attīstītas arī kaujas atbalsta spējas. Ar katrām nākamajām mācībām uzlabota izlūku, artilērijas, inženieru, pretgaisa aizsardzības un apgādes vienību integrācija brigādes kaujas uzdevumos.
Kā stāsta bijušais komandieris, tas ļāva sasniegt augstu operacionālo saliedētību, kas kulminēja “Kristāla bulta” mācībās Vidzemē, kur brigāde pirmo reizi pilnā sastāvā – ieskaitot visus kaujas un kaujas atbalsta elementus – realizēja valsts aizsardzības scenāriju. Šajās mācībās tika pārbaudīta un pierādīta brigādes spēja darboties kā vienots mehānisms – sasniedzot efektivitāti, ko iespējams nodrošināt tikai ar konsekventu plānošanu, personāla sagatavošanu un taktisko disciplīnu.
Svarīga vieta viņa komandēšanas laikā bija arī starptautiskajai sadarbībai. Brigādes ikdienā cieši iesaistīti Kanādas virsnieki, tāpat turpinās sadarbība ar NATO Daudznacionālo divīziju “Ziemeļi”. Šī ciešā sadarbība ļāvusi brigādei gan ikdienā, gan mācībās uzturēt tiešu saikni ar sabiedrotajiem, nodrošinot gan taktisko saskaņotību, gan savietojamību.
Pulkvedis Kudlis to uzsver kā būtisku ilgtermiņa ieguldījumu. “Sabiedroto klātbūtne ir ne tikai drošības garants – tā ir arī motivācija mums pašiem būt profesionāliem, spējīgiem un uzticamiem partneriem,” viņš norāda.
Pats pulkvedis O. Kudlis turpinās dienestu kā Latvijas 1. ranga aizsardzības atašejs Kanādā, kur viņš veidos sadarbību stratēģiskā partnerībā, kas pēdējos gados kļuvusi arvien ciešāka.
Noslēgumā viņš izsaka pateicību: “Man bija gods vadīt šo brigādi. Es pateicos katram karavīram, katram instruktoram, katram civilajam darbiniekam. Tāpat arī mūsu sadarbības partneriem – Zemessardzei, pašvaldībām, sevišķi Ādažu, Ropažu un Saulkrastu novadiem. Mūsu kopīgais darbs ir ieguldījums Latvijas aizsardzībā.”
Šie divi gadi Oskara Kudļa vadībā Mehanizētajā kājnieku brigādē iezīmē periodu, kurā apvienots gan personisks piemērs, gan strukturālas pārmaiņas, gan praktiska sagatavošanās valsts aizsardzībai. Tas ir laiks, kad komandieris ar pieredzi, sirdsapziņu un pārliecību spēja virzīt vienību soli tālāk – tuvāk tiem bruņotajiem spēkiem, kādu Latvija grib redzēt un kāda tai ir vajadzīga.
