Kad Lietuva 1918. gadā pasludināja neatkarību, tās brīvība drīz vien tika apdraudēta. Lai aizsargātu valsts neatkarību, tai nācās komplektēt karaspēku. Negaidīti kāds ķīniešu izcelsmes vīrietis kļuvis par vienu no pirmajiem brīvprātīgajiem, kurš, dodot solījumu aizsargāt valsti, pievienojies Lietuvas armijai, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs “lrt.lv”.
Nav daudz informācijas par Petru Činšu, kurš piedalījās Lietuvas neatkarības cīņās, kas norisinājās no 1918. līdz 1920. gadam, kad Lietuvas karaspēks cīnījās pret Krievijas boļševikiem, Poliju un Pāvela Bermonta – Avalova komandēto krievu un vācu Rietumu brīvprātīgo armiju, kas Baltijā palika pēc Pirmā pasaules kara.
P. Činšas miris 1930. gadā Alītā, pilsētā Lietuvas dienvidos. Saskaņā ar Alītas Etnogrāfijas muzeja vēsturnieka Vilmanta Dundera (Vilmantas Dunderis) stāstīto, Lietuvas laikraksti par ķīniešu izcelsmes karavīru sākušas interesēties pēc tam, kad viņš jau bija nomiris.
“Pēc P. Činšas nāves viņš raksturots kā patriotisma piemērs un godājams karavīrs, kurš kalpojis citai valstij, nevis savai dzimtenei,” sacījis vēsturnieks.
Presē bijis rakstīts, ka P. Činšas apglabāts brīvprātīgo karavīru regālijās toreizējā Lietuvas galvaspilsētā Kauņā. Viņam piešķirta Brīvprātīgo medaļa nr. 1506, kas nozīmē, ka viņš bijis vien no pirmajiem 10 000 brīvprātīgajiem Lietuvas armijā. Precīza viņa kapa atrašanās vieta gan nav zināma.
Ķīniešu izcelsmes karavīra ierašanās Lietuvā
Ieraksti militārajos arhīvos liecina, ka P. Čanšas dzimis Cjindao pilsētā Ķīnā. Savukārt dokumentos viņš identificēts kā Petras, kur nav minētas nekādas atsauces uz viņa ķīniešu vārdu.
Pēc vēsturnieka V. Dundera teiktā, P. Činšu uz Lietuvu atvedis kāds Krievijas karavīrs kā savu palīgu vai kalpu. Viņi kopā ceļojuši pāri Krievijas impērijai un, sākoties Pirmajam pasaules karam, viņi pievienojušies frontei. P. Činšu un krievu karavīru vēlāk sagūstījuši vācieši.
“Kad karš tuvojies beigām, viņi ieradās Lietuvā, kur arī palika. Toreiz valsts vēl bija veidošanas procesā, un P. Ciņšus izlēma pievienoties Lietuvas armijai,” sacīja vēsturnieks.
Toreiz jaunā Lietuvas valdība aicinājusi jaunus vīriešus pievienoties armijai, solot zemi tiem, kuri iestāsies armijas rindās. “Tāpēc armijai pievienojās arī daudz ebreju tautības cilvēki. [..] Nāca arī amerikāņu lietuvieši,” skaidroja V. Dunderis.
Pieejamā informācija liecinot, ka ķīniešu izcelsmes karavīrs zvērestu devis 1919. gada 21. jūlijā.
Baumas par ķīniešu bataljonu
P. Činšus ticis norīkots uz tā saukto Baltkrievijas atsevišķo bataljonu. Sākumā viņš cīnījies pret Polijas armiju. Vēlāk – pret boļševikiem Lietuvas austrumos.
“Kauju laikā pret poļiem P. Činšu ticis sagūstīts. Poļi bijuši pārsteigti, jo sagūstījuši karavīru, kurš ģērbies lietuviešu formā, bet izskatījās kā aziāts,” stāstīja V. Dunderis.
Esot gūstā, P. Činšu sācis baumas, ka Lietuvas armijā esot vesels ķīniešu bataljons. Saskaņā ar vēsturnieka teikto, poļi tam arī ticēja.
Vēlāk P. Činšam izdevies aizbēgt. Viņš atgriezies Lietuvā un atkal pievienojies armijai. 1923. gadā viņš ticis ievainots un demobilizēts.
Pēc kara ķīniešu izcelsmes karavīrs iekārtojies Kauņā, kur apprecējis lietuviešu sievieti un apguvis arī valodu. Pagaidām gan nav atrastas liecības par to, vai viņam piešķirta Lietuvas valdības solītā zeme.
1930. gadā P. Činšas devies uz Alītu, kur negaidīti nomiris. Pēc viņa nāves Lietuvas prese sākusi interesēties par viņa stāstu, atsaucoties uz P. Činšu kā uz vienīgo ķīniešu izcelsmes karavīru, kurš dienējis Lietuvas armijā.